Senākās vēstures liecības par Kurzemes Kukšu muižu datētas ar 1530. gada 12. oktobri, kad ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs nodod Berndam Tidvitam (Tīdevicam) lēnī Kandavas draudzes zemi, kas piederēja brāļiem Jēkabam-Pēterim un Klāvam Kukiem. 1695. gadā Vilhelms fon Tīdevics muižu pārdeva Kurzemes kancleram Frīdriham fon Brakelam. 1746. gadā muiža nonāca Oto fon Hejkinga īpašumā, kura dēls to pārdeva tālāk Filipam fon Goram. Vēlāk par muižas īpašniekiem kļuva Pauls Reinholds fon Rennenkampfs, mācītājs Biterlings, Kristofs Stenders un 1822. gadā – Johans Kristofs Ernsts fon Bētihers, kura pēcnācēji pārvaldīja muižu līdz Latvijas agrārai reformai.
Muižas pils celta 1725. gadā. Ēkai ir apmestas laukakmens sienas, velvēts pagrabs, koka pārsegumi, jumts iesegts ar dakstiņiem. Ēkā atrodas 18. gadsimta otrās puses durvis un divas 19. gadsimta sākuma krāsnis. 1856. gadā muiža pilnībā renovēta un modernizēta. Pārbūves darbu rezultātā modernas tapetes līdz pat mūsdienām aizsedza mākslinieciski vērtīgus sienu gleznojumus, kas tapuši laikā no 1780. līdz 1800. gadam