Tilta celtniecībai līdzekļus ziedoja Rīgas Politehniskā institūta profesora Vilhelma fon Timma atraitne. Pēc vīra novēlējuma tilts bija jāceļ iešanas apstākļu uzlabošanai. Pēc viņa ieceres tilta pārejai jāsākas laukumā pretī Nacionālās operas galvenajai ieejai un, taisnā līnijā krustojot kanālu jābeidzas pretī Latvijas Universitātes (toreiz Rīgas Politehniskā institūta) galvenajai ieejai. Projektu konkursā uzvarēja inženieris no Ventspils - Ivans Kropivjanskis. Kājnieku lietošanai tiltu nodod 1900. gada sākumā. 1995. gadā veikta profesora V. Timma kājnieku tilta restaurācijas rakstura remonts. Remontu, saglabājot pirmatnējo tilta konstrukciju, veikusi sabiedrība "Rīgas tilti" inženieru A. Jasaiša un A. Lieckalniņa vadībā. Remontējot iepriekšējā ietves sega - koka grīda - nomainīta ar asfaltbetonu.
No vairākiem seniem ielu tiltiem pār kanālu līdz mūsu dienām neskarti saglabājušies tilti centrālajās ielās - Brīvības bulvārī (toreiz Aleksandra bulvāris), Krišjāņa Barona ielā (A. Suvorova iela) un Krišjāņa Valdemāra ielā (Nikolaja iela). Pēc konstrukcijas un izmēriem šie tilti ir ļoti līdzīgi, un to vidējās daļas uzbūvētas periodā no 1857. līdz 1859. gadam. Satiksmes intensitātes augšanas dēļ, tilti rekonstruēti, tos uz abām pusēm paplašinot. Tādi tie saglabājušies līdz mūsu dienām