Vērmanes dārza veidošanas sākumi ir laikā, kad 19. gadsimta sākumā, gaidot Napoleona franču karaspēka iebrukumu, tika nededzinātas Rīgas priekšpilsētas. 1815. gadā apstiprināja parka plānu. Materiālu palīdzību sniedza Anna Ģertrūde Vērmane un viņas dzimta, tādēļ dārzs tika nosaukts viņas vārdā. Parku paplašināja un labiekārtoja arī turpmāk. 1857. gadā, kad nojauca Rīgas vaļņus, parks ieguva savu tagadējo platību. 1866. gadā agrāk uzcelta restorāna priekšā pie Elizabetes ielas uzstādīja cinka lējuma darinātu saules pulksteni, kas gāja bojā Pirmā pasaules kara laikā. Apkārt pulkstenim starp puķu dobēm bija izvietotas sešas koka skulptūras un trīs vāzes. Skulptūras atveidoja seno grieķu un romiešu mitoloģijas tēlus - mūzas un dievietes. Dažus gadus vēlāk šeit uzstādīja trīs greznas laternas. Skulptūras šeit stāvēja līdz 1937. gadam, pēc tam tās tika noņemtas