Daugavgrīvas Baltā baznīca ir pati vecākā vēsturiskā celtne Vecmīlgrāvī. Pirmo reizi baznīca Daugavgrīvā tiek minēta jau 1205. gadā, kad bīskaps Alberts uzcēla cisterciešu klosteri un pili Daugavas krastā. Klosteris atradies aptuveni tajā vietā, kur tagad atrodas Zviedru valnis un Skanstnieku mājas. Pirmā luterāņu baznīca Vecmīlgrāvja teritorijā tika uzcelta 1640. gadā, tagadējā Vecbaznīcas ciemā. Tautā tā tika saukta par Skanstes baznīcu, lai gan tās oficiālais nosaukums bija Svētā Nikolaja baznīca. 1710. gadā Svētā Nikolaja baznīca tika nojaukta, tās materiālus izmantoja nocietinājumu celšanai kara vajadzībām. 1725. gadā tika uzcelta jauna baznīca, šoreiz tā bija no koka. Tomēr baznīca bija pārāk maza un nebija piemērota dievkalpojumiem. Jau 1775. gadā tika nolemts esošo baznīcu nojaukt un celt lielāku baznīcu tuvāk centram. Pēc neilga laika Rīnūžu ciemā sāka vest laukakmeņus, lai būtu iespējams uzcelt jaunu mūra baznīcu pašā Daugavas krastā. 1788. gadā septembrī Mangaļu un Bolderājas zvejnieki dāvināja baznīcai nelielas ērģeles. 1859. gadā baznīcā tika uzstādītas jaunas, modernākas ērģeles. Vēl tagad baznīcā kalpo 1859. gadā uzstādītās ērģeles. Baltās baznīcas altāra telpu rotā divi vitrāžas logi, kurus darinājis A.D. Kalherts. Baznīcai ir arī 19. gs. veidota altārglezna