Krāslavas katoļu baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Baznīca sākta celt 1755. gadā pēc itāliešu arhitekta Parako projekta. Jaunceļamā baznīca tiek iecerēta kā Inflantijas bīskapa rezidence, bet sakarā ar Latgales pievienošanu Krievijai 1772. gadā tas netika īstenots. Celtniecības pamatdarbi bija pabeigti 1767. gadā. Baznīca nosaukta Sv. Ludviga vārdā. Krāslavas baznīcas iekštelpu apdares izveidē ap 1760., 1762.gadu piedalījies Filips Kastaldi (1730. – 1814.), itāliešu gleznotājs, kurš darbojies dažādos glezniecības žanros un tehnikās. Baznīcā viņš veidojis fresku ciklu – centrālā altāra un sānu altāru „optiskos gleznojumus”. Altārgleznas sižets bijis saistīts ar kādu krusta kara vēstures epizodi – Sv. Ludvigs, dodoties krusta karā, saņem arhibīskapa svētību. 1941. gadā vasarā, atkāpjoties sarkanajai armijai, vietējie ateisti aizdedzināja baznīcu. Izdega Svētā Donata altāris un ērģeles. Pateicoties draudzes locekļiem, kapličā ugunsgrēks tika nodzēsts, līdz ar to arī tika izglābts galvenais altāris baznīcā ar unikālo altārgleznu