LV | EN
Nosaukums:
Rīga. Brāļu kapi
Oriģināla radīšanas datums:
[192-]
Resursa virstips:
Attēls
Resursa tips:
Fotogrāfija


Metadati

Nosaukums:
Rīga. Brāļu kapi
Oriģināla radīšanas datums:
[192-]
Anotācija (latviešu):
Rīgas Brāļu kapi ir valstiskas nozīmes memoriāls ansamblis, kurā apbedīti aptuveni 2 tūkstoši karavīru. Kaut arī kapi oficiāli tika iesvētīti tikai 1936. gadā, jau 1914. gada 26. septembrī Rīgas rāte saņem lūgumu, kurā teikts, lai kritušie karavīri katrā pilsētā tiktu apglabāti noteiktos kapos un vienā vietā. Tālākā gaitā šādas vietas varētu tikt apstādītas ar kokiem, apjoztas ar žogu, izveidojot īpašus brāļu kapus. Pirmos, uz Rīgu atvestos kritušos,- J. Stūri, A. Havernasu, I. Timmu - apbedīja 1915. gada 15. oktobrī, kapsētai bija izraudzīts blakus Meža kapiem neliels kāpu uzkalniņš[nepieciešama atsauce], taču karš nebeidzās, un kāpās tika apbedīti arvien vairāk kritušo. Tāpēc vajadzēja kapsētas plānu, lai to varētu pēc vajadzības paplašināt, ko izstrādā Rīgas pilsētas galvenais dārznieks Antonijs Zeidaks. Kapos tika apbedīti arī Brīvības cīņās kritušie. 1919. gada 1. decembrī notika pirmā Latvijas Sarkanā Krusta dibinātā Brāļu kapu kopšanas komitejas sēde. 1920. gadā sāka spriest par kapu arhitektonisko un māksliniecisko izdaiļošanu, atzīstot, ka par pamatu jāņem Antonija Zeidaka izveidotā ainava. 1921. gadā tika rīkots slēgts konkurss. 1922. gada beigās konkursu atkārto, šoreiz tika uzaicināts piedalīties arī Kārlis Zāle, kurš bija ieradies Rīgā, lai piedalītos konkursā par Brīvības pieminekļa projektu, kurš arī uzvarēja slēgtajā konkursā. 1942. gadā pats tēlnieks arī apbedīts šajos kapos. Pirmmetu izstrādāja tēlnieks Kārlis Zāle, arhitekts Aleksandrs Birzenieks, Pēteris Feders un Antonijs Zeidaks. 1924. gada 18. novembrī svinīgā ceremonijā tika likts Rīgas Brāļu kapu izbūves pamatakmens. Arhitektonisko darbus vadīja Pēteris Feders. Mirstošo jātnieku pirmo grupu atklāja 1927. gada 20. novembrī, otro - 1928. gada 2. septembrī. Mātes tēlu atklāja 1929. gada 13. oktobrī. 1930. gadā sākās vārtu izbūve, vēlāk tika veidotas četras karavīru figūras ar vairogiem - četru novadu heraldiskie tēli, 1936. gadā noslēdzošajā sienā iekala Latvijas pilsētu un 19 apriņķu ģerboņus. Kapus svinīgi iesvētīja 1936. gada 11. novembrī - Lāčplēša dienā, klātesot Valsts prezidentam un valdībai. Padomju laikā Rīgas Brāļu kapos tika apbedīti arī sarkanās armijas kareivji. Avots: Vikipēdija
Oriģināla turētājs:
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:
Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija
Oriģināla novietojuma kods:
Rīga 0314
Objekta piegādātājs:
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Adrese:
Aizsaules iela 1b, Rīga
Apjoms:
1 fotogrāfija
Priekšmets:
Fotogrāfijas
Priekšmets:
Rīgas Brāļu kapi (Latvija)
Priekšmets:
Kara memoriāli
Ģeogrāfiskais nosaukums:
Latvija
Ģeogrāfiskais nosaukums:
Rīga (Latvija)
Fiziskais datu nesējs:
Fotopapīrs
Pieder kolekcijai:
Zudusī Latvija
Tīmekļa saite:
http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/23214/
Vieta:
Rīga
Gads laika joslai:
1921
Izveidošanas datums:
13.06.2013
Labošanas datums:
13.06.2013
Autortiesības:
Ir aizsargāts ar autortiesībām
Piekļuves tiesības:
Pieejams tīmeklī
Resursa virstips:
Attēls
Resursa tips:
Fotogrāfija
URI:
https://dom.lndb.lv/data/obj/20293
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes

Nosaukums Apraksts Izmērs Hash Piekļuves statuss
1. R0314_011_0_work.jpg 339.39 KB a15e7a8841e6f65495f9cfc456d6f308 Lejupielādēt Atvērt

Arhīvdatnes

Nosaukums Apraksts Izmērs Hash
1. R0314_011_0.jpg 148.98 KB 4d3ad0de7ccd349b9d74321d4afa63fb

Lūdzu uzgaidiet