Ventspils Nikolaja evaņģēliski luteriskās baznīcas celtniecība uzsākta 1834.gada 21. maijā, kad tika izlauzts vecais 1718. gadā ieliktais pamatakmens un ielikts jauns baznīcas pamatakmens. 1833. gadā Ventspils draudzei tika apstiprināts maksājums – 77561,85 rubļi, ko baznīcas celtniecībai piešķīris Krievijas cars Nikolajs I. Baznīcas projektu izstrādājis un būvdarbus uzraudzījis Johans Eduards de Vite (1790-1854). Pēc stilistiskajām pazīmēm celtnes arhitektūru attiecina uz krievu vēlīno klasicismu, resp., uz t. s. Nikolaja klasicismu. Ārišķīgi krāšņajai baznīcai ir pompozs jonisko kolonnu portiks. Arī tās torņa plastiskumu izceļ bagātīgs kolonnu pielietojums. Ievērojama mākslas vērtība piemīt baznīcas interjera apdarei un iekārtai (1834-1835). Īpaši jāatzīmē trīs Johana Lēberehta Eginka gleznas, to vidū mācītāja Frīdriha Pauflera portrets