Lugu "Boass un Rute" Aspazija raksta 1925. gadā. Tās pamatā ir Bībeles leģenda krāšņā orientāliskā formā. Darba centrā ir skaists, poētisks mīlas stāsts. "Boass un Rute" ir Aspazijas gaišākais dramatiskais darbs, maiga mīlas poēma, kas cildina sievietes kautrību un maigumu. Dzejniece par darba tapšanu raksta: "Abas galvenās personas, tikpat Boass, kā Rute, ir vienkārši tīras dvēseles, un viņu dramatiskais konflikts iznāk tikai tādēļ, ka tie nāk katrs no savas kultūras ar savu īpatnēju psiholoģiju. Īstenībā jau "Boass un Rute" būtu saucama tikai par dramatisku idilli. Viņa pieder pie tām nedaudzām jūdu teikām, kas atmirdz kā saulains mākonītis starp melniem padebešiem. Viņas dramatiskais uzmetums man sākās sen atpakaļ, tas notika 1905. gada rudenī vēlu, kad pār Latviju - kuras tad vēl nebija - vēlās revolūcijas bangas. Savādi man pašai izliekas, ka es tādā šausmu un trausmu brīdī varēju sapņot par saulainu mieru, bet var arī saprast, ka pārstaipīta dvēsele meklēja atsvara punktu un izlīdzni."
Luga "Boass un Rute" iznāk Anša Gulbja apgādā 1925. gadā. To uzved Nacionālajā teātrī Alekša Mierlauka režijā. Pirmizrāde notiek 1925. gada 18. novembrī.
]]>