Nosaukums:

Eriņu muižas kungu māja

Oriģināla radīšanas datums:

[190-]

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Fotogrāfija

• Attēli
• Audio
• Video
• PDF
• Citi

Metadati

Nosaukums:

Eriņu muižas kungu māja

Oriģināla radīšanas datums:

[190-]

Anotācija (latviešu):

Pēc E.Dunsdorfa ziņām ordeņa laikos muižu nodibinājis Stakelbergs. 1503. gadā to valdījis Pēteris Korfs, bet poļu laikos, pēc 1561. gada– Markovskis. Vēsturnieka G. Īvāna Eriņu muižas izpētes materiālos (1985.) rakstīts, ka muižu 1571. gadā dibinājis Johans Herings. Viņa dzimtas ģērbonī attēlota siļķe (vāciski Hering). No šī dzimtas uzvārda latvieši izveidojuši nosaukumu Eriņi. Muižas kungu māja celta 18. gadsimta vidū. 1599. gadā muiža pieder Georga Fitinghofa atraitnei. 1638. gadā – Kārlim Stakelbergam. 1722.gadā landmaršals Vilhems fon Bergs pārdeva Eriņu muižu kopā ar Šādes muižu par 2700 valsts dālderiem Reinholdam Fridriham fon Taubem. 1745. gadā R. F. fon Taubes dēls Gustavs fon Taube iegūst vairāksolīšanā par 2000 valsts dālderiem arī Hesses muižu. 1761. gadā G. fon Taube pārdeva savu īpašumu – visas trīs muižas par 12000 dālderiem. Annai Sofijai Katrīnai fon Haudringai. Pēc 20 gadiem tās nopirka Ādams Heinrihs fon Grote. Grotes ģimenes īpašumā muižas palika līdz 1885. gadam, kad Fridriha fon Grotes meita Izabella fon Stēla tās pārdeva par 92000 sudraba rubļiem Edgaram Armitstedtam

Anotācija (latviešu):

Edgara Armitsteda īpašumā Eriņu muiža bija līdz 1919.gadam, kad to pārņēma valsts. Jau Armitsteda laikā Eriņos ierīkoja sierotavu. Līdz 1922.gadam pastāvēja Eriņu muižas valsts saimniecība (502 pūrvietas aramzeme un 240 pūrvietas pļavas.). 1921. gadā lielāko kustamā inventāra daļu pārņēma Armitsteda pilnvarnieks barons E. Krideners. 1922. gadā muižas centru ar ēkām un 60 ha zemes iznomāja izglītības ministrijai, bet ar jūnijā parakstītu aktu šī muižas daļa tika nodota Rūjienas ģimnāzijai. No 1922. gada muižas ēkā izvietoja ģimnāzijas vecākās klases. No 1923. gada tur iekārtoja internātu skolniekiem, kas tur darbojās līdz piecdesmitajiem gadiem. Klases 1931. gadā pārcēlās uz jauncelto ģimnāzijas ēku Skolas ielā. Vācu laikā (1942. – 44. gadam), kad skolā atradās vācu kara hospitālis, Eriņos darbojās ģimnāzija. Bijušās Eriņu muižas parks bija sarīkojuma vieta. Te notika bērnu svētki, Vanagu salidojumi un Rūjienas novadu dziesmas svētki (1935. gada 14. jūlijā)

Oriģināla turētājs (*):

Valmieras novadpētniecības muzejs

Pieder kolekcijai:

Zudusī Latvija (Kolekcija)

Objekta piegādātājs:

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Ģeodēziskie sākumdati:

WGS84

Punkta koordinātas:

57.903266,25.358505

Fiziskais raksturojums:

1 fotogrāfija

Temats:

Muižas

Temats:

Fotogrāfijas

Temats:

Eriņu muiža (Latvija)

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Latvija

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Ķoņu pagasts (Valmieras novads, Latvija)

Fiziskais datu nesējs:

Fotopapīrs

Tīmekļa saite:

http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/19642/

Vieta:

Ķoņu pagasts (Naukšēnu novads)

Gads laika joslai:

1905

Izveidošanas datums:

12.06.2013

Labošanas datums:

30.03.2023

APLIS autortiesību statuss:

Nav definēts APLIS autortiesību statuss

APLIS piekļuves tiesības:

Nav definētas APLIS piekļuves tiesības

APLIS tiesību paziņojums:

Nav definēts APLIS autortiesību paziņojums

APLIS piekļuves paziņojums:

Nav definēts APLIS piekļuves paziņojums

Bloķēts:

Nē

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Fotogrāfija

URI:

https://dom.lndb.lv/data/obj/17225
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes

Arhīvdatnes