Traģēdija "Mīla stiprāka par nāvi" sacerēta laikā no 1926. līdz 1927. gadam. Tās pamatā ir 17. gs. vēstures materiāli. Tie ir Vidzemes Augstākās tiesas akti par jaunas meitenes Maijas Greifas slepkavību Turaidā 1620. gada 6. augustā. Gadu gaitā šie fakti ir kļuvuši par leģendu un Maija ieguvusi Turaidas Rozes vārdu. Vairāki baltvācu autori rakstījuši dzejas un dramaturģijas darbus par šo tēmu. 19. gs. otrajā pusē arī Juris Dauge un Ernests Dinsbergs veidojuši savus stāstus. Tomēr neviens no tiem nav sasniedzis vērā ņemamu mākslinieciskuma līmeni. Rainis šaubās par savu tēmas izvēli, bet Eduards Smiļģis rosina viņu strādāt, vēlēdamies lugu iestudēt Dailes teātrī. Raiņa traģēdijā spēcīgi skan humānisms, pārliecība par mīlas un ētiskas skaidrības uzvaru pār rupju varu. Traģēdijas darbība risinās laikā, kad pār zemi ilgstoši gājis karš, kropļojot cilvēku attiecības. Jakubovskis ir sava laika cilvēks, karavīrs, kurš paradis visu ņemt ar brutālu varu. Viņu piesaista Maija kā pilnīgs pretstats kara laika tikumiem - gaiša, skaidra, maiga. Tomēr Maija viņam atsaka, jo mīl savu līgavaini Siguldas dārznieku Viktoru Heilu. Nespējot iegūt Maijas mīlestību, Jakubovskis nolemj panākt savu ar varu. Ar viltu ievilinājis meiteni Gūtmaņa alā, viņš tiecas Maiju iegūt. Neredzot citu veidu kā saglabāt savu mīlu un uzticību mīļotajam, Maija iestāsta māņticīgajam virsniekam, ka sārtajam lakatam ap viņas kaklu ir burvju aizsardzības spēks. Jakubovskis tam notic, lai izmēģinātu, cērt ar zobenu un nogalina Maiju. Rainis rāda, ka filozofiskā aspektā mīla, labais uzvar, kaut arī fiziski jāiet bojā. Traģēdija rakstīta prozā ar dzejas iestarpinājumiem. Atšķirībā no dzejas prozā Rainis reizēm jūtas sasaistīts, un vietām tekstā iezogas sentimentālisms un patoss. Kaut arī "Mīla stiprāka par nāvi" nesasniedz izcilāko Raiņa lugu līmeni, tomēr humānisma spēks un dramatisms to padarījis par iemīļotu skatuves darbu. Tā izdota Anša Gulbja apgādā 1927. gadā. Tajā pašā gadā arī notiek traģēdijas pirmizrāde Dailes teātrī Eduarda Smiļģa režijā.
]]>