Staburags bija apmēram 18,5 metrus augsts saldūdens kaļķiežu klints Daugavas ielejas kreisajā krastā, dolomītu kraujas malā. Staburags veidojies, šķīdinot Daugavas krastu dolomīta klintis un veidojot avotkaļķa masīvu gar ūdenskrituma ceļu. Rezultātā Staburaga avots veidoja klints pārkares, kas ik pa laikam no sava svara nogruva. No zemes lauzās ledusauksts ūdens. Pirms appludināšanas Staburags bija viens no izcilākajiem Latvijas dabas pieminekļiem. Appludināts 1966. gadā, uzceļot Pļaviņu hidroelektrostaciju