Küß mich mein Liebling, ich bin doch zu Hause geblieben und warte Dich morgen um 6. Was hätte ich auch viel gewonnen in Fehteln, Aron wird es ebenso gut allein besorgen und ich bin noch ein Weilchen allein und mit dir. Eins mußt Du mir besorgen. Bekomme den "Gods“, das zensirte Exemplar, ich muß es Freitag unbedingt haben, um es Ruppert vorzuzeigen. "Gods"[wird] nämlich gedruckt. Montag kann "Gods"schon wieder zurück sein in Mitau. Wende Dich an Busch oder Kuhlit und bring es morgen her. Und nun leb wohl. Liebling bis zur morgigen Himmelfahrt u. bring mit festliche Laune.
Skūpsti mani, manu mīlulīt, es tomēr esmu palicis mājās un rīt pulksten 6 gaidu Tevi. Ko es arī daudz būtu ieguvis Vietalvā? Ārons tikpat labi to nokārtos viens pats,[1] bet es vēl brītiņu pabūšu viens un ar Tevi. Parūpējies tikai par vienu. Dabū "Godu", to cenzēto eksemplāru, tas man piektdien noteikti vajadzīgs, lai uzrādītu Rupertam.[2] "Gods", proti, tiks iespiests.[3] Pirmdien "Gods" varētu būt atpakaļ Jelgavā. Palūdz to Bušam[4] vai Kūlim un rītdien atved. Bet nu dzīvo vesels, mīlulīt, līdz rītdienas debesbraukšanai un atved līdzi svētku noskaņojumu.
Vēstule vācu valodā (16194). Rakstīta uz vizītkartes "J. Pliekšāns" abām pusēm. Tulkojuma pirmpublicējums RuA, 107.lpp. (ar norādi "Bez datuma (1895. g. jūnija sākumā)" un sekojošu piezīmi: "Vizītkarte ir bez datuma. Bet, tā kā viņā ir runa par Zūdermaņa "Goda" iespiešanu, tad tā var būt rakstīta apmēram jūnija sākumā 1895. gadā, jo 14. jūnijā "Dienas Lapa" sludina, ka "Gods" šajās dienās būšot dabūjams. Bez cenzūras atļaujas sludinājums nevarēja parādīties. Bet Rainis raksta, ka manuskripts jāuzrāda cenzoram. Tātad tas ir priekš tam. - 28. jūnijā "D.L." jau sludina, ka "Gods" iespiests. Uz 16. un 18. jūniju viņu gatavoja izrādei Jelgavā vēl pēc cenzētā manuskripta, ko Rainis savā kartiņā pieprasa. Kartiņā minētā piektdiena iekrīt 9. jūnijā. Tātad karte varētu būt rakstīta dažas dienas iepriekš.")
Raiņa vēstulē ir pieminēti arī tādi fakti, kas iepriekš citētajās piezīmēs nemaz nav ievēroti, lai gan tieši tie ļauj pilnīgi precīzi noteikt datumu. Vēstulē, piemēram, rakstīts - "līdz rītdienas debesbraukšanai", proti, pieminēta Kristus Debesbraukšanas diena. 1895. gadā tā iekrita 11. (23.) maijā. Tātad vēstule rakstīta 10. (22.) maijā. Turklāt šai vēstulei ir sakars ar iepriekš rakstīto: 9. (21.) maijā Rainis Aspazijai bija ziņojis, ka viņam jābrauc uz Vietalvu, bet 10. (22.) maijā paskaidrojis, kāpēc to nav darījis.
Tulkojums publicēts arī RKR, 19, 200.lpp. (ar datējumu "1895. gada 10. (22.) maijā").
[1] Skat. 1895. gada 9. (21.) maija vēstules 7. komentāru.
[2] Cenzors Adrians Ruperts. Kā liecina vēstule, Rainis lugas manuskriptu gribējis viņam iesniegt piektdien, 12. (24.) maijā.
[3] Cenzūras atļauja "Goda" izdošanai parakstīta 1895. gada 29. maijā (10. jūnijā). Grāmata iespiesta P. Bisnieka drukātavā, un, kā noradījusi E. Peile ("Dienas Lapas" loma .. , 47.lpp.), iespējams, DL izmantota tikai kā starpnieks, bet lugu izdevis pats tulkotājs M. Valters. (DL sludinājumos norādīts, ka par lugas "izrādes tiesībām jāgriežas pie "Dienas Lapas" ekspedīcijas".)
"Goda" izrāde Liepājā notika jau 1893. gada 17. (29.) oktobrī un bija šīs lugas pirmuzvedums Latvijā. M. Valters memuārgrāmatā "Atmiņas .. " raksta: "Kāds vārds te būtu vietā par vācu teātri. Uz to gāja arī latvieši diezgan bieži. Protams, ne no strādnieku aprindām, visvairāk no pilsoņu ģimenēm. Šis teātris nebija nemoderns. Tajā redzēju pirmo reiz Hermaņa Zūdermaņa lugas, un tās mani pamudināja pārtulkot latviešu valodā tā paša autora savā laikā ļoti iecienīto skatu lugu Gods. Pūlējos diezgan stipri ar to, jo vācu valodā nebiju vēl tik labi iedzīvojies. Izrādīja to vēlāk tas pats Labdarības Biedrības teātris. Pats tulkotājs spēlēja Robertu, šo personu, kas jaunā, polemiskā goda izjūtā cīnījās pret aizspriedumiem. Spars, jaunatnīga dzīvība, naids pret veciem goda ieskatiem - kā tas skanēja un dega uz mazās diletantu skatuves! (..) Tiku aicināts spēlēt to pašu Goda Robertu Rīgā. Gandrīz būtu pārgājis uz Rīgas skatuvi pie Dubura. Kas atturēja, īsti nezinu. Duburs bija redzējis to pašu Robertu. Esot teicis: noderētu viņa teātrī." (123.-124., 127.lpp.).
Tikai pēc četriem mēnešiem - 1894. gada 13. (25.) februārī - "Godu" uzveda Rīgas Latviešu teātris Ziemciešu Marijas (Mārča Zīraka) tulkojumā. (Āronu Matīss "Latviešu tulkotās beletristikas rādītājā", 1902, 202.lpp. atzīmējis, ka šis manuskripts esot ar 1894. gada 8. (20.) februāra dramatiskās cenzūras atļauju un glabājoties Rīgas Latviešu teātra arhīvā.)
[4] Kārlis Bušs - sabiedrisks darbinieks Jelgavā, vēlāk rūpnieks; tirdzniecības un rūpniecības ministrs (1919-1920), bijis miera delegācijas loceklis sarunās ar PSRS.
]]>