Raiņa atmiņu grāmata "Kastaņola" ir intīms, emocionāli izteiksmīgs vēstījums par viņa un Aspazijas Šveicē pavadītajiem gadiem, reizē - dzejnieka - trimdinieka pateicība zemei un tautai, kas viņam deva drošu politisku patvērumu un vienlaikus kļuva arī par otru dzimteni - garīgas pilnveidošanās un atjaunotnes vietu. Darbs tapis 1927. gada augustā, kad Rainis kopā ar mākslinieku Albertu Prandi dodas uz Kastaņolu, lai strādātu pie atmiņu grāmatas un gatavotu tai ilustrācijas. Grāmata sarakstīta ļoti īsā laikā - trīs nedēļās. Tādēļ tā nav viendabīgi izstrādāts biogrāfisks darbs, bet gan tēlainas impresijas, kuras izraisīja tikšanās ar Kastaņolu. Tās papildina Lugānas ievērojamu vietu apraksti. Stilistiski neviendabīgu nodaļu saistīšanai dzejnieks izmanto dzejoļus un tičīniešu tautas dziesmas. Grāmatā iekļautas arī dažas Aspazijas sacerētas nodaļas. "Kastaņolai" Rainis dod apakšvirsrakstu - "Pa atmiņu pēdām otrā dzimtenē" un pievieno tai veltījumu -"Šī grāmata pieder Aspazijai kā maza piemiņa par kopā pavadīto dzīvi". Lai paplašinātu darba apjomu Rainis atmiņu grāmatā par Kastaņolu iekļauj arī ceļojumu aprakstu "Uz Zilo krastu" par atpūtas braucienu uz Mentonu Francijas Rivjērā. Tas bija tapis jau agrāk - 1926. gadā. Bet visam pāri staro Kastaņola, atmiņās dominē gaišums un vieglums, ko nespēj kliedēt pat dažādi pārdzīvojumi.
"Kad padomāju vien pie tevis - skaistās,
Man sirdī iesāpas, bet acis smejas,
Viss miņā mirdz un spīd un saulē laistās."
"Kastaņola" iznāk Anša Gulbja apgādā 1928. gadā. Šis biogrāfiskais un kultūrvēsturiskais darbs pirmo reizi tekstoloģiski precīzā redakcijā ar Gundegas Grīnumas komentāriem iznāk apgādā "Atēna" 2011. gadā. Grāmata ir tulkota krievu valodā. 150 gadu jubilejas gadā iznāk tulkojums angļu, franču, vācu un itāļu valodās.
]]>