00000nz a2200049n 4500 000000000 20260828150002.0 260828nn|adnnnaabn||||||||||-a|aaa||||-- Ferdinands Valdmanis mūziķis 90.-94. lpp. (Kaidaka, Kamena. LĀZA visu laiku priekšsēži : [par Latviešu ārstu un zobārstu apvienības priekšsēžiem Uģis Gruntmani, Jāni Jāzepu Dimantu, Kasparu Tūteru, Bertramu Zariņu, Paulu Robertu Grūbi (1913-2002), Andri Rubeni, Ferdinandu Valdmani (1910-1998), Arvedu Voldemāru Alksni (1910-1991), Kārli Aleksandru Apini (1895-1967)]) (Ferdinands Valdmanis. LĀZA priekšsēdis no 1976. līdz 1978. gadam. Dzimis 1910. gada 30. janvārī Rīgā. Vispirms beidzis Latvijas Konservatoriju 1934. gadā un bijis tur docētājs bazūnes klasē. 1942. gadā ieguvis ārsta grādu LU Medicīnas fakultātē. No 1949. gada – ASV, kur 1955. gadā pēc licenses saņemšanas uzsācis strādāt savā specialitātē – rentgenoloģijā. Vēlāk Mičiganas universitātes (Grandrapidos) mācībspēks radioloģijā (līdz 1980. gadam). F. Valdmanis 1961. gada 25. novembrī izveidoja un vadīja LĀZA Mičiganas kopu, bet no 1973. gada bija LĀZA valdes loceklis (biedrzinis). Miris 1998. gada 26. martā ASV.) Ferdinands Valdmanis dzimis Rīgā 1910. gada 30. janvārī. Studējis Latvijas Konservatorijā bazūnes klasē, kuru ar brīvmākslinieka grādu pabeidzis 1943. gadā. Līdztekus mūzikas studijām mācījās arī Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē, kuru pabeidzis 1942. gadā. F. Valdmanis spēja savienot mūziku ar medicīnu arī strādājot: spēlēja Rīgas Radiofona un Nacionālās operas orķestrī, kā arī bija ārsts Rīgas vēža klīnikā, specializējoties rentgenoloģijā un staru terapijā. 1944. gadā Latvijas Konservatorijā viņu ievēlēja par docentu un bazūnes klases vadītāju. Otrā pasaules kara laikā nonāca Vācijā, bēgļu nometnē Fišbahā pie Nirnbergas. Tur nodibināja un vadīja 70 balsu jaukto kori. Jau 1946. gadā ar to piedalījās Franku novada dziesmu dienās Fišbahā, Ansbahā, Augsburgā un bija šo pirmo trimdas lielsarīkojumu virsdiriģents. Centrāleiropas bēgļu nometnēm tukšojoties, arī F. Valdmanis devās uz ASV. 1949. gadā viņš nonāca Mičiganas štatā, Grandrepidsā, kur sāka muzicēt vietējā simfoniskajā orķestrī. 1951. gadā apprecējies ar ārsti Ainu Štolceri, ģimenē izauga divas meitas – Helga un Viviana. Ārsta rentgenologa darbības tiesības Amerikā atguva 1954. gadā un strādāja Grandrepidsas slimnīcā. Vēlāk bija arī Mičiganas Universitātes mācībspēks radioloģijā līdz 1980. gadam. F. Valdmanis vienmēr aktīvi piedalījies latviešu sabiedriskajā dzīvē un organizācijās. Viņš vadījis evaņģēliski luteriskās draudzes kori un sarīkojumus bieži kuplinājis ar čella spēli. Berlīnes krīzes laikā (1962. gadā) ticis iesaukts ASV rezerves armijā. Bijis korporācijas “Letonia” biedrs no 1938. gada. Dzīves otrajā pusē lielākais lepnums un prieks viņam bija mazmeitas, kas arī izvēlējušās iet mūzikas ceļu, – Allisona spēlēja vijoli, klavieres un Krista čellu un klavieres. No dzīves F. Valdmanis tika aizsaukts 1998. gada 26. martā. Urna ar viņa pelniem glabājas Grandrepidsas mauzolejā (Graceland Mausoleum). Izmantotie informācijas avoti Aizsaulē aizgājušie mūzikas darbinieki. (1997, janvāris). Latvju Mūzika, 26, 3106.–3107. Latvju Mūzika, Nr.26 (01.01.1997) (periodika.lv)