Nāves sala ir Pirmā pasaules kara kauju vieta Daugavas kreisajā krastā. 1915. gada rudenī, krievu karaspēkam atkāpjoties uz Daugavas labo krastu, iepretī Iķšķilei upes kreisajā krastā tika saglabāts placdarms apmēra 2 kvadrātkilometru platībā (tā saucamais Ikšķiles priekštilta nocietinājums). 1916. gadā šī placdarma aizstāvēšanai tika nosūtīts 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljons un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljons. Vācu karaspēks šo teritoriju intensīvi apšaudīja ar artilēriju, kā arī izmantoja pret to gāzu uzbrukumus. Aizsargājot šo placdarmu, krita lielākā daļa karavīru, tādēļ latviešu strēlnieki šo vietu nosauca par Nāves salu. Patiesībā tā bija pussala, un par salu ģeogrāfiskā nozīmē tā kļuvu pēc Rīgas HES uzcelšanas. 1924. gadā pēc arhitekta E. Laubes projekta tur uzcelts dzelzsbetona piemineklis kritušo karavīru piemiņai. Pieminekli atklāja Valsts Prezidents Jānis Čakste
Oriģināla turētājs (*):
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:
Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija