Rīgas Sv. Alberta Romas katoļu baznīca celta 1901.–1902. gadā kā neobarokāla trīsjomu bazilika pēc arhitektu J. Koha un V. L. N. Bokslafa projekta; baznīca un draudze nosaukta bīskapa Alberta vārdā. Līdz 1911. gadam tā bija Rīgas Sāpju Dievmātes draudzes filiālbaznīca. 1933. gadā baznīca un līdzās esošā ēka nodota kapucīnu (arī kapuciešu) rīcībā, un tur sāka darboties Sv. Franciska Ordeņa kapucīnu klosteris. Vācu okupācijas laikā 1943. gadā uz klostera ēkām pārcēla katoļu garīgo semināru. Padomju okupācijas laikā klosteri likvidēja, klostera brāļus izsūtīja uz Kazahstānu. 1991. gadā kapucīni atgriezās Sv. Alberta baznīcā. Kapucīni valkā mālbrūnu franciskāņu habitu ar spicu kapuci (no tās viņu nosaukums), apjoztu ar baltu auklu, kurā iesieti trīs mezgli (tie simbolizē svētsolījumus: šķīstību, nabadzību un paklausību)
Oriģināla turētājs (*):
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:
Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija