(No Dagdas skiču burtnīcas)

Raiņa "Dagdas piecas skiču burtnīcas" sastāv no dažādos laika posmos uzrakstītām daļām - "Addio bella", "Čūsku vārdi", "Uz mājām", "Sudrabota gaisma" un "Mēness meitiņa". Rainis pats šos dzejoļu krājumus nosaucis par novelēm, kas veido liriskā varoņa Dagdas dzīves romānu. "Šī vienība bija vispirms izjusta tikai kā iekšēja, kā Dagdas liktenis, kurš norisinājās viņa dvēseles attiecībās pret ārējo pasauli. Nebija arī domāta sākumā romāna forma. Izauga dzejoļi paši no sevis, kā zemei izaug zāle, bez dārznieka māksliskas izvēles. Dzejoļos kā dienasgrāmatā izsacījās dienu secenība un dvēseles pārdzīvojumi. […] izrādījās, ka tas ir romāns par vienu dzīvi, organisks radījums", atzīst dzejnieks.

Krājums "Addio bella" sacerēts laikā no 1916. gada līdz 1920. gada rudenim. Rainis nolemj rakstīt poētisku dienasgrāmatas veida noveli par trimdinieku Dagdu. Tā sižeta līnija stāsta par Dagdu, kas svešumā sastopas ar skaistumu, cilvēku atsaucību un daiļās Olīvijas mīlu. Šo dzīvi pārrauj Olīvijas nāve. Pēc viņas zaudējuma Dagda ceļo, līdz viņa pēdas pagaist. Šai romāna daļai Rainis piešķīris izteikti itālisku kolorītu. Tekstā ievīti itāļu izteicieni, ritorneles, vietvārdi, sieviešu vārdi un puķu nosaukumi. Tā ir jauna pieeja dzejai - rādīt ne tikai nobeigtu dzejoli, bet atklāt impresionistisku dzejas plūsmu. Tā ietver mirkļa sajūtas, noskaņas, dabas ainas. Šī krājuma dzeja ir viena no skaistākajām mīlas dzejas lappusēm latviešu literatūrā.

"Ak, kā es spētu - izciest un dzīvi nest?

Kad nebūt' manim - daiļums pa laukiem bērts;

Še lejā puķes, augšā zvaigznes,

Sievietes skaistums pār visu pāri -“

"Addio bella" iznāk Anša Gulbja izdevniecībā 1920. gadā. Vāku zīmējis Vilhelms Purvītis. Tajā pašā laikā iznāk arī pirmo trīs daļu apkopojums ar nosaukumu “Treji loki".