Manu gaišo dieniņu, mums grib izjaukt mūsu jauko rītdienas intrigu.[1] Tikko dabonu no Karlevica[2] ziņu, ka policija atļāvuse mūsu sen cerēto priekšlasījumu uz svētdienu. Atlikt priekšlasījumu[3] vairs nav iespējams, es varu tikai dot kam citam nolasīt māsas izstrādājumu (bet kam?), bet tad es pats iztrūktu pašā pirmā savas biedrības[4] vakarā. Saki, ko darīt, mans mīļais, mīļais! Atbildi tūliņ, vai man palikt mājās vai braukt uz Jelgavu. Cik jauki šodien spīdēja saulīte, kāda Tev šodien diena?
Vesela, dvēsele!
Vēstule (15607). Rakstīta uz vizītkartes "J. Pliekšāns" otras puses. Pirmpublicējums RuA, 86.lpp. (ar norādi "Bez datuma" (ap 20. nov. 1894. g.)"). Publicēta arī RGGr, 1977, 37.lpp. (ar datējumu "[1894. gada] 19. novembrī"); RKR, 19, 197.lpp. (ar datējumu "1894. gada 19. novembrī (1. decembrī)"). Tā kā minētais priekšlasījums noticis svētdien, 1894. gada 20. novembrī (2. decembrī), tad nav šaubu, ka vēstule rakstīta 19. novembrī (1. decembrī).
[1] Vēstules pirmpublicējuma piezīmēs Aspazija paskaidrojusi: "Ar vārdu "intriga" domāta vienkārša satikšanās." (RuA, 87.lpp.)
[2] Runa ir par t.s. Karlevica zāli divstāvu namā Rīgā, Dzirnavu ielā 109 (Dzirnavu un tag. Krišjāņa Barona ielas stūrī). Līdz 20. gs. sākumam te darbojās Pēterburgas Ārrīgas dziedāšanas biedrība, Rīgas Ormaņu palīdzības biedrība, vēlāk namā atradās arī "I Pūra kases" mūzikas un dziedāšanas biedrības mītne, bet pēc 1906. gada , kad nodega atturības biedrības "Auseklis" ēkas daļa ar skatuvi (tag. Brīvības gatvē 206), tur savus "literāriskos vakarus" noturēja arī "Auseklis".
[3] Kā liecina sarīkojuma programmas atreferējums DL (1894, 19., 21., 24. novembrī (1., 3., 6. decembrī)), priekšlasījumu un jautājumu izskaidrošanas vakaru vadījis Rainis. Tā kā Dora jau bija atgriezusies Monpeljē, lai turpinātu studijas, viņas sagatavoto referātu "Par sieviešu ārstniecības studijām" (kas faktiski bija pārtulkots fragments no A. Bēbeļa grāmatas "Sieviete") nolasījusi Nīna, resp., Anna Ulpe; sociālekonomiskus, dabaszinātniskus un juridiskus jautājumus izskaidrojusi Aspazija, A. Ulpe, Rainis, A. Lībers u.c. Galvenie jautājumi: "Kādēļ nabadzība top arvien manāmāka, kaut gan taču izglītība un sociāli izgudrojumi vairojas?"; "Kas ir Zūdermaņa labās īpašības?"; "Kas ir elements, atoms un molekula?". Nobeigumā Rainis paziņojis, ka turpmāk - visu ziemu - katru piektdienu tiks rīkoti šādi vakari, kuriem jau pieteikti referāti, to skaitā arī Aspazijas priekšlasījums pret uzbrukumiem viņas lugai "Zaudētas tiesības".
Par klausītāju lielo interesi liecina fakts, ka pārdoto biļešu skaits vien sasniedzis 209. (LVVA, 6479. f., 1. apr., 256. l., 20.lp.)
Ar priekšlasījumu "Tikumības jautājums lugā "Zaudētas tiesības"" Pēterburgas Ārrīgas biedrībā Aspazija uzstājusies 1894. gada 2. (14.) decembrī, vēlāk gan neprecīzi norādot, it kā tas būtu noticis tieši šajā, t.i., 20. novembra, sarīkojumā, un akcentējot, ka tas "bija domāts to uzbrukumu atspēkošanai, ko vecā strāva vērsa pret mani un manu lugu "Zaudētas tiesības", apvainojot mani netikumības sludināšanā.
Šis priekšlasījums ievērojams ar to, ka viņš bija tas, kas galīgi pārcirta manus sakarus ar veco strāvu jeb Rīgas Latviešu biedrību." (AKR, 6, 358.lpp.)
Rainis ne vien panācis iespēju Aspazijai uzstāties, ne\nemdams vērā biedrības Kārtības komisijas u.c. iebildumus, bet arī licis priekšā viņai vakaru vadīt. (LVVA, 6479. f., 1. apr., 265. l., 21. lp.) Aspazijas referāts publicēts DL kā ievadraksts avīzes 5. (17.), 7 (19.) un 8. (20.) decembra numurā. (AKR, 1, 539.-544.lpp.)
Savukārt Doras Pliekšānes referāta turpinājums lasīts arī 16. (28.) decembra sarīkojumā, kurā tikuši skaidroti arī dažādi literāri un dabaszinātņu jautājumi; uz jautājumu par reālismu pasaules literatūrā atbildējusi Aspazija. (DL, 1894, 17. (29.) decembrī.)
[4] Par "savu biedrību" Rainis dēvējis Pēterburgas Ārrīgas dziedāšanas biedrību.
Biedrība (ar jaukto un vīru kori) nodibināta 1883. gadā, 90. gadu pirmajā pusē cieši saistīta ar jaunstrāvnieku aktivitātēm. 1891.-1893. gadā (ar pārtraukumiem) biedrības priekšnieks bija P. Stučka. 1894. gada 18. (30.) janvārī Rainis uzņemts par biedru Pēterburgas Ārrīgas dziedāšanas biedrībā, bet gada sapulcē 20. februārī (4. martā) ievēlēts par tās priekšnieku. (Par Pēterburgas Ārrīgas dziedāšanas biedrību sīkāk skat.: Gailīte Z. Mēness meti, saules stīga. Emīls Dārziņš // Mēness meti, saules stīga. Emīls Dārziņš, 2006, 24.-25.lpp.)
]]>