Daugavpils Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas baznīcu sāka būvēt 1903. gada aprīļa vidū, tās pamatakmeni iesvētot tā paša gada 11. maijā, ko veica dekāns Kazimirs Lučipinis. Būvniecības darbi ir beigti 1905. gadā un baznīcu ir iesvētījis 1905. gada 21. novembrī dekāns Kazimirs Lučipinis. Dievnams ir celts Jaunavas Marijas Bezvainīgi ieņemtās godam, par ko liecina baznīcas fasādē ievietotā akmens Dievmātes skulptūra, pēc arhitekta Vilhelma Neimaņa plāna, celtniecības darbus vadot vietējam Daugavpils inženierim Jozafatam Hilodzinskim. Pēc dievnama uzcelšanas tā skaitījās Daugavpils Svētā Pētera ķēdēs baznīcas filiāle līdz 1912. gadam, kad ar 19. maija Viņa Ekselences Mohiļevas metropolīta rakstu Nr.2500 tiek dibināta atsevišķa katoļu draudze, kas pastāv līdz mūsdienām. Baznīca ir eklektiskā laika piemineklis, tā ir ķieģeļu celtne ar kaltu akmeņu pamatu. Baznīca ir 42 metrus gara un 23,10 metrus plata celtne. Starp diviem 52 metrus augstiem torņiem ir augsts zelmenis, kurā atrodas ievietota liela Jaunavas Marijas statuja. Jūtama klasicisma ietekme.
1909. gadā baznīcā uzstādīja poļu meistara Ādolfa Homana darinātās ērģeles ar divām manuālām un 28 reģistriem, kuras mūsdienās ietilpst Latvijas vēsturisko ērģeļu kategorijā. Baznīcas kopš uzcelšanas ir darbojusies pastāvīgi
Oriģināla turētājs (*):
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:
Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija