https://dom.lndb.lv/data/obj/42982
Attēls
Atklātne
https://dom.lndb.lv/data/obj/42982.html
ALEPH
https://dom.lndb.lv/data/obj/42982.png
Dobele. Pildrupas [attēls]
[B.v. : b.i.]
[193-]
1 atklātne
fotogrāfija
8,7 x 13,7 cm
Papīrs
Pilis
Atklātnes
Dobele (Dobeles novads, Latvija)
Dobeles pilsdrupas ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis. Dobeles pils bija ordeņa komtura pils - saskaņā ar 1254.gada Zemgales dalīšanas līgumu Tērvetes un Dobeles pilsnovadu ieguva Livonijas ordenis (šajā laikā te vēl bija zemgaļu koka pils). Karā ar zemgaļiem ordeņa karaspēks vairrākkārt uzbruka Dobelei, iekaroja un izlaupīja pilsapmetni, bet koka pils aizstāvjus uzveikt nespēja. Zemgaļi ordeņa pārspēka priekšā beidza pretoties un savu koka pili nodedzināja, pēc tam devās trimdā uz Lietuvu. Ordeņa bruņienieki izvēlējās vietu jaunajai pilij vecajā zemgaļu pilskalnā, jo tas atradās stratēģiski izdevīgā un dabiski aizsargātā vietā. 1335.gadā (pēc Vartenberges Hermaņa hronikām) ordeņa brāļi ordeņa mestra Eberharda fon Mongeima laikā sāka celt savu pili no laukakmeņiem, kuru mestra Gosvina no Herikes laikā (1345-1359) pilnveidoja un nostiprināja. Plānā pils veido šauru, izstieptu trijstūri, kas stiepjas no Ziemeļaustrumiem un Dienvidrietumiem, taču uz 14.gadsimta celtni attiecas 17x32x37x32 m liels trapecveida četrstūris, kas veidoja 4 korpusus un iekšpagalmu; pils kapella atradās Dienvidu malā, taču tā vēlākos laikos tika pārbūvēta. Mūra pils vecākā daļa atradās pašā Ziemeļaustrumu galā uz pilskalna šaurākās un stāvākās daļas. No Austrumiem pili aizsargāja Bērzes upes stāvais krasts, no Ziemeļiem un Rietumiem pili ir apņēma dabiska avotaina grava, bet Dienvidos ir izrakts aizsarggrāvis. Jaunuzceltajai pilij vairrākkārt uzbruka lietuviešu un zemgaļu apvienotais karaspēks, bet bez sekmēm. Pirmo reizi ordeņa komturs no Dobeles dokumentos ir minēts 1367.gadā, bet laikā no 1373. līdz 1562.gadam ir zināmi 15 Dobeles komturu vārdi. Pilij iepretim (Bērzes upes otrā krastā) veidojās apmetne, kura pirmo reizi ir minēta 1444.gadā.
1559.gadā mestrs Vilhelms fon Firstenbergs pēdējam Dobeles komturam Tīsam fon der Rekem nodeva Dobeles pili un plašo novadu lietošanai uz mūžu, taču, pēc ordeņvalsts sabrukuma 1562.gadā, izcēlās strīds starp Tīsu fon der Reki un pirmo Kurzemes un Zemgales hercogu Gotfrīdu Ketleru. Strīds tika atrisināts tikai beidzās tikai 1566.gadā, kad Tīss fon der Reke bija spiests no Dobeles atteikties un Dobele nonāca hercoga varā. 1568.gadā hercogs Gothards Ketlers Dobeles pili atdeva kā atraitnes daļu savai sievai Meklenburgas princesei Annai. Kopš 1579.gada Dobeles pilī notikuši vairāki hercogistes landtāgi. 16.gadsimta beigās sākās pils pārbūve un par galveno dzīvesvietu kļuva priekšpils (kurai iepriekš nav bijuās mūra ēkas), gar kuras Austrumu sienu tika uzbūvēts garš divstāvu dzīvojamais korpuss, bet gar pagalma fasādi tam visā garumā tika ierīkota galerija; zem šī korpusa atradās pagrabi. No 1642. līdz 1649.gadam Dobeles pilī dzīvoja hercoga Frīdriha atraitne hercogiene Elizabete Magdalēna. Šajā laikā pils vecākajā daļā tika izveidots grezns baznīcas interjers un pārbūvēta kapella (tā arī ir vislabāk līdz mūsdienām saglabājusies pils daļa) kā arī uzcēla palastu un aizsargmūra rietumu sienā iebūvēja jaunus vārtus.
Ap šo laiku arī pie pils ieejas tika izbūvēts tornītis. Zviedru - poļu karos Dobeles pili bez cīņas 1621., 1625., 1658., 1659.gados ieņēma zviedru karaspēks. Pils katrā reizē tika izlaupīta un postīta, pie kam pēdējie postījumi ir bijuši tik lieli, ka 1661.gadā, aprakstot Austrijas sūtņa Meierberga ceļojumu uz Krieviju un nakšņošanu Dobeles pilī, tiek minēts, ka daļai telpu vairs nav logu un durvju. 1701.gadā Dobeli atkal ienēma zviedri, pilī 6 dienas uzturējās Zviedrijas karalis Kārlis XII. Pils tika apdzīvota (tiesa gan daļēji) un baznīcā tika noturēti dievvārdi līdz 1730.gadiem. Pēc tam pils tika pamesta, blakus esošās pilsētiņas iedzīvotāji pils mūrus sāka izmantot par būvmateriālu ieguves vietu. 20.gadsimta pirmajā pusē pils baznīcas vienā galā izbūvēja skatu platformu, pils pagalma stūrī uzcēla estrādi. Līdz ar kapellas, konventa ēkas korpusa un palasta ieejas portāla fragmentu saglabājušies neregulāras konfigurācijas apkārtmūra atliekas, aizsargrāvju vieta.
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Mākslas un mūzikas centrs. K.Ubāna mākslas lasītava
IAt/77(L)
Skatu, mākslas, portretu un apsveikumu atklātnes (Kolekcija)
NBA04-000009993
2013-08-29
2017-10-03
Nav definēts APLIS autortiesību statuss
Nav definētas APLIS piekļuves tiesības
Nav definēts APLIS autortiesību paziņojums
Nav definēts APLIS piekļuves paziņojums
Nav aizsargāts ar autortiesībām
Pieejams tīmeklī
https://dom.lndb.lv/data/obj/file/150445
1
JPEG image
150445.jpg
125 KB
29.08.2013 12:59:46
29.08.2013 12:59:46
512 pixels
800 pixels
96 dpi
96 dpi
24
512 x 800
Image
29.08.2013 12:59:46
Picture
29.08.2013 12:59:46
https://dom.lndb.lv/data/obj/file/150446
2
JPEG image
150446.jpg
132 KB
29.08.2013 12:59:48
29.08.2013 12:59:48
800 pixels
510 pixels
96 dpi
96 dpi
24
800 x 510
Image
29.08.2013 12:59:48
Picture
29.08.2013 12:59:48
TIFF image
444117.tif
19,6 MB
03.10.2017 01:30:38
03.10.2017 01:30:38
Adobe Photoshop CS3 Windows
2112 pixels
3249 pixels
600 dpi
600 dpi
24
2112 x 3249
Image
15.09.2017 04:13:14
Picture
2
RGB
Uncompressed
Normal
03.10.2017 01:30:38
15.09.2017 04:13:14
Uncalibrated
TIFF image
444118.tif
8,66 MB
03.10.2017 01:30:52
03.10.2017 01:30:52
Adobe Photoshop CS3 Windows
2175 pixels
1388 pixels
400 dpi
400 dpi
24
2175 x 1388
Image
15.09.2017 04:19:30
Picture
2
RGB
Uncompressed
Normal
03.10.2017 01:30:52
15.09.2017 04:19:30
Uncalibrated