Latvijas Neredzīgo biedrības

žurnāls «ROSME»

Decembris, 2018

AUTORTIESĪBAS

Žurnāla «Rosme» izdevējs ir Latvijas Neredzīgo biedrība, un tas ir Latvijas valsts apmaksāts sociālās rehabilitācijas pakalpojums cilvēkiem ar redzes invaliditāti.

Žurnāls «Rosme» un tajā iekļautā informācija ir Latvijas Neredzīgo biedrības īpašums un autortiesību objekts.

Žurnāla «Rosme» kopēšana, izplatīšana, pavairošana, pārpublicēšana vai izmantošana komerciālos nolūkos ir Autortiesību pārkāpums, un persona, kura neievēro šo noteikumu, var tikt saukta pie Latvijas Republikas normatīvajos aktos paredzētās atbildības.

Saturs

LATVIJAS NEREDZĪGO BIEDRĪBĀ. 2

Cēsīs izskan «Gada laiks». 2

Kopābūšana un brīnumu radīšana. 3

Rēzekniešiem dāvanā — teātra izrāde. 4

Rīgas TO «strādā» suns-pavadonis. 5

Izdots kalendārs Brailā 2019. gadam.. 7

NOTIKUMI CITĀS ORGANIZĀCIJĀS. 7

Pasniedz «Gada balvas cilvēku ar invaliditāti atbalstam». 7

Saeimā diskutē par sievietēm ar invaliditāti 8

VSAC «Rīga» filiāles «Jugla» muzikālā apvienība «Prieks» uzstājas Maskavā. 10

LIKUMI UN LĒMUMI 11

Atvieglota invaliditātes apliecību reģistrēšanas un uzskaites kārtība. 11

Būtiskas izmaiņas sociālajā jomā. 12

TEHNOLOĢIJAS. 13

Čukstošās acenes. 13

LATVIJAS NEREDZĪGO SPORTA SAVIENĪBĀ. 14

Mārtiņš Čampa — vienmēr var vairāk. 14

Kaldināt zeltā nākotnes medaļas. 18

Pieredzes gūšana golbolā Lietuvā. 20

Spēka turnīrs Rīgas organizācijā. 21

LATVIJAS NEREDZĪGO BIBLIOTĒKĀ. 22

LNerB audiogrāmatu jaunumi — 2018. gada novembris. 22

LASĪTĀJI MUMS RAKSTA. 25

ZIŅAS. 26

VĒLĒJUMI ZIEMASSVĒTKOS UN GADU MIJĀ. 27

PAR ŽURNĀLU «ROSME». 32

 

LATVIJAS NEREDZĪGO BIEDRĪBĀ

Cēsīs izskan «Gada laiks»

Madara Kalniņa, LNB projektu vadītāja

Sestdien, 1. decembrī, par godu Starptautiskajai dienai cilvēkiem ar invaliditāti notika skaists Vidzemes reģiona nevalstisko organizāciju koncerts, kuru organizēja Latvijas Neredzīgo biedrība projektā «Dosim iespēju talantam».

Koncertu atklāja VSAC Cēsu filiāles pārstāve Inga Kārkliņa ar ziemīgu vēlējumu dzejas rindās un sveica biedrību, koncerta dalībniekus un apmeklētājus gan šajā nozīmīgajā dienā, gan ar Pirmo Adventi.

Pensionāru biedrības «Cēsu pensionāri» deju grupa «Gaujmalietes» ieskandināja koncerta pirmo daļu, izdejojot soļus, kas ved cauri gada un cilvēka dzīves ciklam. Krāsainiem tērpiem plīvojot, skatītājus priecēja divas dejas — «Ieejam vasarā» un «Māsa, Gauja».

Tam sekoja Cēsu bērnu un jauniešu centra ansambļa «Vizbulēni» emocionāli piesātinātais priekšnesums, izdziedot gada ciklu no ziemas caur Latvijas simtgadi līdz pat pavasarim. Koncerta pirmo daļu noslēdza «Gaujmalietes» ar krāšņo deju «Rakstu raksti».

Pēc dejas LNB Cēsu teritoriālā organizācija demonstrēja savu veikumu, rādot rokdarbu izstādes «Pašu rokām ar mīlestību un no sirds» video rullīti, kurā tika parādīti visi izstādē apskatāmie darbi. Video sižets izpelnījās sirsnīgus aplausus un tiešām skaļas ovācijas.

Uz šīs emocionālās nots iesākās koncerta otrā daļa, kad uz skatuves sastājās LNB Cēsu TO vīru vokālais ansamblis «Vendi».

Viņu nav daudz, bet, kad viņi dzied, skan pāri Cēsu un Vidzemes robežām! Skatītāju aplausus sagaidīja arī LNB Cēsu TO sieviešu ansamblis, kas pēc sava liriskā priekšnesuma stājās blakus vīriem un saplūda kopdziesmā «Lec, Laimiņa».

Martas Čudo (metalafons) izpildītā «Čaikovska valsis» laikā skatītāji fonā varēja baudīt Cēsu kultūrvēsturiskos foto skatus, tad pievienojās rudens un ziemas stāsti arī vijolei un flautai.

Ieskandinot Pirmo Adventi, koncertu mākslinieki noslēdza ar līdz šim nedzirdētām Ziemassvētku dziesmām.

Priecē, ka šo skaisto koncertu apmeklēja arī viesi no Alūksnes un Madonas. Zāle tiešām bija pilna! Un LNB projekta mērķis bija sasniegts — mēs spējām visi kopā atzīmēt šo starptautisko cilvēku ar invaliditāti dienu tālu prom no Rīgas — skaistajās Cēsīs.

Pateicība visiem koncerta dalībniekiem, īpaši cēsiniekiem par viesmīlīgo uzņemšanu un Cēsu pilsētas vidusskolai par brīvprātīgajiem jauniešiem, kuri sagaidīja viesus un palīdzēja tiem ieņemt vietas zālē.

Tāpat sirsnīgs paldies «EF Systems», kas nodrošināja gaismas un teicamu koncerta skaņu! Paldies par greznajiem apsveikumu konfekšu pušķiem, kurus sagatavoja LNB Cēsu TO biedri!

Atpakaļ uz — SATURS

Kopābūšana un brīnumu radīšana

Inga Kravale

Gads pagājis Latvijas simtgades zīmē un aiz sevis atstājis daudzveidīgu un bagātīgu pienesumu mūsu kultūrai, izglītībai, vēsturei un arī sociālajai jomai. LNB Cēsu teritoriālā organizācija savu artavu Latvijas svētkos gatavoja sešu mēnešu garumā.

Laika posmā no šā gada 1. jūnija līdz novembrim tika realizēts projekts «Dosim iespēju talantam», un tā ietvaros sagatavota rokdarbu izstāde «Pašu rokām ar mīlestību un no sirds», kas SIA «LNB Rehabilitācijas centrs» Cēsu filiāles zālē bija apskatāma no 16. novembra līdz 1. decembrim.

To, cik daudz iespēju tika dots talantīgiem cilvēkiem ar invaliditāti, varēja vērot izstādē izlikto rokdarbu daudzveidībā.

Nodarbību vadītāja Zaiga Liepiņa, uzskaitot dažādās rokdarbu tehnikas, min dekupāžu, tamborēšanu, adīšanu, tapošanu, pērļošanu, floristiku, marmorēšanu, filcēšanu un dažādas tehniku kombinācijas.

Zaiga Liepiņa: «Nodarbības apmeklēja 30 dalībnieki.  Katrs nāca, savu motīvu vadīts — kāds vēlējās iemācīties tamborēt, kāds — iemācīties adīt ar pērlītēm vai strādāt floristikas darbus un iepazīties ar marmorēšanas tehniku. Pats galvenais visiem bija kopā būšana un brīnumu radīšana, ko varēja redzēt izstādē.»

Kā novērojuši rehabilitācijas centra darbinieki, izstādi ik dienu apskatījuši aptuveni desmit interesentu.

Vizuāli, ar filmētu izstādes materiālu iepazinās arī visi 1. decembra koncerta «Gada laiks» apmeklētāji, kas bija veltīts Starptautiskajai dienai cilvēkiem ar invaliditāti. Ieguvums skatītājiem, kurus priecēja daudzveidīgās talantu izpausmes, un ieguvums cilvēkiem ar invaliditāti, gūstot atziņu, ka viņu darbs bagātina ne tikai Latvijas svētkus, bet arī viņus pašus.

Projekts tika īstenots sadarbībā ar Latvijas Valsts Mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstīto Vidzemes kultūras programmu 2018.

Atpakaļ uz — SATURS

Rēzekniešiem dāvanā — teātra izrāde

2018. gada 10. novembrī Rēzeknes Latgales vēstniecībā «GORS» notika vienīgā dziesmu spēles — mūzikla «Eslingene» — izrāde Latvijā. Tā bija rēzekniešiem kā dāvana Latvijas simtgadē un reizē arī kā godinājums mūžībā aizgājušajiem šīs izrādes autoriem Albertam Legzdiņam un Andrim Ritmanim.

Šī stāsta uzvedums uz «GORS» skatuves bija loģiska izvēle, tā kā projekta vadītāja, idejas autore, latviešu kultūras biedrības «Saime» Štutgartē (Vācija) dibinātāja Laura Putāne nāk no šī skaistā, sirsnīgiem cilvēkiem apdzīvotā Latgales novada.

Pilna zāle, ovācijas! Savu ģenerālmēģinājumu izrādes komanda dāvināja skatītājiem, kuru iespējas apmeklēt kultūras pasākumus ir ierobežotas. Arī mēs, Rēzeknes LNB TO biedri, bijām uz to uzaicināti. Izrādi apmeklēja gandrīz 30 LNB biedru. Mums bija iespēja iejusties tā laika pēckara bēgļu lomās.

Eslingene ir stāsts par vienu no lielākajām bēgļu nometnēm Vācijā, kas starp tautiešiem tika dēvēta par «mazo Rīgu». Šeit cilvēku likteņus caurvij mīlestība, šķiršanās, ilgas un atkalredzēšanās. Te notiek ne mazums aizraujošu notikumu, spilgtu pārdzīvojumu. Tam visam pa vidu roku rokā iet mīlestība. Izrādes librets un improvizācija radīja jaunas neaizmirstamas emocijas. Vairāk nekā 60 ārzemēs pastāvīgi dzīvojošo tautiešu no 7 valstīm piedalījās šī mūzikla iestudējumā. Šajā izrādē blakus profesionāliem mūziķiem, dejotājiem, aktieriem savu prasmi rādīja arī amatieri. Viņi visi centās izdzīvot Eslingenes varoņu dzīves stāstus un aiznest tos līdz skatītāja dvēselei. Eslingenes nometnes laiks un dzīve ir ne tikai daļa no mūsu tautas pagātnes vēstures, bet arī daļa tagadnes.

No sirds pateicamies Štutgartes Latviešu kultūras biedrības «Saime» pārstāvjiem par dāvāto izdevību!

Atpakaļ uz — SATURS

Rīgas TO «strādā» suns-pavadonis

Lolita Korjapina, Rīgas pilsētas TO priekšsēdētāja

No šā gada oktobra beigām Rīgas pilsētas TO valdē Rīgā, Braila ielā 5, apmeklētājus sagaida un pavada jauns «darbinieks» — suns-pavadonis vārdā Zuze.

Kā Zuze ienāca manā dzīvē

Jau vairākus gadus man ir apgrūtinoši vienai pārvietoties dienas tumšajā laikā, un pienāca laiks izvēlēties pārvietoties, izmantojot balto spieķi vai ņemot suni-pavadoni. Kādā vasaras dienā Servisa suņu biedrības kinoloģe lūdza palīgā manu meitiņu suņu testēšanā. Aizgāju apskatīties šo pasākumu arī es. Viss redzētais mūs abas tā iespaidoja, ka lēmums tika pieņemts turpat uz vietas, un nākamajā dienā es jau rakstīju iesniegumu suņa-pavadoņa saņemšanai. Pēc neilga laika man piedāvāja Zuzi. Tā Zuze ienāca manā dzīvē, ģimenē un tad arī — sirdī.

Viss kļuvis citādi

Mana ierastā dienas gaita tika apgriezta kājām gaisā. Zuzes audžumātes Santas uzraudzībā sākās trīs nedēļu intensīvs apmācību kurss. Staigājām gan pa pilsētas ielām un parkiem, devāmies uz dažādām valsts un pašvaldības iestādēm, gan braucām uz mūsu lauku māju, lai Zuze iepazītos ar jauniem maršrutiem. Tas tik bija piedzīvojums! Mūsu pirmajā izbraukumā Zuze pirmo reizi savā suņa mūžā ieraudzīja dzīvus zirgus. Viens zirgs nāca pretī ar jātnieci mugurā, bet otrs — iejūgts droškā/ratos. Zuze bija tik ļoti pārsteigta — rēja un visas spalvas uz muguras bija gaisā. Labi gan, ka blakus bija Santa! Viņa parādīja, kā šādā situācijā rīkoties un savaldīt suni. Pēc tās reizes sapratu — teoriju zināt vajag, bet nekas nav labāks par praktiskām nodarbībām un reālajā dzīvē sastopamo situāciju praktiskām izspēlēm un analīzi. Joprojām praktiskajās un teorētiskajās nodarbībās uzzinu kaut ko ļoti svarīgu un noderīgu.

Arvien vairāk uzticos Zuzei. Ir dīvaina sajūta, kad, ejot pa tumšām ielām, pilnīgi jāpaļaujas uz suni. Esi 100% atkarīgs no suņa zināšanām.

Bet Zuze nav tikai suns-pavadonis. Brīvajā laikā viņa ir mājas mīlulis un super aukle, kura labprāt ik rītu modina manu meitiņu — viņa paņem kādu no meitiņas mīļajām mantiņām un ieliek to blakus gultiņā. «Auklīte» nekad neaizmirst samīļot meitiņu — ik rītu nolaiza viņai rociņu un sagaida, kad pretim saņems mīļus glāstus.

(Turpinājums stāstam sekos, kad nākamgad noliksim eksāmenu.)

Redakcijas piebilde

Servisa suņu biedrība sākusi ziedojumu vākšanas kampaņu sociālajos tīklos, lai nodrošinātu Zuzei treniņu apmācības un viņa varētu sekmīgi nokārtot suņa-pavadoņa eksāmenu. Zuzes audžumamma Santa izveidojusi četras īsfilmas par Zuzi — par to, kā sunītei patīk skatīties televizorā raidījumus par dabu, kā Zuze mīl dauzīties un lūkoties savā spoguļattēlā utt. Filmiņas ir īsas un ļoti mīļas! Vai tās palīdzēs savākt nepieciešamo summu, nezinām, bet mēs ļoti ceram, ka tas izdosies un Zuze sekmīgi izies apmācības un nokārtos gaidāmos eksāmenus!

Aicinājums visiem, kuri satiek savā ceļā Lolitu ar Zuzi — netraucējiet sunim strādāt ar savu mīlestības pārpilno vēlmi sunīti sabužināt vai samīļot, bet palīdziet viņai pilnvērtīgi iekļauties cilvēku radītajā pasaulē! Pateicamies ikvienam ziedotājam, kurš saprot un spēj atbalstīt šāda suņa uzturēšanu! Un ir ļoti labi, ka Latvijā arvien vairāk ir to cilvēku ar redzes traucējumiem, kuri dodas savās ikdienas gaitās ar suni-pavadoni!

Atpakaļ uz — SATURS

Izdots kalendārs Brailā 2019. gadam

Latvijas Neredzīgo biedrības Izdevniecības nodaļa sagatavojusi un izdevusi kalendāru 2019. gadam Braila rakstā. Tas bez maksas pieejams ikvienai personai ar redzes invaliditāti Latvijā, kam nepieciešams kalendārs Braila rakstā. Tajā ērti lasāmā veidā pieejama šāda informācija katrai dienai: vārdadienas, dienas ilgums, Saules lēkta un rieta laiks. Kā arī Mēness fāzes, svētku un svinamās dienas.

Lai pieteiktos 2019. gada kalendāram Braila rakstā, zvaniet uz LNB Izdevniecības nodaļu pa tālruni 67533887 vai rakstiet rosme@lnbiedriba.lv. Lūdzu norādiet precīzu pasta adresi, uz kuru Jums to nosūtīt!

Kalendārs 2019. gadam Braila rakstā ir Latvijas Neredzīgo biedrības dāvinājums Latvijas simtgadē.

Atpakaļ uz — SATURS

NOTIKUMI CITĀS ORGANIZĀCIJĀS

Pasniedz «Gada balvas cilvēku ar invaliditāti atbalstam»

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika svinīga ceremonija, kurā pasniedza balvas un atzinības rakstus konkursa «Gada balva cilvēku ar invaliditāti atbalstam» laureātiem. Šo konkursu jau ceturto gadu pēc kārtas rīko Latvijas Republikas Tiesībsargs sadarbībā ar Invalīdu un viņu draugu apvienību «Apeirons» un Latvijas Nacionālo bibliotēku. Konkursa mērķis ir saskatīt labās prakses piemērus, izcelt un novērtēt individuālus sasniegumus un veicināt nevalstisko organizāciju darbu. Balvas pasniedza žūrijas komisijas locekļi sešās nominācijās.

1. «Uzdrīkstēšanās» — apbalvojums par aktīvu vai jaunu iniciatīvu vai rīcību, pārstāvot cilvēkus ar invaliditāti, viņu tiesības un intereses — balvu saņēma «Fonds Nāc līdzās!», atzinības rakstu saņēma Latvijas Cistiskās fibrozes biedrība.

2. «Nodarbinātības veicinātājs» — apbalvojums par produktīvu vai inovatīvu cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības veicināšanu — fondam «Iespēju tilts».

3. «Sociālo tīklu balss» — apbalvojums tiem, kuru viedoklis un pieredzes stāsti sociālajos tīklos un blogos radījuši rezonansi plašākā sabiedrībā — portālam «Calis.lv».

4. «Izglītotājs» — apbalvojums par aktivitātēm, kas nodrošina iekļaujošo izglītību (tai skaitā, interešu izglītību, tālākizglītību), interaktīvu metožu pielietošanu/izstrādi, lai veicinātu cilvēku ar invaliditāti tiesības uz izglītību — Evija Zāģere (mājturības skolotāja Liepājā), Jānis Ķirsis (dabaszinību skolotājs) un Gints Feldmanis (treneris).

5. «Pakalpojumu nodrošinātājs» — apbalvojums par cilvēkiem ar invaliditāti pieejamu un daudzveidīgu pakalpojumu attīstību un nodrošināšanu — rehabilitācijas centrs «Poga», biedrība «Cerību spārni» (Siguldā) un biedrība «Mēs saviem bērniem» (Madonā).

6. «Bērnu atbalsts» — apbalvojums par izciliem sasniegumiem, aizstāvot bērnu ar invaliditāti tiesības un intereses dažādās jomās, piemēram, sociālā iekļaušana, tiesības uz kultūru, izglītību — biedrība «Ābulis» (Bauska).

Atpakaļ uz — SATURS

Saeimā diskutē par sievietēm ar invaliditāti

Atzīmējot Starptautisko dienu cilvēkiem ar invaliditāti, Saeimā 3. decembrī norisinājās ikgadējā diskusija «Saeima cilvēkiem ar invaliditāti».

Šogad tā tika veltīta jautājumiem, kas skar sievietes ar invaliditāti — dzimumu līdztiesībai, reproduktīvajai veselībai un vardarbībai ģimenē un institūcijās.

Latvijā nereti tiek aizmirsts par sievietes ar invaliditāti un garīga rakstura traucējumiem vajadzībām, diskusijā sacīja Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas «Sustento» valdes priekšsēdētāja Gunta Anča.

Viņa norādīja, ka, ignorējot un diskriminējot sievietes ar invaliditāti un garīga rakstura traucējumiem, tiek pārkāptas šo sieviešu tiesības.

Vienlaikus ir ļoti maz informācijas par to, kas šīm sievietēm Latvijā ir vajadzīgs, piebilda Anča, kura uzskata, ka Latvijā nepieciešams pētījums, kas palīdzētu saprast šo sieviešu īpašās vajadzības.

Vienlaikus Anča norādīja, ka nereti tiek aizmirsts par daudz maziem un vienkāršiem šķēršļiem, ar kuriem saskaras sievietes ar invaliditāti vai garīga rakstura traucējumiem.

Bieži vien tiek aizmirsts par to, ka, piemēram, vardarbības gadījumā sievietei ar invaliditāti nav iespēja aiziet, bet nedzirdīgai sievietei — piezvanīt un lūgt palīdzību. G. Anča aicināja neaizmirst arī par to, ka vardarbībai ir daudz un dažādas formas, tostarp par tādu var uzskatīt arī noraidošu attieksmi, ar kādu saskaras sieviete ar invaliditāti, kura vēlas bērnu.

Ir svarīgi, lai informācija par sievietēm ar invaliditāti un garīga rakstura traucējumiem nonāktu līdz plašākai sabiedrībai, kā arī, lai sabiedrība izprastu, ka runa nav par kaut kādām sievietēm, bet gan par sievietēm, kurām reāli nepieciešama palīdzība.

Uzrunājot diskusijas dalībniekus, veselības ministre Anda Čakša (ZZS) uzsvēra nepieciešamību izglītot sabiedrību, jo, viņasprāt, barjeras, kas ir cilvēku galvās, var noņemt tikai ar būtisku sabiedrības izglītošanu. «Iekļaujoša sabiedrība, par ko tagad tiek runāts tik daudz, sākas ar mums visiem,» sacīja politiķe.

Vienlaikus viņa aicināja neieslīgt šīs tēmas emocionālajā aspektā, un, nevis šausmināties, bet meklēt ļoti praktiskus risinājumus, lai uzlabotu šo sieviešu dzīvi. Čakša ir pārliecināta, ka šajā jautājumā ir daudz praktisku risinājumu, kurus, strādājot kopā, ir iespējams atrisināt.

Diemžēl Latvijā nav pētījumu par sieviešu ar invaliditāti un garīga rakstura traucējumiem situāciju un vajadzībām.

Vienlaikus starptautiskajos pētījumos tiek uzsvērts, ka sieviešu un meiteņu ar invaliditāti vajadzības netiek pietiekoši ņemtas vērā — nereti viņas ir atstumtas no izglītības, nodarbinātības un citiem sociāli nozīmīgiem segmentiem, turklāt attieksmes un strukturālu iemeslu dēļ šīs sievietes mēdz saņemt arī zemākas kvalitātes veselības aprūpi.

Politiķi un ierēdņi vieni paši situāciju un attieksmi pret cilvēkiem ar invaliditāti nevar mainīt, un iepriekšējā pieredze ar bērniem institūcijās apliecinājusi, ka ļoti svarīgs ir sabiedrības atbalsts un iesaiste.

Neraugoties uz dažādiem šķēršļiem un bieži arī sabiedrības neizpratni, cilvēkiem ar invaliditāti ir jāspēj izdzīvot — mācīties, strādāt, audzināt bērnus, pilnveidoties, baudīt kultūru un arī atpūsties, — kaut arī tas notiek, pārvarot dažādas grūtības.

Starptautiskajā dienā cilvēkiem ar invaliditāti ES Parlamenta Nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāre Marianna Teisena savā konferences ziņojumā atzīmējusi:

«Esmu ārkārtīgi priecīga, ka pirms pāris nedēļām Eiropas Parlaments un Padome panāca provizorisku (iepriekšēju) vienošanos, kas būtu jāpabeidz tuvāko nedēļu laikā.

Šī vienošanās atvieglos dzīvi miljo-niem eiropiešu ar invaliditāti. Drīzumā viņi varēs izmantot arvien vairāk pieejamu produktu un pakalpojumu, piemēram — mobilie telefoni, datori, e-grāmatas un e-tirdzniecība. Līdz ar to ES kļūst par pasaulē lielāko cilvēkiem ar invaliditāti pieejamo produktu un pakalpojumu tirgu. Tādā veidā tiek īstenota Eiropas stratēģija invaliditātes jomā (2010 — 2020), kuras mērķis ir Eiropa bez šķēršļiem visiem Eiropas iedzīvotājiem. 2018. gadā esam panākuši pārliecinošu progresu, īstenojot ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām.

Visas ES dalībvalstis ir ne tikai vienojušās par Eiropas Pieejamības aktu, bet arī parakstījušas Konvenciju. Esmu droša, ka turpināsim veidot arvien iekļaujošāku sabiedrību. Soli pa solim mēs īstenojam Eiropas sociālo tiesību pīlāru (balstu) un virzāmies uz taisnīgāku un sociālāku Eiropu ikvienam.»

ES ir vairāk nekā 80 miljonu iedzīvotāju ar dažādu veidu invaliditāti. Produktu un pakalpojumu pieejamība ir priekšnosacījums šo cilvēku vienlīdzīgai un aktīvākai iesaistei sabiedrībā. Šī pieejamība palīdz nodrošināt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi.

Atpakaļ uz — SATURS

VSAC «Rīga» filiāles «Jugla» muzikālā apvienība «Prieks» uzstājas Maskavā

Baiba Lasmane

Festivāla «Ariadnes pavediens» noslēgums, tai skaitā solistu konkursa «Mēs kopā» fināls un Galā koncerts, kā arī aicināto viesu koncerts, norisinājās Krievijas Federācijā, Maskavā, no 19. līdz 24. novembrim.

VSAC «Rīga» filiāles «Jugla» muzikālā apvienība «Prieks» piedalījās gan fināla konkursā, izpildot komponista Māra Lasmaņa dziesmu ar Pētera Brūvera dzeju «Draudzības dziesma», gan Galā koncertā (Māris Lasmanis, Pēteris Brūveris «Kubes kalna dvēselīte»), gan arī aicināto viesu koncertā, kurā dziedājām dziesmu, ar ko izpelnījāmies gan žūrijas, gan publikas atsaucību ceturtdaļfinālā — Māris Lasmanis, Fricis Bārda «Gaisma», un pēc publikas lūguma arī dziesmu «Mēs esam visi kopā» (Māris Lasmanis, Margareta Melina, atdzejojis Gundars Godiņš, atdzejojums krievu valodā Ļubova Pimena).

Šis plašais festivāls, kurā ir septiņas nominācijas, tai skaitā gan solistu konkurss, gan teātra māksla, kino, gan vizuālās mākslas, keramikas un dažādu rokdarbu nominācijas, šoreiz piedalījās dalībnieki no 19 valstīm.

Esam ļoti priecīgi un pateicīgi par iespēju piedalīties tik plašā pasākumā un par labajiem rezultātiem! Ceram arī nākošreiz piedalīties šajā festivālā!

Atpakaļ uz — SATURS

LIKUMI UN LĒMUMI

Atvieglota invaliditātes apliecību reģistrēšanas un uzskaites kārtība

lm.gov.lv

Turpmāk personām ar invaliditāti būs iespēja pašām izvēlēties efektīvāko invaliditātes apliecības saņemšanas veidu un arī iesnieguma iesniegšanas veidu Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai (VDEĀVK).

To nosaka 11. decembrī valdības sēdē pieņemtie grozījumi Ministru kabineta noteikumos «Noteikumi par invaliditāti apliecinoša dokumenta parauga, dokumenta izsniegšanas un uzskaites kārtību».

Līdz šim spēkā esošā iesnieguma iesniegšanas un apliecību izsniegšanas kārtība nenodrošināja, ka persona varēja saņemt apliecību viņai piemērotākajā veidā un laikā. Ne katrs cilvēks, kuram tika noteikta invaliditāte un vēlējās saņemt apliecību VDEĀVK uz vietas, varēja ierasties piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas vai iesnieguma par atkārtotu apliecības saņemšanu iesniegšanas. Bieži personas, kuras vēlējās saņemt apliecību pa pastu, nebija sasniedzamas norādītajā adresē.

Grozījumi paredz arī invaliditātes apliecību un lēmumu par invaliditātes noteikšanu personai nosūtīt vienā pasta sūtījumā, tādejādi nodrošinot arī efektīvāku valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. Līdz šim spēkā esošā kārtība paredzēja atšķirīgus lēmuma un apliecības izsniegšanas laikus.

Novērsta arī tiesību normu dublēšanās par prasībām personas fotogrāfijai un sejas digitālajam attēlam.

Atpakaļ uz — SATURS

Būtiskas izmaiņas sociālajā jomā

La.lv

2019. gadā no pašreizējiem 64 eiro līdz 94 eiro ir plānots palielināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un atbalstu trūcīgām personām. To paredz «Plāna minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2019. — 2020. gadam» projekts. LM uzsver, ka valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts nav mainīts 12 gadus, tāpēc tā palielināšana ir nozīmīgs solis šī pabalsta saņēmēju situācijas uzlabošanā. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta palielināšana ietekmē pensijas vecuma cilvēkus, kuri saņem valsts sociālo nodrošinājuma pabalstu vai vecuma pensiju, kuras apmērs ir mazāks par plānoto minimālās pensijas apmēru, kā arī personas ar invaliditāti (52,2 tūkstoši cilvēku). Aprēķināts, ka pabalsta palielināšanas rezultātā ienākumi pieaugs aptuveni 80 tūkstošiem cilvēku.

Palielinās atbalstu trūcīgām personām

Plāna projektā arī paredzēts, ka no 2020. gada tiks palielināts atbalsts trūcīgām personām, gan mainot kritērijus trūcīgas personas statusa noteikšanā, gan paaugstinot atbalstu šai mērķa grupai. Iedzīvotāju ienākumi katru gadu pakāpeniski palielinās, taču, nemainot trūcīgas personas statusam atbilstošo ienākuma līmeni, samazinās atbalsts cilvēkiem, kuriem ienākumi aizvien ir ļoti zemi.

Trūcīgas personas statusam atbilstošais ienākuma līmenis nav mainīts kopš 2009. gada, un tā apmērs šobrīd ir 128,06 eiro mēnesī vienai personai. Iedzīvotāju ienākumi katru gadu pakāpeniski palielinās, taču, nemainot trūcīgas personas statusam atbilstošo ienākuma līmeni, samazinās atbalsts cilvēkiem, kuriem ienākumi aizvien ir ļoti zemi.

Plāna projekts paredz palielināt iedzīvotāju loku, kas būtu tiesīgi pretendēt uz atbalstu trūcīgām personām, palielinot trūcīgas personas statusam atbilstošo ienākuma līmeni līdz 188 eiro mēnesī pirmajai personai, bet pārējām personām mājsaimniecībā piemērojot 0.7 koeficientu (131,60 eiro).

Plānots arī paaugstināt pabalstu garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeņa nodrošināšanai, kas ir galvenais finansiālais atbalsts trūcīgām personām un tiek aprēķināts, ņemot vērā starpību starp GMI līmeni un personas vai mājsaimniecības ienākumiem.

GMI līmenis 2018. gadā ir 53 eiro mēnesī. Iecerēts, ka GMI līmenis tiks palielināts līdz 94 eiro mēnesī pirmajai personai, bet pārējām personām mājsaimniecībā piemērojot 0.7 koeficientu (65,80 eiro).

Atpakaļ uz — SATURS

TEHNOLOĢIJAS

Čukstošās acenes

delfi.lv

Brilles, kas ausī pačukst pretimnākošā paziņas vārdu, priekšā nolasa avīzi, produktu etiķetes un atpazīst banknotes — lai arī tas mazliet izklausās pēc zinātniskās fantastiskas, šādas acenes jau ir izstrādātas un par vairākiem tūkstošiem dolāru pieejamas lietotājiem. Tās gan nav paredzētas aizmāršīgiem ļaudīm, bet gan cilvēkiem ar dažāda veida redzes problēmām, kā arī dislektiķiem.

Pirmos viedo briļļu prototipus uzņēmums «OrCam» izstrādāja pirms pieciem gadiem, bet pirms gada pie lietotājiem nonāca īkšķa lieluma ierīce, kas piestiprināma pie teju jebkura briļļu rāmja — «OrCam Myeye 2». Tas ir asistents, kuram līdzīgu šobrīd tirgū nav,» lepni par šo ražojumu saka mārketinga direktors Elievs Rodmens.

Demonstrējot briļļu veiktspēju, Rodmens sanākušo klausītāju priekšā paaicina žurnālisti vārdā Anna. Tā kā pie acenēm piestiprinātais «Myeye 2» pieslēgts skaļrunim, visa auditorija dzird, ko brilles saka nēsātājam. «Jūsu priekšā ir viena sieviete,» atskan, tad Rodmens viegli pabiksta ierīci un skaidrā, skaļā balsī nosaka «Anna», bet brilles atbild, ka «persona ir saglabāta». Tad Rodmens aizgriežas no sievietes, pagriežas atpakaļ, un, līdz ko briļļu redzamības lokā atkal parādījusies tikko redzētā seja, tās nosaka: «Anna».

Kopumā ierīce var iegaumēt ap simts seju. Savukārt, ja nepieciešams, lai brilles ko nolasa, atliek vien norādīt avīzes, telefona vai etiķetes virzienā.

Tiesa, vismaz pagaidām «Myeye 2» ir diezgan dārgs — tā cena lēšama ap 4500 dolāriem ASV un 5000 eiro Eiropā. Arī valodu, kuras tās atpazīst, saraksts pagaidām nav īpaši garš. Brilles pieejamas teju 30 pasaules valstīs. Kā stāsta Rodmens, ASV apdrošināšana šīs brilles sponsorē, piemēram, kara veterāniem, un arī Vācijā pirkuma izmaksas pilnībā vai daļēji sedz apdrošināšana.

«Kur mūs ved mākslīgais intelekts?» auditorijai vaicā Rodmens. Lai arī atbildes uz to nav nevienam, viņš ir pārliecināts, ka «tas nav nekas bīstams, bet gan paver jaunas iespējas». «Iedomājieties, cik daudziem datorredze var ne vien nodrošināt piekļuvi informācijai, bet arī pavērt iespējas darba tirgū. Ir 2018. gads — cilvēkus nevajadzētu šķirot varētājos un nevarētājos kā tādus fabrikas strādniekus, bet gan apzināt, ko viņi ar savām prasmēm spēj paveikt,» rezumēja Rodmens.

Atpakaļ uz — SATURS

LATVIJAS NEREDZĪGO SPORTA SAVIENĪBĀ

Mārtiņš Čampa — vienmēr var vairāk

Anita Monozova, žurnāla «Rosme» redaktore

Interviju ar Latvijas Neredzīgo sporta savienības jaunievēlēto prezidentu Mārtiņu Čampu mēģinu sarunāt vairākas nedēļas. Tikai pēc trim mēnešiem beidzot Mārtiņš atzvana un saka — varu tagad, jo vēlāk atkal būšu aizņemts: fizioterapeitu, bērnu rehabilitācijas dienas, sporta nakts, vienības brauciens, «Geto Games» … Katru nedēļas nogali Mārtiņš piedalās, organizē vai vada pielāgotos sporta veidus.

Akadēmiskā dzīve

Sākums esot bijis Vaivaros, kad viņš strādājis par fizioterapeitu. Tad kā brīvprātīgais līdzdarbojies Latvijas Muguras smadzeņu bojājumu biedrībā un Latvijas Bērnu un jauniešu invalīdu sporta federācijā. Par to esot jāpateicas profesorei Aijai Kļaviņai, kura bija Mārtiņa maģistra darba un tagad jau promocijas darba vadītāja Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā. Tieši viņa pamudinājusi Mārtiņu pievērsties pielāgotajam sportam.

Kad maģistrantūras programmas ietvaros Somijā esot studējis pielāgotās sporta aktivitātes, pasniedzēji no visas pasaules — eksperti šajā jomā — esot bijuši tie, kas ar savu piemēru un entuziasmu iekustinājuši Mārtiņu. Nevis nauda vai valsts ekonomiskā situācija, bet tieši savas jomas entuziasti esot tie, kas attīsta un virza paralimpisko kustību. Nu jau četrus gadus Mārtiņš pats lasa lekcijas Sporta akadēmijas studentiem, un tagad viņa atbildībā ir jaunās paaudzes iekustināšana. Latvijas Neredzīgo sporta savienības sacensībās studenti tiekot iesaistīti kā asistenti vai jaunie tiesneši. Tas esot bijis viens no Mārtiņa mērķiem, kad šā gada martā kandidējis uz savienības prezidenta amatu — iesaistīt vairāk brīvprātīgos no akadēmijas, lai studentiem teorētiskās zināšanas par asistēšanu cilvēkiem ar invaliditāti sporta aktivitātēs pārklātos ar pieredzi, piemēram, skriet sprintu kopā ar neredzīgiem bērniem vai asistēt tandēmu riteņbraukšanā. Vai tas ir kā nosacījums, lai pie Mārtiņa nokārtotu eksāmenu? Brīvprātības princips garantējot to, ka studenti vairāk iegūst sev un spēj dot citiem. Arī pašam pirmās saskarsmes ar neredzīgiem sportistiem Mārtiņam bijušas biklas un pilnas ar pārpratumiem (piemēram, pilnīgi neredzīgam cilvēkam viesnīcā tumsā esot ieslēdzis gaismu), bet viņš ar pateicību atceras Somijā iegūtās zināšanas par ikdienišķo asistēšanu, ko tagad savās lekcijās spējot nodot saviem studentiem. Mārtiņš uzsver, cik būtiska ir komunikācija ar neredzīgu cilvēku — tai jābūt pareizi strukturētai un konkrētai. To nevarot iemācīties teorētiski, studentam jāaizsien acis un jāmācās uzticēties caur savu pieredzi. Vislielākās emociju gammas studenti izjūtot tieši praktiskajās nodarbībās, kurās jāapgūst paralimpiskie sporta veidi (golbols, bočia, sēdvolejbols) un tādējādi jālauž savi stereotipi par pielāgoto sportu, kurā ir tieši tāda pati spriedze un sacensību gars kā parastā sportā.

Strādājot savā dzimtajā pilsētā Saldū ar bērniem, kuriem ir autisms, Mārtiņš sācis ne tikai uzticēties savām zināšanām, bet arī meklēt tās papildus. Nekad neesot par maz pētīt, vienmēr varot izlasīt ko jaunu, un tieši intuīcija pielāgotajā sportā Mārtiņam palīdzot, nešķirojot invaliditātes.

Jautāju par Mārtiņa mērķiem dzīvē — vienkārši ļaujas plūsmai vai arī plāno nākamos soļus? Viņš atzīst, ka līdz šim dzīvē neesot izlaidis nevienu mācību posmu, vienmēr visu paspējis, balstoties uz savu loģisko spriestspēju, bet patreiz esot paņēmis pauzi doktorantūrā, jo nespējot apvienot zinātni, akadēmiju un sportu, lai kāds no šiem posmiem neciestu. Mārtiņa promocijas darbs pielāgotajā sportā par bērniem un jauniešiem ar invaliditāti atlikts tikai uz laiku.

Satikšanās ar LNSS

Pēc atgriešanās no Somijas 2015. gadā kādās sacensībās Mārtiņš pirmo reizi saskāries ar bērniem no Strazdumuižas internātvidusskolas, kuriem asistēja toreizējais LNSS prezidents Edgars Kļaviņš. Mārtiņš bijis pilns ar Somijā gūtām idejām un labprāt ļāvies jauniem izaicinājumiem — vispirms pieteicies šou-dauna tiesnešu apmācībām un braucis uz turnīriem, tam sekoja vieglatlētika un tandēmu riteņbraukšana. Un tādējādi Mārtiņš dabiski iekļāvies LNSS sacensību vidē.

Ko Mārtiņš plāno darīt nākamos četrus gadus kā LNSS prezidents?

Viena no jaunās valdes prioritātēm esot attīstīt golbolu, kas ir paralimpiskais sporta veids. Tepat kaimiņos, Lietuvā, esot ļoti spēcīgi spēlētāji, un tas motivējot augt. Esot jau nopirkti vārti, šogad jāiegādājas ekipējums vismaz 4 sportistiem, lai varētu sākt treniņus. Sākumā jāiztiekot paša spēkiem, bet šā gada maijā ar Itālijas sporta savienību noslēgts memorands par kopējiem Eiropas Savienības projektiem šoudaunā un golbolā, kas ļautu Latvijas pārstāvjiem piedalīties kopējās treniņnometnēs ar itāļu sportistiem.

Šoudauns Latvijā jau kļuvis populārs, bet tas neprasot augsta līmeņa fizisko sagatavotību kā tas, piemēram, esot golbolā. Kā lai Latvijā atrod un ieinteresē nākamos sportistus? Mārtiņš saprot, ka LNSS uzdevums ir iekustināt visu sabiedrību kopumā, bet tas ir grūtāk izdarāms, ja nav finansējuma. Latvijas Paralimpiskā komiteja un dažādi projektu konkursi atbalsta olimpiskos sporta veidus, un tas palīdz attīstīties. Primāri esot piesaistīt jaunos un perspektīvos sportistus, tāpēc Mārtiņš aicina visus ieskatīties LNSS kalendārā un piedalīties vai vismaz pavērot golbola sacensības, jo tas esot viens no dinamiskākajiem sporta veidiem cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Bet noteikti tikšot organizētas sacensības novusā, šahā, dambretē un citos tautā iemīļotajos sporta veidos.

Vienmēr var vairāk

Mārtiņam ir tikai 27 gadi, viņš ir paspējis darīt jau tik daudz — piedalījies krosa motociklu Latvijas čempionātā, spēlējis florbolu, piedalījies Nacionālās aizsardzības akadēmijas virves vilkšanas komandā, komentējis paralimpiskās spēles Latvijas televīzijā (kalnu slēpošana, snovbords), slēpojis ar sēdslēpi, virves vilkšanas biedrībā «Rīga» esot valdes loceklis, pēdējos gados piedaloties piedzīvojumu orientēšanās sacensībās «xRace» (skriešana, riteņbraukšana, laivošana).

Mārtiņš nāk no Saldus, kur dzīvojis privātmājā, līdz ar to neuzskata sevi gluži par pilsētnieku, bet neesot arī laucinieks. Rokmūzika, īsts roks un grupa «Līvi» vienmēr bijusi viņam sirdij tuva. Runājot par mīļākiem ēdieniem, Mārtiņš pasmaida un saka — esmu visēdājs. «Vienīgi olīvas un garneles man negaršo, arī kafiju nekad neesmu dzēris.» Tēja un medus ziemas periodā vislabāk sasildot Mārtiņu.

Jautāju — vai sanāk arī laika lasīt grāmatas? Mārtiņš labprāt lasot latviešu un angļu valodā biogrāfijas un grāmatas par Otro Pasaules karu, arī iedvesmas stāsti viņu ietekmējot — Stīvs Džobs, Vorens Bafets.

Pateicība ģimenei

Esot žēl, ka nepietiekot laika aizbraukt uz Saldu, kur gaidot vecāki un omīte. Arī suns Grēta, kas skolas laikā piedzīvojusi Mārtiņa dresūru, bet tagad esot palaidusies slinkumā. Tetovējumi esot vēl viena Mārtiņa aizraušanās — uz kreisās rokas viss esot saistīts ar Latvijas tēmu: skudra, kas simbolizē čaklumu, ozolu lapas, kas ir spēks, trīs zvaigznes, karogs. Vēl Mārtiņa sirdslieta esot pirtī iešana un šī procesa pareiza nodrošināšana. Uz jautājumu — kad Tu pēdējo reizi biji pirtī, viņš klusu atbild: «Skarbs jautājums…»

Mārtiņš atzīst, ka neko nespējot izdarīt, ja apkārt neesot cilvēki. Jā, klusums un daba arī saistot, bet sabiedrībā viņš jūtoties dabiski.

Sarunu viņš noslēdz ar pateicības vārdiem vecākiem un vecvecākiem, kurus Mārtiņš vēloties iepriecināt un likt justies gandarītiem — tas vienmēr motivējis viņu virzīties gan mācībās, gan sportā. Katrs Mārtiņa lēmums ģimenē pieņemts ar mīlestību un atbalstu. «Esmu vienīgais bērns vecākiem, bet noteikti neesmu lutināts — viss bija jānopelna, un darba tikums arī iemācīts.»

Un vēl Mārtiņš ar jūtamu vainas sajūtu saka lielu paldies savai draudzenei un līgavai Ilgai par sapratni, atbalstu un nenovērtējamo pacietību katru reizi, kad Mārtiņš «zog» laiku viņu attiecībām, lai kārtējo reizi piedalītos kādās sociālās aktivitātēs.

Latvijas simtgadē Mārtiņš novēl — nebūt vienaldzīgiem! «Ar sarkanbaltsarkano sirdī nevis uz pieres,» esot viņa moto.

Saku paldies Mārtiņam par šo visu, ko viens cilvēks savos 27 gados jau paveicis, bet viņš atbild: «Vienmēr var vairāk.»

Atpakaļ uz — SATURS

Kaldināt zeltā nākotnes medaļas

Anita Monozova

Latvijas Neredzīgo sporta savienība šā gada 8. decembrī atzīmēja savu 25. gadadienu.

Lai gan sporta veterāni atzīst, ka neredzīgo sports Latvijā sācies jau tālajā 1949. gadā, tomēr Latvijas Uzņēmumu reģistrā šīs sporta savienības nosaukums reģistrēts tikai 1993. gadā.

LNSS prezidents Mārtiņš Čampa kopā ar savu komandu — valdes locekļiem Artūru Būdu, Raimondu Briežkalnu, Lieni Ciemiņu un Artūru Kalniņu — atklāja svētkus ar vārdiem: «Ļausim sev šodien vienkārši svinēt dzimšanas dienu!» Tas nozīmē — pateikties par padarīto šajā gadā, atzīmēt svarīgāko un visiem kopā labi atpūsties.

Jauns logo

Mārtiņš Čampa šim jubilejas sarīkojumam bija sagatavojis pārsteigumu — jaunu organizācijas logo. Tajā lieliem zelta krāsas burtiem ierakstīti burti «LNSS», zem tiem mazākiem  — «Latvijas Neredzīgo sporta savienība».

Nosaukuma kreisajā malā ieslīpi — Latvijas karogs, aiz kura daļēji redzama uzlēcoša saule. Kā simbols tam, ka viss vēl priekšā, ka organizācija ir ceļā uz jauniem startiem un jaunām medaļām, kuras, protams, tiks kaldinātas zeltā.

LNSS logo kopš tā dibināšanas mainījies vairākkārt, reizēm pat katru gadu. Pēdējais logo noturējies kopš 2013. gada, un arī nesis saules simbolu.

Pateicības un vēlējumi

Sporta savienība izteica vissirsnīgāko pateicību Latvijas Paralimpiskajai komitejai par līdzšinējo atbalstu, pasniedza dāvanu un izteica cerību sadarbībai vēl nākamiem 25 gadiem.

Tāpat pateicības raksts un dāvana tika LNB žurnālam «Rosme», kurš esot vienīgais medijs Latvijā, kas regulāri stāsta par sporta aktivitātēm cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Vēstures liecība

Aleksandrs Lācis, neskatoties uz saviem pāri par 80 gadiem, vēl arvien ir aktīvs neredzīgo šaha spēlētājs un piedalās šaha veterānu turnīros Latvijā.

Svētku reizē viņš izteica pateicību LNSS par ieguldīto darbu un vēlējās pieskarties neredzīgo sporta vēsturei, lai jaunajiem censoņiem, kas ieradušies uz svētkiem, atgādinātu, ka šie 25 gadi tādi Spāres svētki vien esot, jo pamatus neredzīgo sportam esot likuši citi vēl tālajā 1949. gadā, kad šaha turnīrā piedalījušies seši neredzīgi spēlētāji, bet 1952. gadā Rīgas neredzīgie šahisti aicināti uz turnīru Ļeņingradā. Tāpat arī neredzīgo pansionātā esot dzīvojuši šaha entuziasti, kuri varējuši pilnu zāli savākt ar šaha spēlētājiem. Padomju laikā neredzīgo sports noritējis zem Latvijas Neredzīgo biedrības karoga un piedzīvojis tiešām bagātus laikus.

Bijuši dambretes turnīri, sieviešu šaha turnīri, draudzības spēles starp republikām, tāpat populāri bijuši citi sporta veidi, piemēram, peldēšana.

«Guntis Bisenieks, Valērijs Zaplotins, Vilis Laizāns, Māris Liepa, Valdis Stilve, Māris Kaušelis — šie ir pamata racēji un licēji neredzīgo sportam Latvijā,» uzsvēra A. Lācis. «Jūs tagad svinat Spāres svētkus. Kādā krāsā būs jumts — zelta, sudraba vai bronzas, būs atkarīgs tikai no jums pašiem.»

Goda raksti

Par nesavtīgu ieguldījumu LNSS attīstībā, darbības nodrošināšanā un tās vērtību stiprināšanā LNSS Goda rakstus un piemiņas dāvanas no Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidentes Daigas Dadzītes rokām saņēma Māris Kaušelis, Vladimirs Priede, Kaspars Biezais un Edgars Kļaviņš.

Šis bija īpaši sirsnīgs mirklis svētku sarīkojumā, jo katrs no apsveiktajiem izteica savu vēlējumu sporta savienībai.

Atzinības raksti

Šajā gadā LNSS organizētajās sporta aktivitātēs kopā piedalījušies 70 sportisti. Šajos svētkos LNSS valdes loceklis un šoudauna tiesnesis Artūrs Būda izteica pateicību visiem dalībniekiem un pasniedza atzinības rakstus kopā ar nelielām piemiņas veltēm LNSS čempionātu komandu un individuālā kopvērtējuma čempioniem.

Tika uzsvērta jauna LNSS pieredze šoudauna vēsturē — par iegūto pirmo starptautiskā līmeņa medaļu Lienei Ciemiņai un viņas trenerim Imantam Elstiņam.

Šis gads bijis nozīmīgs ar vasarīgu notikumu, kas palīdzējis L. Ciemiņai iegūt medaļu — par iniciatīvu starptautiskā šoudauna turnīra «Liepājas Dzintars» organizēšanā un tiešām kvalitatīvā tā vadīšanā atzinības rakstus saņēma Artūrs Būda un Raimonds Briežkalns.

Par ģimeniski siltu sanākšanu un sportošanu LNSS radījusi īpašu nomināciju «Par LNSS 25. jubilejas gada vislabāk organizētajām sacensībām» pateicība izteikta Indulim un Lindai Bumbieriem.

Svētku mielasts

Pēc «oficiālās norēķināšanās» par šo aizvadīto sportisko gadu svētku dalībnieki turpināja baudīt mielastu un klausīties LNB Strazdumuižas kluba pūtēju orķestra sniegumu.

LNSS prezidents Mārtiņš Čampa no savas dzimtās pilsētas Saldus bija atvedis lielu, skaistu un garšīgu jubilejas torti ar putukrējuma rozēm un cipariem «25» rozā krāsā. Kā jau īstā dzimšanas dienā pienākas! Galerija.

Atpakaļ uz — SATURS

Pieredzes gūšana golbolā Lietuvā

Kaspars Biezais

Latvijas Neredzīgo sporta savienība Golbola attīstības programmas Latvijā ietvaros bija deleģējusi mani no 19. līdz 23. novembrim doties pieredzes apmaiņas braucienā pie Lietuvas izlases golbolā, lai iegūtu zināšanas par treniņa procesu šajā sporta veidā.

Vienošanās par šāda brauciena iespējamību tika panākta Traķu golbola turnīrā, kurš norisinājās no 25. līdz 28. oktobrim un tajā piedalījās mūsu jauniešu golbola komanda. Turnīra laikā tiekoties ar Lietuvas izlases treneri Šarunasu Juknu, radās doma par to, ka kāds no Latvijas varētu pievienoties Lietuvas izlases treniņiem, lai iegūtu lielāku priekšstatu par treniņu procesu golbolā.

Pieredzes apmaiņas brauciena laikā man bija iespēja piedalīties piecu Lietuvas golbola izlases treniņu novērošanā un vērtīgās pieredzes pārņemšanā. Atzīstami bija tas, ka gan treneris, gan spēlētāji labprāt dalījās ar savu bagātīgo pieredzi interesējošajos jautājumos par dažādām golbola niansēm.

Treniņu novērošanas laikā ir radies plašāks skatījums par treniņu organizēšanas procesu, izmantojamo metodiku, cikliskumu un  sportistu nepieciešamo fizisko īpašību attīstīšanu, kas būtu izmantojams golbola treniņu organizēšanā arī pie mums.

Jāsecina, ka Latvijā līdz šādu treniņu organizēšanai ir tāls un grūts ceļš ejams, jo pagaidām nav ne pielāgotas vietas, ne arī cilvēku resursu, lai izveidotu kaut vai vienu pilnu komandu, kas pastāvīgi un sistemātiski trenētos kopā.

LNSS pašlaik aktīvi darbojas, lai atdzīvinātu šo interesanto paralimpisko sporta veidu Latvijā, kam, cerams, būs arī pozitīvs iznākums. Jau no 30. novembra līdz 1. decembrim tika organizēti kopīgi treniņi Latvijā visiem, kuri izrādījuši interesi spēlēt golbolu.

Atpakaļ uz — SATURS

Spēka turnīrs Rīgas organizācijā

Lolita Korjapina, Rīgas pilsētas TO priekšsēdētāja

Piektdienas agrā rītā, 7. decembrī, Rīgā, SIA «LNB RC» sporta zālē jau otro gadu pēc kārtas notika LNB Rīgas pilsētas TO organizētais «Spēka turnīrs» (galerija). Piedalījās piecas sievietes un astoņpadsmit vīrieši (iepriekšējā gadā attiecīgi 2/14). Dalībniekiem bija jāspiež svara stienis guļus uz maksimālu atkārtojumu skaitu — sievietēm ceturtdaļa un vīriešiem puse no sava svara. Katram dalībniekam bija trīs piegājieni, kuru kopsumma arī noteica ieņemto vietu.

Sieviešu konkurencē trešo vietu ieguva Lolita Korjapina (spiežot 22,5 kg 85 reizes, otro vietu — Anastasija Proskurjakova (15 kg 103 reizes), pirmo vietu ieguva pagājušā gada uzvarētāja Jeļena Bergmane (17,5 kg 230 reizes).

Vīriešu konkurencē trešo vietu izcīnīja Einārs Bonders (spiežot 50 kg 121 reizi), otro vietu izcīnīja Kaspars Biezais (45 kg 160 reizes), bet pirmo vietu izcīnīja arī pagājušā gada uzvarētājs Roberts Briedis, spiežot 30 kg 200 reizes.

Turnīrā piedalījās: Inita Kurdeko, Ludmila Biezā, Jānis Stepānovs, Aivars Vilnis Rihards, Mikus Roķis, Valdis Šadurskis, Vladislavs Kurakins, Mareks Čakāns, Aleksandrs Zinovjevs, Edgars Fomičevs, Zigurds Rokjānis, Aigars Pētersons, Antons Sņegovs, Mārtiņš Čampa, Jānis Rozentāls, Andris Kalniņš, Guntis Bringulis.

Pateicamies dalībniekiem par uzdrīkstēšanos un savu spēku pārbaudi! Sirsnīgs paldies turnīra atbalstītājiem — SIA «LNB Rehabilitācijas centrs» un Latvijas Neredzīgo sporta savienībai!

Atpakaļ uz — SATURS

LATVIJAS NEREDZĪGO BIBLIOTĒKĀ

LNerB audiogrāmatu jaunumi — 2018. gada novembris

Sondra Kokorēviča, LNerB KAN bibliogrāfe

Lia Guļevska, Lilija Dzene — Jānis Kubilis. Kad gadiem es pāri skatos...

Lasa Vilnis Bīriņš, 2018. gada ieraksts, 1 CD (16 st. 22 min.). Grāmatas pirmajā daļā ievietota Lias Guļevskas saruna ar leģendāro Nacionālā teātra aktieri Jāni Kubili, bet otrajā daļā teātra kritiķes Lilijas Dzenes grāmata «Aktiera Jāņa Kubiļa atbildes», kas pirmo reizi izdota 1984. gadā.

Viljams P. Jangs — Būda

Lasa Ilvars Jansons, 2018. gada ieraksts, 1 CD (9 st. 26 min.).

Brīvdienu laikā tiek nolaupīta galvenā varoņa Makenzija Alena Filipa jaunākā meita Misija. Tēvs nespēj samierināties ar notikušo. Kāds notikums maina gan viņa dzīvi, gan uzskatus par Dievu. Grāmatā sniegta atziņa, ka visa ļaunuma sakne slēpjas novēršanā no Visaugstākā — no Dieva.

Dace Judina — Gredzens

Lasa Andra Jākobsone, 2018. gada ieraksts, 1 CD (7 st. 53 min.).

Sērijas «Latvijas simtgades romāni» otrajā grāmatā Katrīnas un Mārtiņa attiecības nonākušas krīzes punktā. Atradums lielajā kartupeļu talkā iekustina pagātnes notikumu lavīnu un varētu atklāt gadu simtiem slēpto patiesību par Kalēju dzimtu.

Dace Judina — Kad klusums kliedz

Lasa Dina Kāgane-Kovaļova, 2018. gada ieraksts, 1 CD (7 st. 27 min.).

Sērijas «Latvijas simtgades romāni» trešajā grāmatā Katrīna tiek lūgta izpētīt kādas citas dzimtas saknes vairākās paaudzēs.

Dace Judina — Septiņi vakari

Lasa Andra Jākobsone, 2018. gada ieraksts, 1 CD (6 st. 19 min.).

Sērijas «Latvijas simtgades romāni» pirmajā grāmatā Katrīnas un Mārtiņa nesen nopirktajās «Ozolu» mājās atrod vecu mājasgrāmatu un piedzīvo atklāsmi par kādu rūpīgi glabātu noslēpumu.

Dace Judina — Uzraksti man… vakar

Lasa Dina Kāgane-Kovaļova, 2018. gada ieraksts, 1 CD (8 st. 26 min.).

Sērijas «Latvijas simtgades romāni» ceturtajā grāmatā «Ozolu» mājās atgriežas to mantiniece Katrīna, nemaz nenojaušot, kādiem pārbaudījumiem un nepatīkamiem atklājumiem viņai vēl nāksies iziet cauri.

Dženifera Klementa — Lūgšanas par nolaupītajām

Lasa Dina Kāgane-Kovaļova, 2018. gada ieraksts, 1 CD (6 st. 37 min.).

Dokumentāls stāsts par Meksikas narkotiku un cilvēku tirgoņu visatļautību. Romāna galvenā varone Leididī un viņas draudzenes Paula, Marija un Estefani uzaug kalnu ciematiņā netālu no Akapulko, Meksikas reģionā, kur vīri melnos džipos iegriežas ciematā, meitenes atrod un aizved uz neatgriešanos.

Andris Kolbergs — Nekas nav noticis

Lasa Dzidra Liepiņa, 1988. gada ieraksts, digitāls audio (11 st. 53 min.).

Detektīvromāns stāsta par 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem Latvijā, kad jebkura prece ir deficīts.

Sergejs Loiko — Reiss

Lasa Ilvars Jansons, 2018. gada ieraksts, 1 CD (17 st. 49 min.).

Grāmatā autors aprakstījis vienu no asiņainākajām traģēdijām Krievijas izraisītajā karā pret Ukrainu — reisa «MN-17» katastrofu.

Džoanna Ketlīna Roulinga — Harijs Poters un Azkabanas gūsteknis

Lasa Kristīne Sadovska, 2001. gada ieraksts, 1 CD (15 st. 10 min.).

Tuvojas trešais mācību gads Cūkkārpas Raganības un burvestību arodskolā. Notiek Harija Potera un cietumnieka Sīriusa satikšanās. Atklājot Sīriusa pagātni, Harijs atrod arī norādes uz savu mīklaino pagātni.

Daniela Stīla — Tikai viena vasara

Lasa Dzidra Liepiņa, 1995. gada ieraksts, 1 CD (12 st. 51 min.).

Daienai Dirāsai priekšā ir dzīves trīsdesmit astotā vasara, kura padara Daienu par sava likteņa noteicēju, pēkšņi izmainot visu viņas dzīvi.

Jānis Ivars Stradiņš — Lēdijas Šarlotes Geskelas nolaupīšana

Lasa Uldis Deisons, 1995. gada ieraksts, 1 CD (14 st. 21 min.).

Londonā tiek nolaupīta lorda Džona Geskela jaunā un skaistā sieva Šarlote. Vientuļa meitene Džeina Stouna, kas nonākusi finansiālās grūtībās, kopā ar latviešu gleznotāju ar detektīva nosliecēm Leonu Freidenfeldu aizrautīgi uzsāk izmeklēt šo lietu.

Džons Ronalds Rūels Tolkins — Hobits jeb Turp un atpakaļ

Lasa Valda Drulle, 1992. gada ieraksts, digitāls audio (13 st. 34 min.).

Saistošs vēstījums par cilvēkveidīgās būtnes hobita Bilbo Baginsa, burvja Gendalfa un trīspadsmit rūķu ceļojumu uz pūķa Smoga valstību mitoloģiskajā vietā Viduszemē, kur mīt elfas, troļļi, milži, pūķi, gobliņi, rūķi un arī cilvēki.

Gunars Treimanis — Tur prieks ar bēdām kopā savērpts… Impresijas par teātrī satiktajiem cilvēkiem

Lasa Aivars Bogdanovičs, 2001. gada ieraksts, 1CD (13 st. 19 min.).

Teātra kritiķis, leģendārā teātra «13. rindas, 13. krēsla» radio cilvēks un šīs grāmatas autors dalās par savas dzīves spilgtākajiem teātra iespaidiem.

Александра Маринина — Бой тигров в долине

Lasa Kristīne Kokina, 2018. gada ieraksts, 1 CD (15 st. 47 min.).

Nokrītot no kāda Maskavas nama balkona, nositās jauna meitene Jekaterina Averkina. Par šo lietu ieinteresējās advokāts Vitālijs Kirgens un operdziedātājs Antons Stašis. Izmeklēšanas gaitā viņi atrod negaidītus faktus, kas galu galā noved pie pārsteidzoša secinājuma.

Яак Юске — Хроника забытой Нарвы

Lasa Tatjana Markačova, Igaunijas Neredzīgo bibliotēkas ieraksts 2018. gadā, 1 CD (3 st. 32 min.).

Šī grāmata stāsta par to, kāda bija agrākā Narva, kā viņa dzimusi un pārvērtusies, kas te ir dzīvojis un kādas pēdas atstājis pilsētas vēsturē.

Atpakaļ uz — SATURS

LASĪTĀJI MUMS RAKSTA

Mūzika — tas ir spēks, vienmēr labs gars un dzīves spars. Tomēr ir atšķirība, klausoties mūziku vienam pašam mājās vai kolektīvā. Katru dienu, atverot Strazdumuižas dienas centra durvis un iesvētot tā koridoru un kabinetu, dzirdam jautras mūzikas skaņas, cilvēku runas un trauku šķindināšanu. Dažs sliņķis jau sen būtu jautājis — kāpēc tas vajadzīgs — mērot tik tālu ceļu tikai tādēļ, lai klausītos mūziku, ja to var darīt mājās, ieslēdzot magnetofonu? Es teiktu tā, ka tomēr ir jautri un labi, pat interesanti, ja tu to dari ar kolektīvu, jo kāpēc tad mēs apmeklējam dienas centru?  Jo būt kopā ar labu un omulīgu kolektīvu ir daudz labāk nekā sēdēt un «grauzt nagus» vai «kasīt galvu» no tā, ka tev nav ko darīt.

Jaunais gads un Ziemassvētki ir brīdis jautrībai un zudušām problēmām. Mēs aizmirstam visas rūpes, kas jebkad mums bijušas, un ar lielu prieku, aizrautību un pozitīvismu sākam jaunu, grandiozu dzīves ritmiem pilnu dzīvi. Gribu novēlēt «Rosmes» redakcijai un Daugavpils TO, lai Jaunais gads nes prieku, lai sirsnīgi un dzīves priekiem pilni šie svētki, lai bagāts gads! Daugavpils organizācijai — lai jūsu muzikālais ansamblis nākamajā gadā kļūst bagātāks ar jaunām dziesmām un lai nāk klāt jauni solisti! Un vēl novēlu jums arvien jaunus pulciņus!

«Rosmes» redakcija — lai jaunajā gadā arvien interesantāki top žurnāla numuri, jo es, lasot šo žurnālu, jūtu to, ka būs arvien interesantāk. Žurnāls «Rosme» tiešām ar katru gadu top interesantāks. Mani labākie iespaidi pēc novembra žurnāla izlasīšanas — prieks! Un esmu ļoti pārsteigts par Dmitrija rakstu — es centīšos tāpat un būšu labākais piemērs Dmitrijam. Novēlu mūsu redakcijai arvien interesantus rakstus Jaunajā gadā un Daugavpils organizācijai — arvien jaunas un interesantas nodarbības! Sirsnīgi un mīļi sveicieni visiem Jaunajā gadā! Antons Sņegovs.

Atpakaļ uz — SATURS

ZIŅAS

— LNB Balvu TO Ziemassvētkos saņēmuši dāvanu no «Joker LTD» labdarības fonda — finansējumu adāmmašīnas iegādei.

— 28. novembrī LNB Tiflotehnikas nodaļas darbinieki kopā ar Centrālās valdes priekšsēdētāju Svetlanu Sproģi devās tālajā ceļā uz Saldus pilsētu, lai kopā ar dažādu Saldus institūciju pārstāvjiem un cilvēkiem ar redzes traucējumiem piedalītos projekta «Saredzi citādāk» ietvaros rīkotajā diskusijā mājīgās JIC «Šķūnis» telpās. Diskusijas mērķis bija sanākt kopā, lai dalītos pārdomās un pieredzē par cilvēku ar redzes traucējumiem iespējām un vajadzībām Saldus novadā. Pēc diskusijas visi devās uz Pils laukumu, lai piedalītos interaktīvā stenda atklāšanā, kas pielāgots personām ar īpašām vajadzībām, un apskatītu LNB atvestos tehniskos palīglīdzekļus.

— 4. decembrī Rēzeknē noritēja Ziemassvētku turnīrs 64 lauciņu dambretē, kurā piedalījās LNB Rēzeknes TO komanda — 8 cilvēki. Pasākuma mērķis ir popularizēt dambretes spēli Rēzeknes pilsētā un noskaidrot labāko spēlētāju 64 lauciņu dambretē ar devīzi «Mēs varam».

— 10. decembrī tika atklāta SIA «LNB Rehabilitācijas centra» klientu radošo darbiņu izstāde LNerB Daugavpils filiāles telpās. Tajā Daugavpils filiāles vadītāja Elita Haritonova prezentēja centra sociālās rehabilitācijas pakalpojumu programmas, kuras paredzētas personām ar redzes invaliditāti. Pasākuma gaitā varēja vērot radošās pašizteiksmes nodarbību dalībnieku demonstrēto teatrālo uzvedumu.

— 18. decembrī notika šī gada pēdējā LNB Centrālās valdes sēde.

— Koncerts «Ieskandinām Ziemassvētkus» 20. decembrī Strazdumuižas klubā. Programmā: kluba vokālie ansambļi, jauktais koris, deju grupa, pūtēju orķestris un solisti.

— 21. decembrī LNB Cēsu TO gada nogales sarīkojums biedriem un atbalstītājiem ar pašu sagatavotu koncertu un pārsteigumiem.

— Strazdumuižas gadu mijas balle ar kantrī grupu «Klaidonis» 28. decembrī pl. 19 Strazdumuižas klubā Rīgā, Braila ielā 4. Ieeja ar ielūgumiem un saviem groziņiem.

— Tirdzniecības centrā «Domina Shopping» norisinās invalīdu-amatnieku, senioru, rokdarbnieku un mājražotāju izstrādājumu Ziemassvētku tirdziņš, kurā var sarūpēt skaistas un ar mīlestību darinātas lietas sev un saviem mīļajiem. Šogad tirdziņš solās būt vērienīgs, jo 50 tirgotājiem — cilvēkiem ar invaliditāti un senioriem, piepulcējas vēl aptuveni 150 citi tirgotāji, kuri arī piedāvā svētku dāvanas un nieciņus. Tirdziņš darbojas līdz šā gada 31. decembrim.

— Nacionālais veselības dienests informē, ka no 2019. gada 1. janvāra Latvijā sāk darboties elektroniskais jeb e-nosūtījums — kad ārsts izvērtē pacienta veselības stāvokli un pieņem lēmumu nosūtīt pacientu tālākiem izmeklējumiem, viņš sagatavo e-nosūtījumu. Pacientam, pierakstoties šiem izmeklējumiem, par e-nosūtījumu jāinformē reģistratūra. Ierodoties uz vizīti, pacients uzrāda tikai pasi vai personas apliecību. Savus e-nosūtījumus var apskatīt, autorizējoties E-veselības portālā: www.eveseliba.gov.lv.

