LV | EN
Nosaukums:
Rēzekne [attēls]
Izdevējs:
[B.v. : b.i.]
Oriģināla radīšanas datums:
[192-]
Resursa virstips:
Attēls
Resursa tips:
Atklātne


Metadati

Nosaukums:
Rēzekne [attēls]
Alternatīvais nosaukums:
[Rēzekne. Pilsdrupas.]
Izdevējs:
[B.v. : b.i.]
Oriģināla radīšanas datums:
[192-]
Apjoms:
1 atklātne
Apjoms:
fotogrāfija
Apjoms:
8,6 x 13,6 cm
Fiziskais datu nesējs:
Papīrs
Priekšmets:
Drupas
Priekšmets:
Baznīcas tiesības
Priekšmets:
Atklātnes
Priekšmets:
Rēzekne (Latvija)
Vispārīgās piezīmes:
1285.gadā Livonijas ordeņa mestrs V. de Šauerburgs uzcēla mūra pili, kuras drupas ir saglabājušās līdz mūsdienām un ir redzamas šajā attēlā. Pilī dzīvoja fogts. Pils ir pārdzīvojusi vairākus - krievu, poļu, zviedru - iebrukumus. 14.gadsimta pirmajā pusē Livonijas ordenis karoja ar Lietuvu. Karam beidzoties 1338.gadā Latgale uz Austrumiem no Aiviekstes tika atzīta par neitrālu tirgus zonu (tur varēja tirgoties gan vācu bruņinieki, gan Rīgas pilsoņi, gan leiši, gan krievi), kuras reģionālais centrs bija Rēzekne. 1481.gadā Latgalē, tajā skaitā arī Rēzeknē, iebruka Maskavas karapulki. 1558.gadā ordenis Polijai ieķīlāja Rēzeknes pili un pilsnovadu. 1577.gadā Ivana IV Bargā karaspēks ieņēma Rēzeknes pili, nojauca luterāņu baznīcu un nopostīja ciemu pie pils un tā iedzīvotājus aizveda gūstā. Livonijas kara beigās Krievija bija spiesta no Latgales atteikties un tā nonāca poļu rokās. 1590.gadā Rēzeknē pie pils bija tikai 14 mazpilsoņu mājas. 1601.gadā Rēzekni ieņēma zviedri, pēc tam poļi. 1625.gadā Rēzekne bija zviedru rokās, 1626.gadā poļu, 1654.gadā krievu, 1656.gadā atkal zviedru rokās - pēdējie iznīcināja pils nocietinājumus. 1660.gadā Latgali pievienoja Polijai. Karā izpostīto Rēzekni tikai 1765.gadā sāka dēvēt par miestu, kas atradās Rēzeknes stārastijā. Pēc tam, kad Latgali pievienoja Krievijai (1772.gadā), 1773.Rēzeknei piešķīra pilsētas tiesības un tā kļuva par Pleskavas guberņas apriņķa pilsētu. 1796.gadā, kad pavienoja Polockas un Mogiļovas guberņas Baltkrievijas guberņai, Rēzekne uz laiku zaudēja apriņķa pilsētas statusu, kuru atguva 1802.gadā pēc Baltkrievijas guberņas sadalīšanas Vitebskas un Mogiļovas guberņā (Rēzekne kļuva par Vitebskas guberņas apriņķa pilsētu). 1914.gadā tika iesvētīta Vissvētākā Jēzus sirds baznīca, kurā atrodas Vācijas meistaru kokā darināti altāri.
Oriģināla turētājs:
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:
Mākslas un mūzikas centrs. K.Ubāna mākslas lasītava
Oriģināla novietojuma kods:
IAt/77(L)
Pieder kolekcijai:
Skatu, mākslas, portretu un apsveikumu atklātnes
Pieder kolekcijai:
Attēli
ALEPH ID:
NBA04-000010734
Izveidošanas datums:
08.09.2017
Labošanas datums:
08.09.2017
Autortiesības:
Nav aizsargāts ar autortiesībām
Piekļuves tiesības:
Pieejams tīmeklī
Resursa virstips:
Attēls
Resursa tips:
Atklātne
URI:
http://dom.lndb.lv/data/obj/43245
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes

Nosaukums Apraksts Izmērs Hash Piekļuves statuss
1. la001_xxxx_nba04_10734_0.jpg 100.86 KB de4cd156a12a92e81b3efa48facb0f2a Lejupielādēt Atvērt

Arhīvdatnes

Nosaukums Apraksts Izmērs Hash
1. l_001_nba04-10734_001_a.tif 19.17 MB b13593539899130735ee7f20abbed860

Lūdzu uzgaidiet