Liecot līkumu, Daugava kreisajā krastā veido pussalai līdzīgu zemes strēli. Jau 13. gadsimtā ordenis , atradis te dolomīta un ģipša slāņus, ierīko akmenslauztuves, pēc tam arī cepļus. Ar laiku te izveidojās muižas. 1750. gadā tās pārdotas cara armijas ģenerālim Līvenam. No viņa vārda arī muižas nosaukums Līves muiža, kaut gan tās mantinieki mainījušies itin bieži. Visi guvi bagātīgus ienākumus no ģipšakmens un kaļķu dedzināšnas. Līves muižai kaļķu cepļi bija izbūvēti līdz pašai Daugavai. Šeit arī piestāja laivas un kuteri, kas vērtīgo kravu aizveda arī aiz Latvijas robežām. Paši īpašnieki Latvijā nedzīvoja, bet muižu izrentēja. Kopš seniem laikiem Līvei cauri iet senais Zemgaļu - Kurzemes ceļš. Pa šo ceļu var nonākt Vidzemē, apejot Rīgas mūrus un nocietinātos cieokšņus, purvus un ezerus Rīgas apkārtnē. Pa 1915.gadā celto sapieru tiltu te pāri devās arī civilo bēgļu straumes. Krievu armija atkāpjoties, tiltus likvidēja, tomēr pāris rotu aizkavējās un nostiptinājās zemes strēlē Daugavas krastā. Šo vietu nosauca par Ikšķiles priekštilta nocietinājumiem. 1916. gadā šeit smagas kaujas izcīnīja arī latviešu strēlnieki. Viņi šai vietai deva Nāves salas vārdu
Oriģināla turētājs:
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:
Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija