Ilūkste par apdzīvotu vietu sāka veidoties 16.gadsimtā. Rakstos tā pirmoreiz minēta 1550.gadā kā mazs miestiņš Ilūkstes upes labajā krastā uz grāfa Kaspara Zīberga zemes. Pateicoties savai atrašanās vietai, kur satek ceļi no Sēlijas vidienes, Lietuvas, Baltkrievijas un Daugavpils, Ilūkste sāka veidoties kā tirdzniecības centrs, no 1795.gada apriņķa centrs. Pilsētas tiesības Ilūkstei piešķirtas 1917.gadā. Ilūkste ir nozīmīga multikulturāla un multikonfesionāla Sēlijas sastāvdaļa. Tās vēsturiskajā centrā atrodas četru konfesiju dievnami – katoļu, luterāņu, pareizticīgo un vecticībnieku. Pirms Pirmā pasaules kara Ilūkstē dzīvoja vairāk kā 4000 iedzīvotāju. Sākotnējo iedzīvotāju skaitu Ilūkste mūsdienās vēl nav sasniegusi, 2010. gadā pilsētā dzīvo 2829 iedzīvotāji. Kopš Ilūkstes novada izveidošanas 2003.gadā, Ilūkstes pilsēta ir novada administratīvais centrs
Oriģināla turētājs (*):
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:
Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija