Miķeļbāka jeb Miķeļtornis ir augstākā bāka Latvijas piekrastē, kas atrodas Ventspils novada Tārgales pagasta Miķeļtorņa ciemā. Pirmā torņa būve pabeigta 1884. gadā - cilindrisks 55 metrus augsts ķieģeļu mūra tornis, tajā laikā tā bija augstākā bāka Latvijas teritorijā. Bākā uzstādīja elektrisku gaismas avotu, kam strāvu piegādāja blakus ēkā esošā spēkstacija. Tornis 20. gadsimta sākumā sāka plaisāt. 1915. gadā Pirmā pasaules kara laikā gaismas aparātu un spēkstacijas iekārtu aizveda uz Krieviju. Vācijas okupācijas iestādes uzstādīja acetilēna gaismas aparātu. Pirmā pasaules kara laikā bāka tika apšaudīta. 1932. gada jūlijā tika uzcelts pagaidu koka tornis. Jaunā torņa būvi (gandrīz tikpat augstu) pabeidza un gaismu iededza 1934. gada septembrī. Bākā uzstādīja jau agrāk vācu izmantoto optisko ierīci - 1,76 metrus augstu, nekustīgu joslu lēcu. Bākā bija zviedru AGA firmas gaismas ierīce (acetilēna kvēlgaismas ar gāzes spiediena darbinātu aparātu, kas gaismu regulāri samazināja līdz minimālajai). Bākā ir sektoru uguns, kas redzama zaļa vai balta atkarībā no atrašanās vietas jūrā. 1941. gadā Sarkanā armija atkāpjoties bāku uzspridzināja. 1946. gadā uzbūvēts apmēram 30 metrus augsts koka pagaidu tornis. Tornis atjaunots 1957. gadā. Pašreizējais bākas tornis ir apmēram 56 metrus augsts un tā ir augstākā bāka ne tikai Latvijas, bet visu Baltijas valstu piekrastē
Oriģināla turētājs:
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:
Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija