Cien. redaktora kungs!
Pateicos par ziņām, kaut gan man tās jau pazīstamas, tāpat arī par piesūtīto Jansona brošūru, kuru man jau pats autors iedeva,[1] bet vēl vairāk par to, ka neesat mani pavisam aizmirsuši, tas man vislabāk patika. Nākošās dienās taisīšu svētceļojumu uz Jūsu redakciju ar kādu lūgumu,[2] kurš šim brīžam vēl paliek salds noslēpums; ceru, ka neļausat man par velti pie Jūsu sirds durvīm klauvēt.
Augstcienībā
Vēstule (15616). Pirmpublicējums D, 1930, 8. nr., 930.lpp. (bez datējuma). Publicēta arī RuA, 22.lpp. (bez datējuma); RGGr, 1977, 7.-8.lpp. (ar datējumu "[1894. gada] marta beigās").
[1] Autobiogrāfijā "Mana dzīve" Aspazija atzīmējusi: "Runājot par kritisko literatūru, te vēl jāpievieno J. Jansona "Domas par jaunlaiku literatūru", kas iznāca 1894. gadā.
Grāmatiņu viņš pats man atnesa un uzdāvināja ar uzrakstu no kādas Šillera lugas ("Vallenšteins"): "Nacht muß es sein, wo deine Sterne leuchten." ("Kur tava zvaigzne spīd, tur jābūt naktij.") (AKR, 6, 343.-344.lpp.)
[2] Aspazija vēstules publikācijai (RuA, 23.lpp.) pievienojusi piezīmi: "Šis lūgums bij, lai "Dienas Lapas" redaktors, t.i., Rainis, ievietotu "Dienas Lapā" kādu no maniem liriskiem dzejoļiem. Līdz tam laikam biju rakstījusi "Tēvijā" un "Baltijas Vēstnesī"."
Faktiski pirmais iespiestais Aspazijas dzejolis ar nosaukumu "Jaunā gadā" parādījās 1887. gada noslēgumā DLp 296. nr.
]]>