Pašas Carnikavas pils vietā tagad paceļas zaļš uzkalniņš. Celtni paņēmis nebūtībā pirmais pasaules karš. Carnikavas muižas pēdējais īpašnieks rūpnieks Heinrihs Gēgingers vēl bija paspējis paglābt grezno parketu un daļu no pils iekārtas. Heincs Pīrangs savā lieliskajā grāmatā "Das baltische Herrenhaus" gan publicējis Carnikavas pils attēlu un veltījis tai īpaši cildinošus vārdus, toties ar ēkas datējumu nav veicies ne viņam, ne citiem, kas par to rakstījuši. H. Pīrangs atzīmē celšanas laiku - "ap gadsimtu miju", tātad ap 1800.gadu, bet O. Gērihs savā doktora disertācijā par K. Hāberlandu (publicēta 1928. gadā) nosaucis 1802. gadu. P. Kampe celšanas datējumu paplašina - no 1801. līdz 1802.gadam, viņš atsaucas uz Pīrangu, kas savukārt neko tādu nav rakstījis. Neviens nemin kādu noteiktu ziņu avotu." I. Lancmanis, Māksla +, 1997.,Nr.3
Oriģināla turētājs (*):
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:
Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija