Liepnas - toreiz Lipnas - muiža 19. gs./20. gs. sākumā bija galvenais pagasta saimnieciskās dzīves rosinātājs. Sekojot tirgus pieprasījumam, Liepnas muižas īpašnieks ap 1900. gadu Liepnas upītes krastā uzcēla jaunu alus brūzi - izteiksmīgu, no plēstiem akmeņiem un ķieģeļiem mūrētu četru stāvu celtni ar vairākām koka piebūvēm - administratīvo ēku, strādnieku un meistara dzīvokļiem. Brūzi vainagoja liels ķieģeļu skurstenis, kura galā, vēl šodien saglabājies, grozījās vēja rādītājs ar ažūrā tehnikā iestrādātu gadaskaitli "1903". Pēc 1920. gadā dzimušās liepnēnietes, skolotājas Austras Brices atmiņām, brūža darītais alus bijis iecienīts plašākā apkārtnē un vests tirgošanai arī uz Balviem, Viļaku un Jaunlatgali (Abreni). 1944. gadā Liepnā tika izcīnītas sīvas kaujas starp uzbrūkošo sarkanarmiju un atkāpjošos vācu karaspēku. Kauju laikā bojā gāja lielākā daļa Liepnas koka apbūves, izdega arī alus brūža telpas, sabojājot ražošanas iekārtas, taču nenodarot būtiskus bojājumus ēkas nesošajām konstrukcijām. Vēl šodien brūža akmens sienas un jo īpaši varenais skurstenis paceļas augstu virs kokiem, pa gabalu norādot uz vietu, kur senāk putojis no Liepnas laukos audzētiem miežiem darīts miestiņš.