Atpakaļ uz — SATURS

VĒLĒJUMI ZIEMASSVĒTKOS UN GADU MIJĀ

*  *  *

Tuvojas izskaņai 2018. gads. Ļoti ceru, ka Ziemassvētki šogad būs balti un sniegaini! Ziemassvētki ir laiks, kad saprast, cik daudz mums ir dots, un novērtēt to. Vēlos pateikt lielu paldies Centrālās valdes locekļiem un darbiniekiem, teritoriālo organizāciju un uzņēmumu vadītājiem par kopīgi paveikto darbu biedrības stiprināšanā. Paldies ikvienam par nesavtīgu  atbalstu un labiem vārdiem tiem, kam tas ir bijis nepieciešams. Svētkos novēlu būt kopā ar saviem vistuvākajiem cilvēkiem! Lai prieka, mīlestības un saticības piepildīti Ziemassvētki! Lai 2019. gads nes veiksmi, veselību un ticību sev!

LNB Centrālās valdes priekšsēdētāja Svetlana Sproģe

*  *  *

Ber, Laimīte, sudrabiņu

Ziemassvētku vakarā,

Lai mirdzēja visas takas

Jaunajā gadiņā.

Ziemassvētku brīnuma gaidās atcerēsimies, ka ikviens spējam dāvināt smaidu, labu vārdu un skaistu mirkli, esot kopā! Lai Jaunais gads ir bagāts ar gaišām domām, darbīgām dienām un priecīgiem atelpas brīžiem!

LNB Cēsu teritoriālās organizācijas valde

*  *  *

Cik reiz var uzplaukt

Un pārvērsties brīnumā baltā?

Cik reiz var noreibt

Un gremdēties atvarā saldā?

Viss prasa spēku,

Neizsmel sevi līdz galam.

Paglabā graudiņu gaismas —

Gan noderēs salā.

Liels paldies par ieguldīto darbu, entuziasmu un savu neatlaidību, klātbūtni un dzīvesprieku Anatolijam, Lindai un Indulim no Alūksnes, Imantam, Gatim, Teklai, Liliozai un ikvienam kurš pie mums iegriezās, lai kopā pavadītu mirkli ikdienas skrējienā! Īpašu paldies vēlamies teikt Kasparam par skaistajām dziesmām, ar kurām mūs priecē svētkos!

Bet par pacietību, atbalstu un sirsnību vēlamies pateikties SIA «Latvijas Neredzīgo biedrības rehabilitācijas centrs» Balvu filiāles vadītājai Guntai Zepai un nodarbību vadītājai Olgai Rečei! Paldies, ka Jūs esat ar mums!

Kā arī sirsnīgs paldies Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Balvu filiāles bibliotekārei Ilonai Laicānei par sirsnību un atbalstu!

Lai mums visiem veiksmīgs un panākumiem bagāts 2019. gads!

Biruta Nagle, LNB Balvu TO valdes priekšsēdētāja

*  *  *

Es varētu runāt plaši un gari. Plūdīs vārdi kā upe, kas sagraut spēj dambi. Par katru var pateikt daudz labu vārdu. Ikviens to ir pelnījis ar esību savu. Katrs ir centies darīt ko labu, ne visiem sanāca, bet tas tik uz labu. Šis gads nekas īpašs, kā daudzi jau iepriekš. Tika darīti darbi, bija augļi un mieles. Reizēm prieks dzima sirdīs, brīžiem mita tur bēdas. Tas nav nekas jauns vai ārkārtīgs esam. Kā jau vienmēr un visur, mēs nebūsim pirmie, kas iziet cauri dzīves līkločiem īstiem. Tika dziedātas dziesmas un skaitīta dzeja, gan slavinot sevi, gan Tēvzemi mūsu. Uz dzīvi ir vairāk skats jāvērš ar sirdi, jo acis turp raugās caur pašauru leņķi. Es saku to šodien un teikšu to rīt, mēs būsim stipri, kad kopā mūs dzird. Es vēlu jums visiem nezaudēt zvaigzni, kas Ziemassvētku nakti pārvērš par sapni. Lai Jaunais gads ienāk pa dvēseles durvīm nesdams sev līdzi daudz dāvanu skaistu. Ticību, cerību, mīlestību jums visiem! Lai saticība valda kā nerakstīts likums!

Valentīna Lansberga, LNB Rēzeknes TO valdes priekšsēdētāja

*  *  *

LNB Daugavpils TO valde apsveic savas organizācijas biedrus ar gaidāmiem svētkiem! Novēlam priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu! Nākamajā gadā novēlam labu veselību, izturību, optimismu un pozitīvismu! Novēlam labi un jautri pavadīt svētkus! Ceram uz tālāku sadarbību un aktīvu līdzdalību biedrības pasākumos un organizācijas dzīvē.

Romans Praņevičus, LNB Daugavpils TO valdes priekšsēdētājs

*  *  *

Vēl tikai vienu es tev vēlēt gribu,

Kad klusā nakts pār zemi snieg:

Lai šonakt pati Mīlestība

Uz tavas galvas roku liek.

Lai sirsnīgi un mīļi ienāk Ziemassvētki Jūsu ģimenē!

Lolita Korjapina, LNB Rīgas pilsētas TO valdes priekšsēdētāja

*  *  *

LNB Strazdumuižas organizācijas darbībā šogad viens no aktuālajiem notikumiem bija projekta «Būt Strazdumuižā» īstenošana. Tā ietvaros notika orientēšanās sacensības, forums par Juglas apkārtnes vides pieejamības pagātni, tagadni un nākotni. Strazdumuižas neredzīgo ciematā tika izvietotas ceļa norādes, lai starp dažādajām iestādēm, kas darbojas mūsu apkārtnē, ienācējiem vai iebraucējiem būtu vieglāk atrast to, kas viņiem pašlaik vajadzīga. Savu darbību arī šogad turpināja LNB Strazdumuižas dienas centrs, kurā klientiem — pilngadīgajiem cilvēkiem ar redzes problēmām — bija iespēja piedalīties kultūrizglītības pasākumos, pulciņu nodarbībās, saņemt informatīvā atbalsta konsultācijas vai vingrot trenažieru zālē, kur kopš pagājušā gada ir pieejams arī elektriskais skrejceliņš.

Lai jaunajā gadā katru dienu kāds silts saules stariņš, laba veselība un daudz jauku brīžu kopā ar saviem mīļajiem! Novēlam pasniegt roku veiksmei, atvērt durvis priekam un satvert laimes mirkli!

Pēteris Locāns, LNB Strazdumuižas TO valdes priekšsēdētājs

*  *  *

Kamēr eglītē svecītes degs,

Domāsim domas gaišas —

Lai Ziemassvētki mūsu dvēselēs

Iedegtu cerības baltas.

Lai izdodas iedegt cerību un sirsnības gaismu katrā mājā, sirdī un ģimenē!

Ilze Makarova-Makaronoka, Jelgavas TO valdes priekšsēdētāja

*  *  *

Novēlu savas organizācijas biedriem sniegotus un prieka pilnus Ziemassvētkus, lai gan sinoptiķi pirmo nesola un otrais ir atkarīgs tikai no ikviena paša. Esam piedzīvojuši mūsu valsts simtgadi, un cerēsim, ka ar katru nākamo gadu mūsu dzīve kļūs aizvien sakārtotāka un komfortablāka, kā arī aizvien paaugstināsies apkārtējo cilvēku izpratne par mūsu reālajām vajadzībām. Mēģināsim kopīgi pielikt punktu sabiedrības pseidoaktīvistu lozungiem par to, ka neredzīgi cilvēki visu mūžu dzīvo tumsā un nekad neko nav redzējuši, bet turpināsim skaidrot, ka vizuāli neatšķiram priekšmetus un drukātu informāciju gaismā. Pateiksim paldies tiem cilvēkiem, kuriem šāda saprašana piemīt un kuri mūs ikdienā atbalsta, un centīsimies būt iecietīgāki arī pret viņiem, jo izpratnei jābūt abpusējai, tikai tad būs iespējams pozitīvs rezultāts gan personiskajā, gan sabiedriskajā dzīvē. Laimīgu visiem Jauno gadu!

Mārtiņš Zvaigzne, Ventspils TO valdes priekšsēdētājs

*  *  *

Pirms iededz sveci egles zarā,

Dedz svētku liesmu sirdī savā,

Ar piedošanu, sapratni,

Ar mīlestības dzirksteli

Un tici — tas ir Tavā varā

Nest gaismu, kā to sveces dara...

...Ieklausies Ziemassvētkos...

Ieklausies sirdī...

Ieklausies Mīlestībā un glabā šo dziesmu sevī...

Un tici...

Jo Mīlestība paliek pie tā, kas tai tic!

Novēlu ikvienam no Jums Ticību, Cerību, Mīlestību!

Lilita Kļaviņa, SIA «Latvijas Neredzīgo biedrības Rehabilitācijas centrs» valdes priekšsēdētāja

*  *  *

Svētīgus, gaišus Ziemassvētkus un visu cerību piepildījumu Jaunajā gadā! Novēl LNB žurnāla «Rosmes» redaktore Anita Monozova un Braila korektore Inita Ozoliņa.

Atpakaļ uz — SATURS

PAR ŽURNĀLU «ROSME»

Žurnāla izdevējs — Latvijas Neredzīgo biedrība.

Redaktore Anita Monozova. Braila korektore Inita Ozoliņa.

Redakcijas adrese: Braila iela 3, Rīga, LV1024. Tālrunis 67533887. E-pasta adrese: rosme@lnbiedriba.lv

Twitter: @LNBRosme

Facebook: @LNBŽurnālsRosme

www.lnbiedriba.lv

Masu informācijas līdzekļa reģistrācijas apliecības nr. 000700401 un 000700402.

Publicētie materiāli ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli. Par skaitļiem un faktiem publikācijās atbild to autori.

Atpakaļ uz — SATURS