"Rudens lakstīgala" ir Aspazijas vienīgais romāns. Dzejniece sāk to rakstīt 1932. gadā, bet pabeidz tikai pirmo daļu. Romāns stāsta par Jaunās strāvas laiku 19. gadsimta 90. gados. Darba centrā tēlota divu jaunu mākslinieku dzīves ceļa meklējumi un mīlestība. Aspazija izmanto autobiogrāfisku materiālu - savas un Raiņa attiecības, atmiņas par Jaunās strāvas gadiem. Tas ir bagāts kultūrvēsturisks fons, kuru autore tēlo ar simpātijām un aizrautību. Abos galvenajos varoņos viegli atpazīt Aspaziju (dziedātāja Arta Augstkalne) un Raini ("Dienas Lapas" redaktors Jarmuts Asmins). Tomēr romāna tēli atšķiras no prototipiem, kuru personības ir daudz dziļākas un sarežģītākas. Romāns ir īpatnējs un situāciju izvērtējumā pretrunīgs. Aspazija paver plašu Jaunās strāvas dalībnieku portretu galeriju. Tur izmantots daudz laikabiedru biogrāfijas materiālu, bet ne viss saskan ar konkrētā laika reālajiem faktiem. Dzejniece to tēlojumā ir spilgta un subjektīva. Romānā Aspazija plaši izmanto atmiņas, kuras iegūst emocionālu krāsojumu. Kaut arī atmiņas, kuras atdala ilgs laika intervāls, nav visai uzticams avots, atsevišķas epizodes viņa atspoguļo precīzi un kolorīti. Šodienas lasītāju mazāk var saistīt Aspazijas prozas vērtības, vairāk kultūrvēsturisks skatījums uz Jaunās strāvas laiku un dzejnieku jaunību. Romāns publicēts žurnālā "Atpūta" 1933. gadā un atsevišķā izdevumā nekad nav iznācis.
]]>