Jaunā Bīriņu muižas pils celta no 1857. līdz 1860.gadam fon Pistolkorsu valdīšanas laikā pēc Rīgas arhitekta Frīdriha Vilhelma Hesa (1822-1877) projekta. Ēkai bija bagātīgs dekors – skulptūras, ciļņi, kas zuduši pirmā Pasaules kara laikā. Pagalma pusē saglabājusies sienā iemūrēta marmora plāksne ar uzrakstu „Atstāju mantojumā Tēvzemes mīlestību„. Pils interjerā dominē renesanse, par ko liecina ieejas plašais vestibils ar balkonu un kokgriezumiem rotātajām divpusējām ozolkoka kāpnēm, ēdamzāle ar kasetētiem koka griestiem un izeju uz ezera terasēm, kā arī grezna zāle pils otrajā stāvā ar gaišām podiņu krāsnīm. Pēc Augusta fon Pistolkorsa nāves 1886. gadā Bīriņi nonāca viņa dēla Aleksandra īpašumā. Viņš 1870. gadā veica plašus muižas pārbūves darbus, ierīkoja ceļu līdz Neibādei (tagadējiem Saulkrastiem) un apbūvēja to. 1925. gadā Grāmatrūpnieku slimo kase Bīriņu Pili sāk pārbūvēt un atklāj sanatoriju, kurā ārstē astmu un sirds slimības. Pēc Otrā pasaules kara, tā sauktajos “padomju laikos“, Bīriņu Pilī atkal iekārto sanatoriju, uz kuru dodas atpūtnieki no visas Padomju Savienības. Šajā laikā pils interjers iegūst padomju ideoloģiju atspoguļojošus gleznojumus. 1993. gadā Pili sāk nomāt un vēlāk iegūst īpašumā Jānis Vimba