19. gadsimta glezniecībai raksturīgajā panorāmiskajā ainavā pārliecinoši apvienoti divi šķietami pretrunīgi principi – informatīvais un emocionālais. Izvērstajā stāstījumā par Gaujas līčločiem, raksturīgākajām koku sugām mākslinieks ne brīdi nav kļuvis sausi lietišķīgs vai sīkumaini pļāpīgs. Ainavists arī atteicies no uzmanības fokusēšanas uz konkrētiem objektiem pirmajā vai otrajā plānā, virzot skatu dziļāk gleznā, pāri trauslajai dūmu strūklai, kas ir vienīgā liecība par cilvēka klātbūtni. Māksliniecisko elementu mērķtiecīga izvēle kalpo gleznas emocionālā satura atklāsmei, radot priekšstatu par harmonisku vidi, par dabu, kas ir samērojama ar cilvēku un draudzīga viņam, un atklājot autorā atmodināto patieso, dziļo un tajā pat laikā apvaldīto pārdzīvojumu.
Anotācija (angļu):
In this panoramic landscape characteristic of 19th century painting, two seemingly contradictory principles of been combined – the informative and the emotional. In this expansive story about the winding Gauja river and the most characteristic species of trees found there, the artist has not become dryly practical for a moment or pettily garrulous. The landscapist has also refrained from focussing attention to concrete objects in the fore or middle ground, choosing instead to draw the viewer’s gaze deeper into the painting, over the frail stream of smoke, which is the only evidence of human presence. The purposeful selection of the artistic elements serves to convey the painting’s emotional content creating the notion of a harmonious environment, of nature friendly and commensurate with man, and revealing the genuine and deep, while at the same time controlled experience of the artist.