Tagadējo Meža kapu teritorijā līdz 20. gadsimta sākumam atradās Rīgas pilsētai piederošs mežs. I Meža kapu ierīkošanai zemi piešķīra 1910. gadā un 1912. gadā to sadalīja nomā septiņām Rīgas draudzēm. II Meža kapus atklāja 1914. gadā un līdz 1940. gadam tie atradās Svētās Ģertrūdes latviešu luterāņu draudzes pārziņā. Pēc arhitekta G.F.Kūfalta ieceres kapi izveidoti kā parks ar galveno aleju, sānu alejām un celiņiem starp tām. Meža kapi ir izcils dārzu mākslas un memoriālās celtniecības piemineklis. 1941.-1944. gadā Meža kapos apbedīja vairāk nekā 6000 karavīru un virsnieku, kuru kapus padomju okupācijas laikā iznīcināja, to vietā veicot civilpersonu virsapbedījumus.
Oriģināla turētājs (*):
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:
Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija