Slocenes upe vēstures avotos pirmo reizi minēta 1225.gadā. Kurzemes hercogistes laikā upe vēl bijusi kuģojama un tikusi izmantota kā ūdens satiksmes ceļš. Dažādos laikos pie upes bijušas dažādas dzirnavas, tajā skaitā arī Tukumā. Vēstures avotos teikts, ka Slocene saukta par Sloku, un Sloci. Šobrīd upes augštecē tā tiek saukta arī par Vēžupi, bet starp Valguma un Kaņiera ezeru par Pulkaiņu upi. Slocenes garums ir 44 kilometri, bet baseina platība 314 kvadrātkilometri. Slocenes sākums ir pavisam mazs avotiņš Tukuma rajona Sātu pagastā. Savā ceļā Slocene cauri trim ezeriem - Valgumam, Kaņierim un Slokas ezeram ietecēja Lielupē. Pēc tam kad 20. gadsimta sākumā izraka kanālu (Starpiņupīti), kas Kaņieri savieno ar jūru, Slocenes ūdeņi no Kaņiera nonāk Rīgas līcī
Oriģināla turētājs (*):
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:
Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija