žurnāls «ROSME»
Aprīlis, 2021
Žurnāla «Rosme» izdevējs ir Latvijas Neredzīgo biedrība, un tas ir Latvijas valsts apmaksāts sociālās rehabilitācijas pakalpojums cilvēkiem ar redzes invaliditāti.
Žurnāls «Rosme» un tajā iekļautā informācija ir Latvijas Neredzīgo biedrības īpašums un autortiesību objekts.
Žurnāla «Rosme» kopēšana, izplatīšana, pavairošana, pārpublicēšana vai izmantošana komerciālos nolūkos ir Autortiesību pārkāpums, un persona, kura neievēro šo noteikumu, var tikt saukta pie Latvijas Republikas normatīvajos aktos paredzētās atbildības.
Ar lepnumu un mīlestību atceroties Aleksandru Svilānu
Latvijas Neredzīgo biedrības 2020. gada darbības pārskata otrā daļa
Rīgas Strazdumuižas vidusskolā-attīstības centrā
Sociālie dienesti. Vai cilvēkam ir, kur vērsties pēc palīdzības grūtā brīdī?
Asistenta pakalpojums pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas
Žurnālā iekļauto fotogrāfiju apraksti
Inita Ozoliņa
Pavisam nesen, šī gada 6. aprīlī, 93 gadu vecumā mūžībā aizgājis Aleksandrs Svilāns. Gudrs, iejūtīgs un ar patīkamu humora izjūtu apveltīts cilvēks viena no spilgtākajām un darbīgākajām personībām Latvijas Neredzīgo biedrības vēsturē. Savu garo, bagāto mūžu Aleksandrs veltījis LNB izaugsmei un tās cilvēku labklājībai.
«Stāv vēja vārti līdz galam vaļā,
Tuvu vēl tas, kas tikko bija,
Nav tālu vairs tas, kam būt,
Cik pasacīts tev, tik ir,
Nu sarunāties ar tevi
Būs klausīties pašam sevī
Un atmiņu lapas šķirt.
Cik pasacīts tev, tik ir,
Vairs nepateikt tev ne vārda.»
Tā, godinot mūsu svarīgo un mīļo aizgājēju, Strazdumuižas ciemata vietējā radiopārraidē runāja Alda Zariņa, ilggadēja šī ciemata iedzīvotāja, ciemata patriote un kultūras aktīviste.
Aleksandrs dzimis 1927. gada 25. augustā Rēzeknes apriņķa Varakļānu pagasta «Neaizmirstuļu» mājās. Tētis Juris un mamma Helēna meitiņu bija zaudējuši jau Pirmā pasaules kara laikā dažu mēnešu vecumā, audzināja trīs dēlus. Aleksandrs bija pastarītis, kā pats atzīst, arī sasniedzot pilngadību, augumā vismazākais no vīriešiem, visi bijuši prāva auguma. Bērnības atmiņās bija ikdienas pienākumi, piemēram, ganu gaitas. Audzinot bērnus labam darba tikumam, toreiz mēdza teikt: padari darbu tā, lai pašam nav jākaunas. Mācījās viņš Varakļānu pirmajā pagasta skolā, to pabeidzis, iestājās ģimnāzijā, kur mācījās līdz trešās klases sākumam. Tad nelaimes gadījumā guva acu traumu. Jauneklis ārstējās vairākās klīnikās. Tomēr astoņpadsmitajā dzīves gadā redze tika zaudēta pilnībā, tas, protams, bija krass dzīves pavērsiens. Gribasspēks un jaunības dzīvesprieks neļāva padoties izmisumam.
Lai turpinātu mācības, 1945. gada rudenī jauneklis pārcēlās uz jaundibināto Rīgas neredzīgo bērnu vidusskolu, kur vēlāk atrada draugus un domubiedrus. Jau tad aktīvākie skolēni centās paši organizēt savu dzīvi. Skolēnu komiteja, piemēram, sestdienu vakaros organizēja ballītes, kurās draudzējās ar dažu Rīgas vidusskolu skolēniem, tā veicinot neredzīgu cilvēku integrāciju sabiedrībā un sabiedrības izpratni par viņiem. Aleksandrs bija skolēnu komitejas priekšsēdētājs, viņam bija tiesības piedalīties skolas pedagogu sēdēs un balsot, tādējādi aizstāvēt skolēnu intereses.
1950. gadā vidusskolas pirmā izlaiduma absolventu vidū bija arī Aleksandrs. Pēc skolas beigšanas jauneklis vēlējies iestāties LVU juridiskajā fakultātē. Bez eksaminācijas komisijas bijusi arī tāda mandātu komisija, kas lēmusi, ka neredzīgs cilvēks juridiskajā fakultātē mācīties nevar. Tajā gadā nekas cits neatlika, kā iestāties pedagoģiskajā klasē tagadējā Angļu ģimnāzijā, kur, iegūstot vidējo pedagoģisko izglītību, bija tiesības mācīt bērnus pirmajās četrās klasēs. Mūzikas pasniedzējs licis nospēlēt trīs populārus klasiķu darbus (uz flautas), tad bijušas arī tiesības mācīt dziedāšanu līdz septītajai klasei. Tur nostrādājis vairāk kā gadu, Aleksandrs dodas uz pārrunām ar vienu no mandātu komisijas locekļiem, lai vēlreiz mēģinātu iestāties juridiskajā fakultātē. Tomēr atkal pie eksāmenu kārtošanas pielaists netiek. Šoreiz līdz eksāmeniem laika pietika, jauneklis iesniedza dokumentus un 1952. gadā iestājās ekonomikas fakultātē, kur klātienē dienas nodaļu pabeidza 1957. gadā.
Sadales komisija nosūtīja A. Svilānu uz Neredzīgo biedrību, kuras Centrālā valde (CV) bija viņu pieprasījusi. Tad arī sākās tradīcija, kura turpinās vēl šodien. 1952. gadā Aleksandrs Svilāns kopā ar domubiedriem, kuriem arī interesēja informācijas aprite par neredzīgu cilvēku dzīvi, organizēja žurnāla «Rosme» izdošanu Braila rakstā. Tekstus rakstīja ar tāfeli un grifeli, Aleksandrs ir žurnāla nosaukuma autors, atvasinot to no vārda «ierosme». Žurnālam iznāca 17 numuri, tad 1957. gadā Latvijas Neredzīgo biedrības Centrālās valdes prezidijs pieņēma lēmumu par biedrības preses drukātā izdevuma turpmāku iznākšanu. Šo vēsturisko faktu no mūsdienām šķir vairāki gadu desmiti, bet žurnāls turpina iznākt vēl joprojām. Paliekoša vērtība ir arī A. Svilāna ieteiktajiem redzīgo-braila balsojuma biļeteniem, kas dotu iespēju neredzīgiem biedrības biedriem neatkarīgi piedalīties aizklātos balsojumos.
No 1957. gada līdz 1961. gadam bija darbs Cēsu mācību-ražošanas darbnīcās (vēlāk uzņēmumā) par direktoru. Drīz vien pēc stāšanās amatā viņš sāka darbnīcu pārveidošanu par tā laika prasībām atbilstošu mācību un ražošanas uzņēmumu ar ievērojamu darbavietu skaitu redzes invalīdu nodarbināšanai un rehabilitācijai. Viņš panāca gruntsgabala piešķiršanu un kopā ar biedrības CV organizēja uzņēmuma, ražošanas un dzīvojamo ēku celtniecību. Lai radītu labākus apstākļus Latgalē dzīvojošo redzes invalīdu nodarbināšanai un rehabilitācijai, Aleksandrs izveidoja Daugavpilī Cēsu uzņēmuma filiāli, kuru jau pēc pusotra gada varēja pārveidot par patstāvīgu uzņēmumu. Te lielu pretimnākšanu un palīdzību gruntsgabala izvēlē un citu jautājumu kārtošanā izrādījis arhitekts Glāzups.
25 gadus no 1961. gada līdz 1986. gadam Aleksandrs pildījis Neredzīgo biedrības Centrālās valdes priekšsēdētāja pirmā vietnieka pienākumus. Viņa pienākumos ietilpa piemērotu darbavietu iekārtošanas organizēšana uzņēmumos, ražošanas apjoma un biedrības celtniecības objektu, kā arī biedrības kapitālieguldījumu un uzņēmumu peļņas plānošana. Ļoti trūka naudas līdzekļu, bet bankas kredītu biedrībām neizsniedza. Trūka ražošanas un dzīvojamo platību, tehnoloģisko iekārtu un piemērotu produkcijas veidu, bet simtiem redzes invalīdu prasīja darbu un dzīves apstākļu uzlabošanu. Tādēļ jau 1961. gada maijā A. Svilāna vadībā izstrādāja rīcības programmu biedrības straujākai attīstībai un redzes invalīdu dzīves līmeņa celšanai turpmākajiem 10 gadiem. Latvijas neredzīgo dzīvē sākās kvalitatīvi jauns attīstības posms. Īstenojot A. Svilāna rūpīgi izstrādātos priekšlikumus redzes invalīdu nodarbināšanai, piemērotu ražojumu ieviešana ļāva iekārtot darbā vairākus simtus neredzīgu un vājredzīgu cilvēku. Tas deva iespēju viņiem labi nopelnīt, veidot un uzturēt ģimenes, iegūt pensijas saņemšanai nepieciešamo darba stāžu, kā arī lika pamatus biedrības finansiālo problēmu atrisināšanai un Liepājas uzņēmuma dibināšanai 1964. gadā. Piecas reizes Aleksandrs ieguva pirmo vietu neredzīgiem piemērotas produkcijas ražošanā. Šajā laikā, kad Aleksandrs Svilāns strādāja CV priekšsēdētāja vietnieka amatā, biedrība sasniedza uzplaukumu. Biedru skaits bija pieaudzis gandrīz sešas reizes, tika uzcelti 4 uzņēmumi, uzbūvētas dzīvojamās mājas ar kopējo platību 64 tūkstoši kvadrātmetru. Uzņēmumos 1986. gadā nodarbināti 1440 redzes invalīdi. Visi neredzīgie un vājredzīgie, kuri gribēja strādāt, tika nodrošināti ar darbu. Uzņēmumos ražotās produkcijas un iegūtās peļņas gada apjoms palielinājās 15 reizes. Tas ļāva simtkāršot izdevumus veselības un sociālajai aprūpei, kultūras un sporta darbam, kā arī ieguldīt līdzekļus ārpus biedrības, atbilstoši vājredzīgu un neredzīgu cilvēku interesēm, piemēram, neredzīgo pansionātā Rīgā un bērnu piektajā sporta skolā. Biedrība piedalījās arī vairāku sanatoriju, atpūtas namu un veco ļaužu pansionātu celtniecībā. Kopš 1976. gada, 15 gadus biedrība finansēja pēc A. Svilāna iniciatīvas izveidotās redzes aizsardzības zinātniskās pētniecības laboratorijas darbību. Aleksandru arvien interesēja valsts un vietējā līmeņa normatīvo aktu pilnveide, kas skar neredzīgu cilvēku intereses. Savā laikā viņš ir iesniedzis priekšlikumus pensiju likumam, kas tika izstrādāts neilgi pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas. Lielāko daļu priekšlikumu deputāti atbalstīja. Arī LNB statūti pastāvīgi bija uzmanības lokā, lai tie nebūtu pretrunā likumiem un veicinātu jēgpilnu darbību biedrības institūcijās. Daudzus gadus mēs, I grupas redzes invalīdi, saņemam pabalstu par asistenta izmantošanu. Priekšlikumus par maksāšanas kārtību iesniedza arī A. Svilāns, ko Rīgas domes deputāts Olafs Pulks nodeva tā laika ministru prezidentam Valdim Dombrovskim. Tas arī tika akceptēts. Viņa attieksme pret dzīvi palika tāda pati kā biedrības uzplaukuma gados. «Ja redzam nebūšanas, kas attiecas uz neredzīgo un vājredzīgo cilvēku dzīves kvalitāti, tad nebūsim iecietīgi pret tiem, kas pie šīm likstām ir vainojami.» Par svarīgāko savā daudzpusīgajā, paliekošajā veikumā Latvijas neredzīgo cilvēku labā Aleksandrs Svilāns min faktu, ka 25 gadus ir bijis kompetents par darbavietu skaita organizēšanu neredzīgo un vājredzīgo cilvēku nodarbināšanai biedrības uzņēmumos. Jāatzīmē, ka neredzīgo biedrības biedrs Aleksandrs bija 75 gadus. 61 gadu viņš nepārtraukti bija ievēlēts biedrības vadošajās institūcijās, sākot ar 1951. gadu, kad kļuva par jaundibinātās biedrības struktūrvienības skolēnu, studentu un pedagogu pirmorganizācijas (SSP) priekšsēdētāju līdz pat 2012. gadam, kad beidza darbību Strazdumuižas organizācijas valdē, sasniedzot tādu ilggadības rekordu, kādu diez vai kādam tuvākajā laikā izdosies atkārtot. 36 gadus, no 1956. līdz 1992. gadam Centrālās valdes loceklis. Kopš 1946. gada visu 12 LNB kongresu delegāts, 8 reizes ievēlēts par CV locekli. 1964. gadā A. Svilāns rosināja svinēt Strazdumuižā ciemata svētkus. Šī tradīcija ilgst jau vairāk kā pusgadsimtu. Pateicoties LNB CV aktīvai līdzdarbībai, pēdējos gados ciemata svētki kļuvuši populāri Juglā un ne tikai.
1962. gadā Aleksandrs apprecējās ar Gaidu. Ģimene izaudzināja meitu Inu, kura tagad ir skolotāja, un dēlu Māri, kurš ir kinooperators. Abi atceras, ka tētis viņus jau 5 gadu vecumā iemācījis lasīt redzīgo rakstā, izmantojot koka klucīšus, un kā tētis viņus iemācījis braukt ar divriteni tepat, ciematā, pirms lielās celtniecības, un arī peldēt. Aleksandram un Gaidai Svilāniem ir arī mazdēls Jānis.
Aleksandra Svilāna mūža devums ir darbs, kas bijis noderīgs citiem un sniedzis gandarījumu pašam. Pievienojamies Vladimira Kropa teiktajam radiopārraidē un sakām lielu paldies Aleksandram un viņa līdzbiedriem, kuri neļāva ieķīlāt Neredzīgo biedrības īpašumus LSB United bankā, neļāva veidot kopuzņēmumus ar dažādām institūcijām, ka neļāva nodot pārvaldīšanā dzīvojamo fondu. Vismaz daļu īpašuma, kuru veidoja A. Svilāns un viņa laikabiedri, esam spējuši saglabāt.
1983. gadā Lietuvas Neredzīgo biedrība piešķīra A. Svilānam Lietuvas Neredzīgo biedrības goda biedra nosaukumu par savstarpēju, prasmīgu, aktīvu sadarbību redzes invalīdu dzīves kvalitātes celšanā. 1986. gadā par lielo ieguldījumu vispusīgā redzes invalīdu reabilitācijā A. Svilānam piešķirts Latvijas PSR Neredzīgo biedrības goda biedra nosaukums. Viņš ir viens no četriem biedriem, kuri līdz šim izpelnījušies šādu pagodinājumu. Par nopelniem Latvijas labā 2002. gadā Aleksandrs Svilāns apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa sudraba goda zīmi.
Arī es pazīstu Aleksandru vairāk kā 50 gadus. Jutu tādu pozitīvu dzirksti saskarsmē ar viņu, varbūt tāpēc, ka bijām absolvējuši vienu un to pašu fakultāti. Dažkārt vērsos pie viņa pēc padoma un saņēmu reālu palīdzību.
«Mums atvēlētais laiks nav jūra,
Bet smiltis, kas caur pirkstiem slīd.
Ja klāt ir laiks nu riekša tukša,
un smiltis pāri kaisīs cits.
Tev nevajag vairs it nekā,
Nekā, ko zaļā dzīve dala,
Tavs ceļš jau ietek mūžībā,
Kur nav ne sākuma, ne gala.
Un nu tu no zilās mūžības skaties,
Un netrūkst tev vairs it nekā,
Kā karalim, ko zelta ratos
Redz gleznā tālā, sensenā.»
Izveidoju savu atmiņu stāstu, izmantojot P. Locāna rakstu par A. Svilānu grāmatā «Klusie vēstures veidotāji», teikto tikšanās laikā LNerB 2013. gada 23. aprīlī, kā arī Strazdumuižas radiopārraidi šī gada 9. aprīlī.
Izsakām visdziļāko līdzjūtību Aleksandra piederīgajiem dzīvesbiedrei Gaidai, meitai Inai, dēlam Mārim, mazdēlam Jānim, kā arī visiem viņa draugiem un domubiedriem, kuriem viņš bija mīļš un svarīgs!
Latvijas Neredzīgo biedrība
Rēzeknes teritoriālā organizācija
TO valdes sastāvs: Viktors Filatovs, Rita Grigorjeva, Svetlana Rutkovska, Raimonds Beitāns, Žanis Mežals un priekšsēdētāja Valentīna Lansberga.
Pārskata periodā notikušas divas valdes sēdes:
1. 19. jūnijā. Tajā uzņemtas LNB biedros 6 personas ar redzes invaliditāti, atskaitīti (sakarā ar nāves gadījumu) 4 LNB biedri. Lemts aktivizēt LNB biedrus, lai aktīvāk maksātu biedru naudas; organizēt LNB biedriem ekskursiju pa Latgali 2020. gada 3. septembrī par Rēzeknes novada pašvaldības līdzekļiem.
2. 23. decembrī. Tajā uzņemti LNB biedros 9 jauni biedri ar redzes invaliditāti, atskaitīti (sakarā ar nāves gadījumu) 11 LNB biedri. Lemts motivēt LNB biedrus aktīvāk nomaksāt biedru naudas; sakarā ar COVID-19 ārkārtas situāciju valstī lūgt Rēzeknes pilsētas domi izdalītos finanšu līdzekļus Ziemassvētku pasākumam novirzīt LNB ēkas Rēzeknē santehnikas un ūdens cirkulācijas cauruļu nomaiņai, jo tās ir avārijas stāvoklī (uzstādītas 1975. gadā).
TO ietilpstošās vietējās organizācijas: LNB Rēzeknes TO Līvānu vietējā organizācija. Valdes locekle: Vija Nīcgale. Apkalpojamā teritorija: Līvāni, Līvānu novads ar Rožupes, Turku, Vārkavas pagastiem. Īss darbības apraksts: palīdzība LNB biedriem tehnisko palīglīdzekļu pieteikšanā, jaunu LNB biedru iesaistīšana biedrībā, Līvānu «Baltās mājas» aktivitāšu kopīgi apmeklējumi.
TO sadarbība ar pašvaldībām, sociālajiem dienestiem un citām iestādēm: piešķirti atvieglojumi telpu īrēšanā. Bez maksas īrētas telpas (zāle) Rēzeknes pilsētas domes pārvaldes «Sociālajā dienestā», 2. stāva telpa Līvānu pašvaldības «Baltajā mājā». Atsevišķiem biedriem piešķirti atvieglojumi kurināmā iegādei, atlaide siltumenerģijas apmaksai, pabalsti no Rēzeknes domes «Sociālā dienesta».
Sadarbība ar Rēzeknes pilsētas domi: priekšsēdētājas V. Lansbergas darbs Rēzeknes pilsētas domes Invalīdu konsultatīvajā padomē. Piedalīšanās Rēzeknes pilsētas domes sociālajā akcijā «Vides un mājokļa pielāgošana», kā rezultātā atbalstīti 3 redzes invalīdi (pandusa, margu ierīkošana).
Sadarbība projektos: atbalstīts un realizēts Rēzeknes pilsētas domes pārvaldes «Sociālais dienests» projekts «LNB ēkas Rēzeknē santehnikas nomaiņa». Atbalstīts un realizēts Rēzeknes novada domes projekts «Ekskursija pa Latgali un LNB biedru apsekošana». Atbalstīts un realizēts Rēzeknes pilsētas domes Sporta komitejas projekts, kura ietvaros tika nodrošinātas 18 bezmaksas vietas pilsētas peldbaseinā.
Sadarbība ar novadu pašvaldībām: izveidota sadarbība ar vairākām pašvaldībām sociālās palīdzības jautājumos, asistentu pakalpojumu sniegšanas jautājumos, tehnisko palīglīdzekļu pieteikšanas jautājumos u.c.
Aktīva sadarbība ar Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Rēzeknes filiālbibliotēku, piedaloties pasākumos.
Sadarbība ar citām NVO: izveidota sadarbība ar sekojošām invalīdu biedrībām: Latvijas Nedzirdīgo savienības Rēzeknes reģionālo biedrību, Diabēta biedrību, Invalīdu un viņu draugu apvienību «Impulss», Rēzeknes invalīdu biedrību, Rēzeknes pilsētas un novada pensionāru biedrību, Latvijas Sarkanā Krusta Rēzeknes komiteju, biedrību «Eņģeļi ar mums», biedrību «Māmiņu klubs», bērnu ar redzes traucējumiem un viņu vecāku biedrību «Saules stars AV» tehnisko palīglīdzekļu pieteikumos.
Kopīgi organizēti 2 semināri: par sociālo dienestu aktivitātēm, par valsts nodarbinātības projektiem un par kultūras pasākumiem pašvaldībās.
Sadarbība ar SIA mācību centru «Austrumvidzeme» Rēzeknes nodaļu prakses pakalpojumus izmantojuši 5 redzes invalīdi. Sadarbība ar SIA mācību centru «Fibra» prakses vietas pakalpojumus izmantojuši 8 studenti. Sadarbība ar Rēzeknes tehnikumu praksi izmantojuši 2 studenti. Sadarbība ar Medicīnas koledžas Rēzeknes filiāli informācija par LNB darbību 11 studentiem. Sadarbība ar SIVA Rēzeknes nodaļu profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus saņēmuši 2 redzes invalīdi. Sadarbība ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju sniegta informācija par LNB 24 studentiem, mācību praksi LNB izmantojusi 1 studente. Sadarbība ar Lietuvas Viļņas akadēmiju sniegta informācija par LNB 12 studentiem.
Sadarbība ar NVA: periodiska informācijas iegūšana no Nodarbinātības valsts aģentūras par subsidētajām darbavietām redzes invalīdiem.
Sadarbība ar LNB Tehnisko palīglīdzekļu nodaļu palīdzēts pieteikt un saņemt tehniskos palīglīdzekļus (noformēti 121 redzes invalīda iesniegumi tehnisko palīglīdzekļu saņemšanai).
Sadarbība ar apvienoto VDEĀVK: palīdzēts 17 redzes invalīdiem dokumentu noformēšanā (palīdzēts iesniegumu un funkcionālās anketas noformēšanā un dokumentu paketes nosūtīšanā uz apvienoto VDEĀVK).
Sadarbība ar uzņēmējiem un atbalstītājiem 50% atlaide briļļu iegādei firmā «Brilles», 50% atlaide briļļu iegādei optikā «Time to see», salaboti datori 15 LNB biedriem ar LNB biedru speciālistu palīdzību, 50% atlaide friziera pakalpojumiem SIA «Džezs», firmas «Mebir» vadītāja Aleksandra Irišina atbalsts, ziedojot biroja skapi.
Par LNB aktivitātēm, tehnisko palīglīdzekļu saņemšanas iespējām, par iespējām saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus Rēzeknes TO informējusi 157 redzes invalīdus. Veikta arī biedru apsekošana, risināti redzes invalīdu aprūpes jautājumi.
Kultūras dzīve: Rēzeknes pilsētas Nacionālo biedrību kultūras namā apmeklēti 2 koncerti, koncertzālē «Gors» apmeklēti 2 koncerti, organizēta ekskursija pa Latgali 45 redzes invalīdiem LNB biedriem, apmeklēta 1 teātra izrāde, organizētas 3 rokdarbu izstādes LNB Rēzeknes TO telpās (LNB pulciņu biedru pērlīšu, dzijas un klūgu izstrādājumi).
Sporta pasākumi: 1. LNB biedra, dambretes meistara Pētera Boluža piemiņas turnīrs 11.02.2020; 2. dambretes turnīrs 06.08.2020; 3. šautriņu turnīrs biedrībā 21.06.2020.
Mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi un individuālie izpildītāji: darbojas mākslinieciskās pašdarbības individuālie izpildītāji, Latgaliešu dziesmu folkloras ansamblis (16 dalībnieki redzes invalīdi)
TO rīkotie pasākumi: 22.02.2020 Meteņu svētki biedrībā, 15.10.2020 Baltā spieķa diena akcija «Cilvēks ar balto spieķi lielveikalā».
Publikācijas par LNB vietējā presē: laikrakstā «Rēzeknes Vēstis» 7 raksti, «Rēzeknes Panorāma» 2 raksti, «Ludzas Zeme» (Ludzas novada laikraksts) 1 raksts, «Novadnieks» (Preiļu un Līvānu novadu laikraksts) 1 raksts, žurnālā «Rosme» 4 publikācijas. Informācija par LNB vietējā televīzijā LRT (Latgales Reģionālā Televīzija).
Pulciņi: specializētās datorprogrammas JAWS (latv. val.) pulciņš 3 dalībnieku sastāvā (vadītājs LNB biedrs Ž. Mežals), dekoratīvās mākslas pulciņš 8 dalībnieki (vadītājas LNB biedres L. Smirnova, T. Solovjova), rokdarbu pulciņš 3 dalībnieces, muzikālais pulciņš 5 dalībnieki (vadītāja V. Lansberga), fizisko aktivitāšu pulciņš 7 dalībnieki (vadītāja LNB biedre valdes locekle S. Rutkovska), Braila raksta pulciņš 4 dalībnieki (vadītājas A. Artamonova un V. Lansberga).
Ogres vietējā organizācija
Sadarbība ar pašvaldībām: dome apmaksāja telpu nomu, piešķīra līdzekļus biroja darbības nodrošināšanai. Maznodrošinātiem invalīdiem piešķīra atlaides īpašuma nodoklim un pabalstus komunālajiem maksājumiem. Pilnībā vai daļēji apmaksāja baseina apmeklējumus.
Sadarbība ar invalīdu biedrībām, NVO, citām organizācijām un iestādēm: informācijas apmaiņa, pārstāvju tikšanās svētku pasākumos. Izplatījām informatīvu materiālu par to, kā labāk palīdzēt neredzīgiem cilvēkiem sadzīvē un publiskās vietās.
Sociālās palīdzības un sociālās aprūpes organizēšana: informējām par dažādām atlaidēm, tiesībām un sociālo palīdzību. Rakstījām iesniegumus, pilnvaras u.tml. Kopējām apliecības, nosūtījām arī elektroniski. Palīdzējām vientuļiem neredzīgajiem iegūt palīglīdzekļus, uzstādījām tos mājās un apmācījām, piegādājām audiogrāmatas, meklējām un konsultējām asistentus. Informējām un izskaidrojām par rehabilitācijas iespējām un neredzīgo bibliotēku.
Rīkotie pasākumi: sakarā ar Covid ierobežojumiem biedrības telpas bija pieejamas dažus mēnešus vasarā. Pārējā laikā centāmies darboties attālināti, sazinājāmies pa telefonu u.tml.
Cita veida aktivitātes: sagatavojām dokumentus tiflotehnikas pasūtīšanai, uz VDEĀVK u.tml., interesentiem izkopējām no tīmekļa raidījumus, mūziku un dažādu informāciju par medicīnas iestādēm, audiogrāmatu katalogu u.tml. Pārrunājām, kā tikt galā mājās un sadzīvē u.tml.
Daugavpils teritoriālā organizācija
TO sadarbojās ar Daugavpils domi.
Sadarbība ar invalīdu biedrībām, NVO, citām organizācijām un iestādēm: izveidojās sadarbība ar Sabiedrisko organizāciju padomi, Sociālo lietu pārvaldi, Komunālās saimniecības pārvaldi, sabiedrisko organizāciju «Varavīksne», DDzKSU, ciemata padomi, biedrību «Punktu brālība».
Sociālās palīdzības un sociālās aprūpes organizēšana: tiflotehnikas izsniegšanas organizēšana, materiālo pabalstu deklarāciju aizpildīšana uz vietas.
Kultūras, sporta un atpūtas pasākumu organizēšana: piedalījāmies Jūrmalā, Kauguros notikušajā Baltā spieķa dienai veltītajā projekta «Dzīves ainiņas» noslēguma pasākumā, pasākums, kas veltīts Neptūna dienai, Čiekuru ielas svētki.
Mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi un individuālie izpildītāji: muzikālais ansamblis «Pozitivus», vadītājs N. Baranovs, dzejnieki R. Gabrens, V. Baranova, individuālie izpildītāji S. Komisarova, R. Gabrens, A. Dunikovs, R. Praņevičus.
2020. g. TO realizētie projekti: dalība projektā «Dzīves ainiņas»
Cita veida aktivitātes: tiflotehnikas izsniegšanas organizēšana, žurnāla «Rosme» paraksta organizēšana, redzes invalīdu tikšanās ar Sociālo lietu pārvaldes darbiniekiem.
TO ietilpstošās vietējās organizācijas: Daugavpils organizācija, Krāslavas organizācija.
Santa Galiņa
Piedāvājam lasītājiem jaunu rubriku, kas ļaus uz brīdi pakavēties atmiņās vai stiprināt zināšanas par biedrības notikumiem un cilvēkiem cauri gadu desmitiem. Šajā un turpmākajos numuros atskats tajā, kas publicēts «Rosmē» pirms desmit, divdesmit, trīsdesmit pat sešdesmit gadiem šī mēneša numurā.
1961. gads
«Rosmes» piektā izdošanas gada aprīļa numurā uzmanības centrā VEF Kultūras pilī notikušais trešais kongress, kurš kopā pulcēja republikas neredzīgo biedrības delegātus no Rīgas, Liepājas, Daugavpils un Cēsīm un viesus no Maskavas, Ļeņingradas, Lietuvas, Azerbaidžānas un citām valstīm. Neredzīgo biedrības Centrālās valdes priekšsēdētāja Meikula Gudriņika iepriekšējo četru gadu darbības pārskata ziņojuma atstāstā uzsvērts darbs pie neredzīgo iesaistīšanas piemērotās darba attiecībās tas bija un būs aktuāli. Ziņojumā vēstīts, ka Ventspilī pārskata periodā izveidota jauna pirmorganizācija, savukārt Daugavpils uzņēmums, kas darbojies kā Cēsu uzņēmuma filiāle, kļuvis pilnīgi patstāvīgs. Kongresa izskaņā ievēlēta jauna Centrālā valde, par tās priekšsēdētāju kļūstot Jānim Čakstēnam.
Raksts «Vērtīga izstāde» veltīts kongresa laikā notikušajai mācību un ražošanas uzņēmumu un to filiāļu produkcijas izstādei. « (..) gan lielas, gan mazas, gan taisnas, gan ovālas. Droši vien daudzi, kas ikdienā izmanto šīs sukas apavu vai drēbju tīrīšanai, roku mazgāšanai vai zobu tīrīšanai pat neiedomājas, ka šīs sukas ražojuši neredzīgie invalīdi (..). Saimniecības sukas nomaina tehniskās sukas un suku veida izstrādājumi. Tālāk seko dažādi plastmasas vāciņi gan kultūrprecēm, gan arī kosmētikas fabrikai «Dzintars» (..). Pinumi No lūciņām izpītas leļļu mēbeles, dažādi grozi gan veļas, gan maizes uzglabāšanai, papīrkurvji.» Stendos apskatāmas arī Rīgas vājredzīgo un neredzīgo bērnu internātskolas izgatavotās sukas, kronkorķi, apmeklētāju interesi īpaši saista reljefā izveidotais globuss un kartes, Braila rakstā iespiestās mācību grāmatas. Uzslavēta skolas neatlaidība audzēkņu gatavošanā darbam, lai «vēlāk tie varētu iekļauties tā vai cita mācību un ražošanas uzņēmuma kolektīvā».
Skarbākus vārdus šajā numurā izpelnījušies Rīgas mācību un ražošanas uzņēmuma darbinieki. Uzņēmums dibināts 1959. gadā un joprojām nav ieguvis komunistiskā darba kolektīva nosaukumu. Kāpēc? Tas tiek šķetināts raksta turpinājumā. Lai arī darba izpilde, kvalitāte un darbinieku atsaucība ir neapšaubāma, brigādes sastāva mainība, dažādi (konkrēti nenosaukti) sadzīves un ražošanas pārkāpumi, kā arī pasīvā iesaistīšanās sabiedriskajā dzīvē un nevērība pret izglītošanos kavē šī statusa ieguvi.
Vēl šī gada aprīļa numurā atvadas no mūžībā pāragri aizgājušā Daugavpils neredzīgo pirmorganizācijas priekšsēdētāja un vēlāk arī Daugavpils MRU direktora Mihaila Sirmonta, raksts par Eduardu Zaharjatu, kuru Rīgas MRU kolektīvs izvirzījis par vietējo darbaļaužu padomju deputāta kandidātu, publicētas arī Ļeņina personīgā šofera atmiņas, saruna ar Mauritānijas premjerministru Moktaru Uld Dada un raksts par kosmosa kuģa «Vostok» lidojumu kosmosā.
1971. gads
Aprīļa numuru pirms 50 gadiem piesaka Neredzīgo biedrības CV priekšsēdētāja vietnieka Aleksandra Svilāna raksts par pagājušajā piecgadē paveiktajiem un nākamajā piecgadē plānotajiem darbiem. Joprojām liela uzmanība nodarbinātības problemātikai, kas nav atrisināta pieņemamā līmenī. Pievērošoties gaidāmajam, ziņots par nākamajā piecgadē plānoto Cēsu MRU noliktavas, Liepājas un Daugavpils MRU ražošanas korpusa, Daugavpils un Rīgas MRU katlu mājas, Rīgas MRU administratīvā korpusa ar ēdnīcu un labiekārtotu medpunktu, kā arī Cēsu MRU adiministratīvā korpusa ar ēdnīcu, medpunktu, neredzīgo raksta bibliotēkas, klubu un sporta zāles nodošanu ekspluatācijā. Plānota arī dzīvojamo māju celtniecība, katram MRU ekspluatācijā saņemot pa vienam dzīvojamajam namam, bet Rīgas uzņēmuma teritorijā plānots uzsākt arī otras ēkas celšanu, kas būs pirmā Neredzīgo biedrības 12 stāvu celtne. Par Neredzīgo biedrības līdzekļiem Rīgā tiks uzcelts arī pansionāts neredzīgajiem, Rīgas vājredzīgo un neredzīgo bērnu internātskolas internāta ēka un acu klīnika.
Apjomīga vieta šī numura lapaspusēs atvēlēta rakstam par slaveno Vladimira Filatova klīniku Odesā, kur, kā starp citu pieminēts, tobrīd acu veselības pārbaudi iziet Neredzīgo biedrības biedri. «Zinātnes un praktiskās medicīnas sasniegumi, jaunu ārstniecības līdzekļu atklāšana un pielietošana ārstniecībā tagad devusi iespēju ārstēt tādas slimības, kas vēl pirms 10-15 gadiem skaitījās neārstējamas. Tāpēc institūts pašlaik izdara Neredzīgo biedrības biedru veselības pārbaudi.
Skatāmies, vai vismaz kādai šo cilvēku daļai nevaram palīdzēt, stāsta profesors Kovaļovs, ja ne pilnīgi izārstēt, tad vismaz paaugstināt redzes spējas vai palīdzēt saglabāt redzes paliekas. Esam izstrādājuši arī rekomendācijas par redzes invalīdu darbu un darba aizsardzību.»
Netiek aizmirsts arī par to, ka aprīlis ir joku mēnesis. Publicētas vairākas pašironiskas anekdotes, un divas no tām piedāvājam ieskatam.
«Kā kļuvis zināms, 1. aprīlī notikusi kontinenta taupības olimpiāde. Tajā par uzvarētāju kļuvis Cēsu MRU pārstāvis. Viņa ziņojums par to, kā Cēsu MRU kopmītnes atpūtas istabā jau desmito gadu miglas bildes rāda visvecākās markas televizors, izsaucis klātesošo vispārēju sajūsmu un uzņemts ar ovācijām. Šīm ovācijām pievienojušies arī Cēsu MRU kopmītnes iemītnieki, kas pamatoti domā, ka nu beidzot ir pienācis pēdējais laiks slaveno televizoru ievietot muzejā.»
« Kāpēc tu, aizejot darbā, kar zobus vadzī? Sarkangalvīte jautā Vecmāmiņai.
Liepājas MRU, kur es strādāju, administrācija mūs baro ar solījumiem drīz atvērt ēdnīcu vai vismaz bufeti. Pārtiekot no solījumiem, zobi nav vajadzīgi, atbild Vecmāmiņa.
Bet tu paņem vienreiz zobus līdzi! pamāca Sarkangalvīte.»
Vēl šajā numurā iekļauti ieteikumi dzīvesvietas mājīgai iekārtošanai, pamācoši rājieni tiem, kas neļauj citiem izgulēties, aicinājums praktizēt peldes visu gadu, informācija par Neredzīgo bibliotēkas skaņu ierakstu studijas darba atsākšanu pēc remonta, iekļauts arī stāsts par Eduarda Galviņa, viena no biedrības dibināšanas iniciatoriem, ceļu līdz iekļūšanai boļševiku partijā.
1981. gads
Racionalizatoru darba kritika izpelnījusies šī žurnāla lapaspušu pirmās vietas. Vēstīts, ka apkopotie pērnā gada racionalizācijas darba ekonomiskie rādītāji atzinības saulītē izceļ vien Cēsu MRU. Otrajā vietā palikušā Rīgas MRU sasniegumi vērtēti kā pieticīgi, vizualizējot pārējo MRU viduvējos un pat vājos sasniegumus.
Rakstam «Uzmanības centrā darba drošība» mazliet uzmundrinošāka noskaņa. Informēts, ka 1979. gadā LNB Centrālā valde izdevusi darba aizsardzības, drošības tehnikas un ražošanas sanitārijas nolikumu komplektu brošūrā. Vadoties pēc tā, organizējams darbs visos biedrības uzņēmumos. Brošūras izdošana attaisnojusies, ko pierādījuši Vissavienības darba aizsardzības skatē gūtie rezultāti. «Salīdzinājumā ar 1977. gadu ražošanas traumatisms biedrības mērogā samazinājies par 66 procentiem, smaguma pakāpe par 33 procentiem. Vērtējot 1980. gada rezultātus, pirmā vieta LNB sistēmā piešķirta Rīgas MRU, bet otrā Cēsu MRU kolektīvam. Jāatzīmē, ka no Rīgas MRU astoņiem cehiem un iecirkņiem septiņos pērn nav gadījusies neviena trauma.»
Šajā numurā vēstīts vēl par kādām citām pirmorganizāciju sociālistiskajām sacensībām. Tajās trešo gadu pēc kārtas Ventspils starprajonu pirmorganizācija ieguvusi ceļojošo vimpeli «Viss cilvēkam, viss cilvēka labā» un naudas balvu. Otro labāko rezultātu sacensībās ieguvusi Rīgas pilsētas pirmorganizācija, trešajā vietā Jelgavas starprajonu organizācija. Visas organizācijas vērtētas pēc šādiem kritērijiem: redzes invalīdu darbā iekārtošana, Braila raksta apgūšana, neredzīgo biedrību izdevumu abonēšana, komunistiskās talkas organizēšana nestrādājošiem biedriem.
Aivara Lorenca rakstā apspriesta Braila raksta īsināšanas nepieciešamība, kā dēļ Neredzīgo biedrības Centrālās valdes redzes invalīdu intelektuālā darba problēmu komisija pērn ierosinājusi izveidot darba grupu latviešu valodai atbilstoša Braila īsraksta projekta izstrādāšanai. Saskaņā ar ieceri komisijai pirmais īsraksta projekta variants jāsagatavo līdz 1982. gadam.
Citos šī numura rakstos lasāms par Cēsu pirmorganizācijas aktīvistu Elmāru Graudiņu, Viskrievijas Neredzīgo biedrības ieguldījumu neredzīgo dzīves kvalitātes celšanā, norisēm kultūras darbinieku seminārā, kviešu audzēšanu mūsu klimatiskajos apstākļos, kabatas pulksteņu radītāju Pēteri Henleinu, Lietuvas Neredzīgo darbspēju atjaunošanas skolas jauno mācību korpusu un mākslīgās lēcas implantēšanas praksi.
1991. gads
Gaidot LNB 10. kongresu, publicēts Jelgavas starprajonu organizācijas valdes priekšsēdētāja Gunta Zvīguļa raksts «Palielināt biedru maksu». Līdzšinējā biedru maksa 30 kapeiku apjomā raksturota kā nenozīmīgs pienesums reģionālo organizāciju valdēm un «smieklu nauda» biedrības biedriem. G. Zvīgulis atklāj, ka pavīdējis ierosinājums biedru naudu atcelt pavisam, tomēr «nav īsti skaidrs, kā, kad un uz kāda pamata pagarināt biedru grāmatiņas derīguma termiņu». Izvērtēšanai un apspriešanai izcelts pretējs ieteikums paaugstināt to 10 reizes līdz 3 rubļiem, kas pirmajā mirklī, kā raksta autors, varētu šķist vēršanās pret vistrūcīgākajiem biedriem, taču iegūtos līdzekļus biedrība varētu izlietot pabalstu izsniegšanā tieši tiem, kam tas visvairāk vajadzīgs.
Rakstā «Kad viss šķiet tik nestabils» uzsvērta informācijas pieejamības nozīmība, kas jo svarīgāka pārmaiņu laikos, kad «tiek briedināta vai traucēta mūsu tautai nozīmīgu lēmumu pieņemšana, kad ikviens var nonākt liktenīgas izvēles priekšā». Radiomezgli būtisks MRU informācijas pienesējs, taču raksta autors Ilo Surģenieks satraukti secina, ka tie pārsvarā tiek izmantoti citu mērķu dēļ. Rakstā citēts Cēsu radiomezgla diktora un redaktora sacītais viņaprāt, būtiskāk par politiskajām aktivitātēm ir atskaņot kvalitatīvu mūziku. «Šī koncepcija, ko, šķiet, lielā mērā gan diktējis arī preses izdevumu deficīts Cēsīs, būtībā saskan ar Vissavienības sabiedriskās domas izpētes centra socioloģisko pētījumu rezultātiem. Tie liecina, ka ar politiskajām norisēm Padomju Savienības teritorijā lielākoties aizraujas gados jau paveci ļaudis, PSKP biedri ar augstāko izglītību, kuru ienākumi pārsniedz 200 rubļu mēnesī. Laikam jau Cēsu uzņēmumā tādu nav daudz, ja vien vispār ir sastopami. Turklāt prieku politiskā darbība sagādājot vien cilvēkiem, kas tīkojot kļūt par barvežiem vai arī esot nelaimīgi privātajā dzīvē. Jādomā, ka tādu ir vēl mazāk,» raksta Surģenieks.
Šajā numurā publicēta arī reportāža no Daugavpils. Turienes MRU kopmītnēs paveras bēdīgs skats nolietotas mēbeles, vairāki dzīvokļi neapdzīvoti. Agrāko spozmi atņēmis darba trūkums, ko ietekmē izejmateriālu nepietiekamība. «Vai speciālistiem nevajadzētu pārorientēties uz vietējiem materiāliem, kā, piemēram, to dara Liepājas uzņēmumā? Diez vai vajadzētu cerību pilnus skatus un lūgšanas raidīt tikai uz austrumiem, uzturot strādniekos biedinošu sasprindzinājumu; rūpīgāk jāieskatās tepat Latvijas Republikā, pasargājot redzes invalīdus no kaitīgiem stresiem un saprotot, ka uzņēmumi radīti neredzīgo nodarbināšanai,» raksta Terēza Laube. Pieminēts, ka sarukusi arī Daugavpils radiomezgla kvalitāte, kuru grūti celt bez zinošiem speciālistiem, bet arī to ir deficīts, jo kultūras un sporta darbinieku štatu vienības pamazām tiek likvidētas.
Žurnālā publicēta arī intervija ar Āgenskalna baptistu draudzes mācītāju Almeru Ludviku, ievietots populārzinātnisks raksts par to, kādu informāciju sevī glabā cilvēka mats, sniegti padomi istabas augu kopšanā un stāstīts par Amerikas Neredzīgo fonda aktivitātēm.
2001. gads
Šajā numurā jaušams biedrības 75. gadadienas svinību tuvums. Par svētkiem daudz pārrunāts Centrālās valdes sēdē, kuras pārskats publicēts žurnālā. Sēdes laikā nolemts arī izveidot LNB Rīgas Dienas centru rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai personām ar pilnīgu vai daļēju redzes zudumu, par Rīgas Dienas centra vadītāju apstiprinot LNBRC vadītāju Valdi Stilvi. Nolemts arī izveidot LNB TO Rehabilitācijas kabinetus pakalpojumu sniegšanai personām ar pilnu vai daļēju redzes zudumu LNB Balvu TO, LNB Jelgavas TO, LNB Jēkabpils TO, LNB Jūrmalas TO, LNB Rīgas pilsētas organizācijā, LNB Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas Strazdumuižas organizācijā, LNB Rīgas TO, LNB Ventspils TO, LNB Redzes invalīdu sociālās aprūpes un rehabilitācijas centra organizācijā.
Rakstā «Viena no 13; Daugavpils teritoriālā organizācija» aprakstīta organizācijas darbība no 1958. gada, kad tā visai pieticīgos apstākļos tika dibināta, pirmo sēdi sasaucot priekšsēdētāja Mihaila Sirmonta dzīvoklī, līdz pat mūsdienām, kad biedri var izmantot jaunatklātā rehabilitācijas Dienas centra pakalpojumus, sportot un iesaistīties dažādos pulciņos.
Īsziņās raksts par 8. starptautisko informācijas tehnoloģiju, telekomunikāciju un biroja tehnikas izstādi, kurā pirmo reizi piedalījās LNB Rehabilitācijas centra darbinieki. Vēstīts, ka izstādes apmeklētājiem demonstrēts dators ar Braila sleju, runas sintezatoru un Braila raksta printeris. «Šī ekspozīcija guva necerēti lielu publikas interesi, jo, objektīvi vērtējot, šoreiz izstādē bija maz tādu eksponātu, kas varētu patiešām pārsteigt. Divas dienas savu prasmi darbā pie datora rādīja Pēteris Locāns,» rakstīts izdevumā.
Vēl šajā numurā atvadas no mūžībā aizgājušā LNB Rīgas MRU strādnieka, neredzīgo sportistu trenera Gunta Bisenieka, Neredzīgo bibliotēkas piedzīvotais izstādē «Skola 2001. Grāmata 2001» Ķīpsalā, raksts par dzimuma lomu izplūdušajām robežām, ieskats palīglīdzekļu izstādē Diseldorfā, skolotājas Annas Ludboržas dzīvesstāsts, ieskats briļļu lēcu un ietvaru daudzveidībā.
2011. gads
Pirms 10 gadiem iznākušajā «Rosmes» numurā tēmu lokā tehnoloģiju un inovāciju pārsvars. Rakstā «Pieredzi smeļoties» Liepājas Neredzīgo biedrības biedru iespaidi pēc viesošanās Anglijā. Svešzemju valsts daudzējādā ziņā statīta kā piemērs tam, kā vajadzētu būt arī pie mums. «Un jāpiemin vēl kāds Latvijai ļoti sāpīgs jautājums cilvēku ar invaliditāti nodarbinātība. Birmingemas Karalienes Aleksandras koledža piedāvā, piem., pārkvalificēšanās programmas (..). Redzējām arī piemēru no reālās dzīves kāds pusmūža vīrietis, pilnīgi neredzīgs, ir pārkvalificējies un šobrīd strādā Valsts Ieņēmumu dienestā. Viņš strādā ar JAWS programmu un viņa pienākumos ietilpst iedzīvotāju deklarāciju un atmaksājamo nodokļu pārbaude,» minēts rakstā. Savukārt organizācijā «Birmingemas Fokusā», kurā sniedz sociālo rehabilitāciju vājredzīgiem, neredzīgiem cilvēkiem un cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem, darbībā novērots kas līdzīgs Liepājā tobrīd vēl tikai domās auklētam projektam: «(..) viņiem ir īpaši izveidota zaļā zona zemes gabals, kurā cilvēki ar invaliditāti var audzēt puķes un dārzeņus, ir arī siltumnīca. Šī aktivitāte ir nedaudz līdzīga mūsu iecerētajam projektam «Dvēseles veldzes dārzs».» Vēl no Anglijā noskatītā ieviešanas vērta atzīta suņu-pavadoņu prakse: «Vēl no Anglijas praktiskās pieredzes, par kuras pārņemšanu jādomā arī Latvijā, jāpiemin suņi neredzīgo pavadoņi (guide dog), kurus redzējām Lemingtonā Spā. Tas prasa ļoti lielus finansiālus ieguldījumus. Ir nepieciešama suņu apmācības programma, instruktori dresūrai, suņi ir jākopj, jāuztur, arī neredzīgos cilvēkus ir jāapmāca sadzīvot ar četrkājaino asistentu. Vēl nesenā pagātnē Latvijā tikai viena tāda suņa apmācīšana vien izmaksāja Ls 10 000.»
Tehnoloģiju tēma rakstā «Adaptē Skype neredzīgajiem», kurā vēstīts par programmas Skype Talking latviskošanu. To brīvprātīgi veikt pieteicies Mārtiņš Zvaigzne.
Vēl šajā numurā dažādu ikdienā noderīgu mājaslapu uzskaitījums, informācija par latviešu izcelsmes Zviedrijā dzīvojošu jaunieti, kas izgudrojis programmu pret nejaušu failu dzēšanu, raksts par Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta Ūdeņraža un gāzu sensoru laboratorijas vadošo pētnieci Līgu Grīnbergu, Latvijas Neredzīgo bibliotēkā notikušo Strazdumuižas iedzīvotāja, mūziķa, dzejnieka, komponista Imanta Ozola atceres pasākumu, ievietots arī informatīvs un iedrošinošs raksts par nūjošanu un tās priekšrocībām.
Terēza Landra, Rīgas Strazdumuižas vidusskolas-attīstības centra izglītības metodiķe
Kāds izskatās atoms, kuģis, Pēterbaznīcas tornis un Brīvības piemineklis? Un kāda gan izskatās varavīksne?
Uz šādiem mums tik ierastiem un arī mazliet neparastiem jautājumiem kopā ar skolēniem ar smagiem redzes traucējumiem atbildes meklē Rīgas Strazdumuižas vidusskolas-attīstības centra skolotāji. Jo ne vienmēr ir viegli precīzi aprakstīt lietas un parādības, kuras ir vienkārši jāredz un kuru uztverei parastā situācijā veltām vien dažas sekundes.
Lai skolēniem ar smagiem redzes traucējumiem un jo īpaši neredzību rastos priekšstats par vizuālo pasauli, to ir jādzird, jāsajūt, jāizgaršo un, protams, jāsatausta. «Sataustīt pasauli» palīdz 2D un 3D objekti, kurus varam atrast gan dabā, gan arī izveidot paši.
Telpisku objektu izveidē neaizstājams ir 3D printeris, kas šodien, klusi dūcot, apbrīnojami saskaņoti un precīzi, klājot slāni pa slānim, būvē koši zilu apjomīgu pusloku tad sarkanu zaļu dzeltenu visās varavīksnes krāsās.
«Mums te top varavīksne,» paskaidroju, kad kāds kabinetā ienācis kolēģis, noliecies pie nelielas stiklotas kastes, ieinteresēti pēta tajā notiekošo.
Redzēt, bet citādi
Cilvēka novērošanas, informācijas uzkrāšanas, apstrādes, sistematizācijas un tālākas izmantošanas pamatā ir redzes sajūtas un redzes uztvere, un bez labas redzes viņa spēja izzināt pasauli ir apgrūtināta. Vairāk nekā 80% informācijas, ko uzkrājam tātad arī zināšanas, ko iegūstam un aktīvi izmantojam dzīves laikā nāk no vizuālās uztveres avota. Pārējās cilvēka maņas uztver vien aptuveni 20% no šīs informācijas, kur «lauvas tiesa» jeb 18% nāk no dzirdes jeb audiālās uztveres, un tikai apmēram 2% informācijas, ko cilvēks izmanto visas dzīves laikā, saistītas ar tausti.
Bērnam ar smagiem redzes traucējumiem un īpaši neredzību, nesaņemot redzes sajūtu stimulu, bieži veidojas nepilnīgi, izkropļoti un shematiski priekšstati par apkārtējo pasauli un attiecībām, kas tajā valda.
Bieži skolēni ar smagiem redzes traucējumiem, neredzību vai mācīšanās traucējumiem nevar izmantot tradicionālos drukātos mācību materiālus, jo tekstu papildina paskaidrojoša vizuālā informācija, kas nepieciešama izpratnei un uzdevumu veikšanai. Arī šobrīd tik populārā un plaši pielietotā vizuālā interaktivitāte, ko piedāvā datora vide un citas multimodālās ierīces (viedtālruņi, i-Pad u.c.), nav piemērota šādu skolēnu informācijas uztverei, jo vairāk nekā 90% tās satura balstās vizuālās uztveres stimulos. Kaut arī skolēni ar smagiem redzes traucējumiem bieži ļoti veiksmīgi un produktīvi lieto datoru un spēj izpildīt pat ļoti sarežģītus uzdevumus e-vidē (navigācijā izmantojot audio informāciju vai speciālas haptiskas (taustes) datoru palīgierīces), tas nenozīmē, ka viņiem pa spēkam jebkura veida uzdevumi.
Skolēni ar smagiem redzes traucējumiem «redz» pasauli, tomēr tas notiek citādi, un, lai palīdzētu pilnveidot šo «citādās redzēšanas spēju», ir nepieciešamas gan mūsdienu tehnoloģijas, gan pedagogu atbalsts. Mūsu skolā viena no iespējām palīdzēt iepazīt pasauli un apgūt arī jaunas akadēmiskās zināšanas ir 3D modeļu izmantošana.
Īsi par 3D drukas vēsturi
1986. gadā amerikāņu inženieris Čārlzs Halls (Charles Hull) patentēja pirmo komerciāli izmantojamo 3D printeri. Tas sākotnēji bija paredzēts dažādu izstrādājumu prototipu (paraugu) ātrai un ērtai izgatavošanai un testēšanai pirms masveida ražošanas uzsākšanas.
Stereolitogrāfijas (STL faili) metode ļauj uzklāt drukājamo materiālu (piemēram, termoplastikāta auklu) tā, ka veidojas reāls aptaustāms trīsdimensiju objekts.
Kopš tā laika 3D drukas process ir būtiski mainījies uzlabojies, un 3D printeri kļuvuši plaši pieejami. Turpinās samazināties arī printeru izmaksas. Pieejamas arī bezmaksas 3D dizaina programmas, kas palīdz veidot objektu projektus, kuri pēc tam drukāti ar 3D printeri. Kā šādas programmatūras piemērus var minēt 3DBlender, Solidworks, TINKERCAD, kas ļauj īstenot vispārdrošākās ieceres.
Izglītības satura apguvei neredzīgiem izglītojamiem nepieciešamie mācību līdzekļi
Lai padarītu pieejamu vizuālo informāciju, mācību procesā mēs izmantojam:
1. 2D taktilo grafiku (reljefs sataustāms attēls) plānus, kartes, diagrammas u. c.
Taktilos attēlus Strazdumuižas vidusskolā veido, izdrukājot attēlu uz: papīra ar Braila raksta zīmēm (izmantojot printeri INDEX Everest-DV4); uz termokapsulu papīra, izmantojot tam īpaši paredzētu termoiekārtu.
2. 3D taktilos modeļus (apjomīgus, trīsdimensionālus objektus) ēku, objektu, dzīvnieku u. c. modeļi. 3D drukātos taktilos mācību materiālus (3D printed «tactile learning» objects) Strazdumuižas vidusskolā veidojam izmantojot 3D galda printeri Mass Portal Pharaoh XD20 ar Simplify3D programmu (materiāls drukai dažādu krāsu termoplastikāts, drukas temperatūra 190-220 grādi).
Kā 3D modeļi palīdz mācīties bērniem ar smagiem redzes traucējumiem?
3D modelis noder tad, ja oriģinālais objekts ir pārāk liels, mazs, reti sastopams, neērts vai bīstams, lai to izmantotu klasē. Tas attiecas uz dažādām objektu kategorijām šūna, kuģis vai Mikeladželo skulptūras nekad nenonāks klasē, bet fotogrāfijas, filmas un prezentācijas, kā jau minēts iepriekš, skolēni ar smagiem redzes traucējumiem nevar izmantot. Protams, noder arī taktilie attēli, tomēr tie ir shematiski un vienkāršoti, vairāk kalpo kā simboli jau iepazītam objektam.
3D modeļiem mācību procesā ir vairākas priekšrocības: tie parāda objektus telpiski (trīs dimensijās), ar raksturīgiem elementiem, veidojot pilnīgāku priekšstatu par tiem; uzlabojas izpratne par parādībām un procesiem.
3D materiāli: ne tikai vēlami, bet ļoti vajadzīgi
Latvijā saskaņā ar pilnveidoto pamatizglītības standartu mācību saturs tiks organizēts septiņās cilvēka dzīvei un darbībai nozīmīgās jomās, kurās skolēniem ar smagiem redzes traucējumiem nepieciešami arī 3D mācību palīgmateriāli.
Valodu, matemātikas, sociālo zinību un dabaszinātņu jomās gan 2D, gan arī 3D grafikas izmantošana var sniegt būtisku, interaktīvu mācību procesa atbalstu un bagātinājumu, piemēram, pārbaudes darbu satura dažādojumā (līdztekus rakstītajai informācijai tiek piedāvāta 2D vai 3D formāta grafika, kas aizstāj līdzīgu vizuālo informāciju redzīgo skolēnu izmantotajā materiālā).
Akcentējot mācību procesa starpdisciplināro ievirzi, būtu derīgi apvienot valodu apguves, sociālās un pilsoniskās audzināšanas procesu ar tādu priekšmetu kā vēsture un ģeogrāfija tēmām. Līdz ar to 2D un 3D mācību materiāli, kas izveidoti viena mācību priekšmeta satura apguvei, būtu izmantojami arī citos priekšmetos, apgūstot starpdisciplināri pārklājošas tēmas.
Fizikā 3D uzskates materiālus nepieciešams izmantot tikai tad, ja tie spēj sniegt izglītojamam nozīmīgu papildus informāciju par aplūkojamo tēmu, bet bioloģijas un ķīmijas apguvē 3D drukātu artefaktu izpēte palīdz skolēniem izprast svarīgus jēdzienus (piemēram, 3D drukātus anatomiskus objektus, molekulu uzbūvi u.c.).
Vēl jāpiebilst, ka, piemēram, vēsture un ģeogrāfija aptver tik plašu zināšanu kopumu, ka katras tēmas ietvaros skolēniem ar smagiem redzes traucējumiem jāapgūst jauni jēdzieni, kas nesaraujami saistīti ar vizuāli uztveramu informāciju. Šādos gadījumos 3D palīgmateriāli ir neaizstājami. Tāpat 3D modeļi izmantojami arhitektūras un mākslas objektu iepazīšanai un to estētiskās uztveres stimulēšanai.
Vitāli svarīgas cilvēkiem ar smagiem redzes traucējumiem vēlākajā patstāvīgajā dzīvē ir orientēšanās un mobilitātes iemaņas. Tādēļ top 3D kartes un plāni, kas ļauj vieglāk izprast telpiskās attiecības un uzzināt nepieciešamo informāciju par priekšmetu izvietojumu telpā.
Ar 3D drukas tehnoloģijas starpniecību top arī izglītojošas rotaļlietas pirmsskolas vecuma bērniem, piemēram, Fitla puzles (jāsaliek no detaļām dažādi objekti).
Ar 3D objektiem jāprot strādāt
Vienlīdz būtiska ir kā pašu mācību līdzekļu izgatavošana, pielāgošana un aprobācija, tā arī skolēnu ar smagiem redzes traucējumiem sagatavošana darbam ar šiem līdzekļiem arvien pieaugošās informācijas plūsmas apstākļos.
Rīgas Strazdumuižas vidusskolas pedagogi un izglītības metodiķi 3D grafikas izpratnes uzlabošanai skolēnu vidū velta daudz pūļu un uzmanības, un tiem pat ir izdevies radīt unikālus 3D mācību līdzekļus, ko var izmantot latviešu valodas, orientēšanās un mobilitātes, matemātikas, sociālo zinību un mākslas tēmu vienlaicīgā apguvē. Zīmīgi, ka šīs izstrādes savu aktualitāti nezaudē daudzu gadu laikā. Kā piemēru minēšu eksperimentālu mācību līdzekli Taktilo 2D/3D ābeci. Tā ir piemērota iekļaujošai izglītībai (izglītojamie ar un bez redzes traucējumiem). Ābeces raksturojums:
integratīvs mācību līdzeklis ābece ar mērķi apvienot Braila raksta apguvi ar grafiskās informācijas uztveres pamatelementiem;
ābece tiek «lasīta» vertikālā stāvoklī, darbojoties ar abām rokām vienlaicīgi;
ābecē atrodami 2D kontūrlīniju attēli un 3D objekti, kas ļauj izprast šo dimensiju attiecības;
izmantoti vienkārši, bērniem zināmi priekšmeti;
rosina domāšanu, kas balstās uz sensoro pieredzi.
Kur var atrast jau gatavus 3D objektus?
Protams, visu 3D objektu grafiskās sagataves pedagogiem un datorspeciālistiem nav jārada no jauna. Interneta vietnēs daudzi 3D speciālisti un pieredzējuši tehnoloģiju lietotāji dalās ne tikai ar savām idejām, bet arī gataviem modeļiem, ko bez īpašas papildus apstrādes iespējams nodrukāt ar 3D printeri. Daļa modeļu izmantojama par brīvu, bet daļa pieejama lejupielādei par simbolisku maksu. Varu minēt dažas vietnes, kas varētu būt interesantas ne tikai skolēnu ar smagiem redzes traucējumiem izglītības kontekstā:
https://www.myminifactory.com/search/?query=braille
https://www.myminifactory.com/category/education
https://www.thingiverse.com/explore/popular/learning
https://www.thingiverse.com/fittle/designs (īpaši noderīga pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma bērniem).
Tāpat uzmanības vērta ir vietne https://www.myminifactory.com/scantheworld/, kur atrodami ļoti kvalitatīvi mākslas darbu bezmaksas 3D modeļi (aptuveni 16 944) no pasaules slavenākajiem muzejiem, kas radīti 2014. gadā uzsāktā ambiciozā projekta «Scan the World» ietvaros.
3D modelēšana kļūst universāla
Turpinot pilnveidoties Latvijas izglītības modelim, kas apvienos zinātni, tehnoloģijas, inženieriju, mākslu un matemātiku (STEAM izglītība), skolā strauji ienāk inovācijas un īpaši svarīga kļūst teorētisko zināšanu izmantošana dzīvē. Jaunā izglītības satura piedāvājumā ir iekļauta 3D modelēšana (7. klasē, izmantojot programmu TINKERCAD). Tas nozīmē, ka 3D materiāli un modelēšanas prasmes kļūst universālas, pakāpeniski ienākot mūsdienīgā mācību procesā un ikdienas dzīvē kā: aizraujošs informācijas ieguves veids skolēniem ar un bez funkcionāliem traucējumiem; skolēnu sadarbības, komunikācijas spēju, radošuma, dizaina prasmju un kritiskās domāšanas papildstimuls; problēmrisināšanas (problem solving) metodes praktisks pielietojums; iekļaujošas mācību un dzīves vides izveides elements.
Izmantotā literatūra
1. http://tonsoffacts.com/26-fascinating-and-interesting-facts-about-3d-printing/
2. https://www.makersempire.com/why-design-thinking-should-be-taught-in-schools/
3. 3D Printing for Education. Quick Start Guide. https://www.imls.gov/
4. Rabia Jafri and Syed Abid Ali Utilizing 3D Printing to Assist the Blind.
5. Horvath, J., Cameron, R. (2016) Teaching Blind Students with 3-D Prints. The technology turns abstract ideas into tactile teaching aids for the visually impaired. Pieejams: https://blogs.scientificamerican.com/guest-blog/teaching-blind-students-with-3-d-prints/ (skatīts: 13.03.2021.)
6. «3D formāta taktilie mācību materiāli, to izstrādes principi un darba metodes ar vājredzīgiem un neredzīgiem izglītojamiem.» Metodiskais materiāls pieejams skolas mājaslapā strazduskola.lv/atbalsta materiāli
7. Valsts izglītības satura centrs | ESF projekts Nr.8.3.1.1/16/I/002 Kompetenču pieeja mācību saturā. Dizains un tehnoloģijas. (pieejams https://mape.skola2030.lv/resources/2649)
8. Fittle. http://www.fittle.in/
9. «3D Astronomy: Modelling the Universe with 3D Printers. HubbleSite, NASA. Pieejams: http://hubblesite.org/get_involved/hubble_hangouts»
Gints Blumbergs
Vēsturiska atkāpe. Mana pieredze ar šāda veida iestādēm sākās pirms tieši diviem gadu desmitiem. Par pamatu tam bija mans redzes zudums. Tāpēc padalīšos ar jums ar savu pieredzi, skatījumu uz dienestu attīstību un attieksmi pret personu ar redzes traucējumiem un jaunākajām aktualitātēm.
Jā, pirmā desmitgade sadarbībā ar šo iestādi pagāja smagi, un vēl joprojām ir palikušas nepatīkamas atmiņas. Tā noteikti nebija organizācija, kas būtu tendēta uz palīdzību indivīdam dažādos krīzes brīžos un situācijās, kad nepieciešama palīdzība. Ņemot vērā manas ģimenes specifiskos apstākļus un vajadzības, tajā laikā šī organizācija nezināja, kā darboties ar šādām personām, tāpēc viņu uzmanība ap manu ģimeni aprobežojās ar totālu mēģinājumu kontrolēt, nevis sniegt reālu nepieciešamo palīdzību. Piebildīšu, ka tā bija viena no provinces pašvaldību sociālā dienesta nodaļām.
Nākamā desmitgade jau pagāja vieglāk. Kad ārsti deva atzinumu, ka maniem bērniem labāk un veselīgāk būtu dzīvot lauku vidē, tika pieņemts lēmums pārdot labiekārtotu dzīvokli pilsētā un pārcelties uz laukiem. Šeit jau saskāros pavisam ar citu attieksmi no dienesta un viņu darbiniekiem. Nu jau no viņu puses bija jūtama pozitīva noskaņa un vēlme kārtot jautājumus un risināt lietas gan bērnu jautājumos, gan pieaugušo.
Godīgi jāatzīst, ka šādu dienestu rocību, protams, ierobežo finansējums. Jo pašvaldība bagātāka, jo vairāk finansējuma ir iespējams novirzīt sociālajai palīdzībai. Un nodzīvojot šajā pašvaldībā sešus gadus, bija periodi, kad saņēmu sociālo palīdzību, un bija periodi, kad nesaņēmu. To ietekmē novada saistošie noteikumi, kas regulē katras pašvaldības sociālās palīdzības ietvarus un izmērus. Pēdējos gados es biju pārāk liels buržujs, jo manā īpašumā bija 3,1 ha lauksaimniecības zemes, bet pēc noteikumiem drīkstēja būt tikai 2,5 ha, tāpēc man nekas nepienācās. Tā teikt, pārdod zemi, kļūsti trūcīgs, un mēs tev palīdzēsim. Bet pozitīvais bija tieši pašu darbinieču personīgā attieksme un sapratne, kuras tīri cilvēcīgi mēģināja palīdzēt, kad bija nepieciešama kāda cita palīdzība un atbalsts. Tāpēc 2016. gadā, kad manu ģimeni piemeklēja smagi pārbaudījumi un šī novada sociālais dienests reāli nespēja mums palīdzēt, mēs tomēr šķīrāmies kā draugi. Tā teikt, tīri cilvēcīgi faktori. Nu un tā kā manā dabā nav pieņemts atkāpties grūtību priekšā, es sāku meklēt risinājumu, ko darīt tālāk, kur dzīvot manai ģimenei, kur mācīties maniem bērniem. Tajā brīdī, kad likās, ka mans dzīves kuģis nogrims, es atcerējos visus savus labos skolotājus un trenerus, kuri mani bija iemācījuši neatkāpties un nepadoties, iemācījuši to, ka cilvēks ir lielākais zvērs un viņš spēj atrast iespēju un izdzīvot. Un globālais tīmeklis internets. Tur lielum lielais paldies un mūžīga slava Uģa Krūkliņa kungam, kurš apmācīja mani šajā prasmē. Ar interneta palīdzību man izdevās noskaidrot, ka Rīgas pašvaldībā ir varen plaša atbalsta programma šādām personām un ģimenēm. Pirmajās reizēs, kad zvanīju uz Rīgas domes Labklājības departamenta konsultatīvo telefonu, man tiešām likās, ka mani nes cauri, un tas, ko es dzirdu, ir kaut kas no fantastikas. Es pat palūdzu sievai piezvanīt un pārliecināties, vai šī informācija ir precīza un atbilst patiesībai. Jā, tā bija taisnība! Un tā aptuveni divu mēnešu laikā es apgriezu savu dzīvi pilnīgi otrādi un sapratu, ka mums būs, kur dzīvot, būs, ko ēst, un būs, kur maniem bērniem mācīties un trenēties. Tikai vajadzēja saņemties un cītīgi padarboties. Un tā no provinciāļa es atkal kļuvu par rīdzinieku.
Tagad pastāstīšu par šo atbalsta programmu. Rīgas pašvaldība sniedz atbalstu tām personām, kas savu dzīvesvietu ir deklarējušas Rīgas pilsētas teritorijā. Un uz šo atbalstu tu vari pieteikties no pirmās dienas, kad esi kļuvis par rīdzinieku. Man nācās pašam sameklēt dzīvokli, kuru īrēt, noslēgt ar dzīvokļa īpašnieku īres līgumu, bet tā, lai tas viss notiktu arī juridiski korekti un šis līgums būtu reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā. Man pašam bija jāslēdz līgumi par elektrības un dabas gāzes piegādi manai dzīvojamai platībai, dzīvokļa īpašniekam jāslēdz vienošanās ar Rīgas Sociālā dienesta teritoriālo centru, uz tā pamata Rīgas pašvaldība nodrošina un apmaksā dzīvokļa īpašniekam īres naudu, komunālos pakalpojumus, kas saistīti tieši ar dzīvojamās platības izmaksām: apsaimniekošanas naudas, apkure, ūdens, gāze utt. No šī gada vidus paredzēts arī palielināt atbalstu mobilā telefona rēķinu un izmaksu, kas saistītas ar internetu, segšanai. Jā, man ir jāsadarbojas ar šo dienestu, laicīgi jāiesniedz dažādi dokumenti un kvītis, bet man kā personai, kura nespēj atrast darbu savas invaliditātes dēļ un nodrošināt savu ģimeni, tas tāpat ir labs variants. No sākuma piešķir trūcīgas mājsaimniecības statusu, tad izvērtē ģimenes ienākumus, vai tev pienākas garantētais minimālā ienākuma pabalsts, un tad uz cik lielu dzīvokļa pabalstu tu vari pretendēt. Kas attiecas uz dzīvokli, tur ir dažādi ierobežojumi un limiti, par kuriem tiek sniegti atbalsta maksājumi. Piemēram, ja mājsaimniecībā dzīvo tikai viena persona, tiks apmaksāts dzīvoklis līdz 32 m2 platībā, pārējā daļa būs jāmaksā pašam. Un par katru nākamo personu vēl + 18 m2. Tātad, ja ģimenē dzīvo trīs personas, var īrēt dzīvokli ap 68 m2. Arī summas, ko maksā tieši saimniekam, ir dažādas jo dzīvokļa platība mazāka, jo summa īpašniekam lielāka. Tas saistīts ar īres tirgus cenām, jo šajā segmentā pieejamie dzīvokļi ir dārgāki. Ir limiti ūdens patēriņam, elektrībai, dabas gāzei, bet to visu var saprast un uzzināt katrā Rīgas Sociālā dienesta filiālē vai zvanot uz bezmaksas konsultatīvo telefonu 80005055.
Ir vēl dažādi pabalsti, uz kuriem var pretendēt trūcīgas mājsaimniecības: pabalsts skolniekam uzsākot mācību gadu, pabalsts rehabilitācijas mērķu sasniegšanai, skolnieka ēdināšanas pabalsts, siltā ēdiena piegāde utt. Katrs gadījums ir individuāls un tiek izvērtēts atsevišķi. Arī šajā grūtajā periodā šādām mājsaimniecībām tika dalīti dezinfekcijas līdzekļi un sejas maskas. Jā, reizēm arī šajā dienestā gadās pārpratumi un kļūdas. Tas gan vairāk ir saistīts ar cilvēka un darbinieka faktoru. Arī man ir gadījušies nepatīkami starpgadījumi, kad darbiniece nesaprot un nevēlas iedziļināties, kā dzīvo ģimene ar redzes traucējumiem. Un uz manu piedāvājumu apmeklēt kādu izglītojošu LNB organizētu semināru, kurā stāsta un māca šādiem darbiniekiem to, kā dzīvo personas ar redzes invaliditāti, es saņēmu atbildi, ka viņai tādiem sīkumiem nav laika. Vēršoties pie filiāles vadītājas, kura saprata situāciju un pati kādu brīdi bija strādājusi par šādu personu asistenti, tika rasts risinājums, un man piešķīra citu darbinieci, ar kuru sadarboties.
Pēdējos četrus gadus esmu saistīts ar Rīgas Sociālā dienesta teritoriālo centru «Avoti», kuru vada Dace Grigorcēviča, un ar sociālo darbinieci Sandru Darkevicu, kura ir tieši piesaistīta manai ģimenei. Šī darbiniece savulaik saņēma gada labākās sociālās darbinieces atzinību. Šo gadu laikā mums ir izveidojušās ļoti normālas attiecības, varētu teikt pat draudzīgas. Viņa patiešām mēģina izprast, kā dzīvo mana ģimene, un saprast mūsu vajadzības. Kaut gan reizēm viņa smejoties atzīst, ka neko nesaprot, un tajā pašā laikā godīgi piebilst es redzu, ka viss ir kārtībā. Tikko ir kādi sarežģījumi ģimenē, tos risina. Arī viņas kolēģes ir atsaucīgas un izpalīdzīgas, ir darījušas darbiņus un sniegušas palīdzību, kas pat uz viņām neattiecas, nemaz nerunājot par tiešajiem darba pienākumiem. Tāpēc, mīļie cilvēki, būsim toleranti un iecietīgi, jo dažādu problēmu risinājumu var rast, sadarbojoties un konstruktīvi diskutējot, nevis bļaujot un kliedzot uz oponentu. Kā man pēdējā sarunā atzina S. Darkevica, pie mums jau nenāk tā laimīgākā un nodrošinātākā sabiedrības daļa, bet tās personas, kas nonākušas grūtībās. Arī es cilvēcīgi saprotu, ka viņi vēlētos palīdzēt visiem un visur, bet ir jāievēro saistošie normatīvie akti un noteikumi, kas ļoti daudzās situācijās viņiem vienkārši sasaista rokas. Rast risinājumu nestandarta jautājumos ir ļoti grūti, bet ne neiespējami!
Valsts un pašvaldības atbalsts
Valsts par saviem mazāk aizsargātiem pilsoņiem rūpējas. Par pensionāriem un personām ar invaliditāti ar pensijām un sociālā nodrošinājuma pabalstiem. Pašvaldība mēģina šo palīdzību sniegt jau mazliet mērķētāku, vērstu uz katra indivīda vajadzībām, ņemot vērā savas iespējas un rocību. Te jāsaka liels paldies Latvijas tiesībsargam Jura Jansona kungam, kurš ir kā starpnieks starp valsti un sabiedrību, un viņa vadītajam birojam. Tiesībsarga birojs vērsās Satversmes tiesā ar vairākiem iesniegumiem par dažādiem pensiju un pabalstu apmēriem mūsu valstī, kas neatbilst sociāli atbildīgas valsts statusam, kā rakstīts mūsu Satversmē, un nenodrošina cilvēka cienīgus dzīves apstākļus. Kā teiktu klasiķis, Lielais kombinators ledus ir sakustējies! Un valdošais sastingums ir pakustējies. Pabalsti un pensijas ir palielinātas, bet saprašana par palielinājumu nav. Valdība ir ņēmusi vērā tikai daļu no Satversmes tiesas lēmumiem un aizmirsusi par šo lēmumu ieteikumu sadaļu, kurā bija norādīts, ka nepieciešams izstrādāt aprēķinu bāzi, uz ko balstīties, lai cilvēks, kas nonācis grūtā brīdī, spētu nodrošināt sev, cilvēkam, nepieciešamo! Tur ir uzskaitītas daudz dažādas lietas: mājoklis, uzturs, apģērbs, izglītība, medikamenti, kultūras pasākumu apmeklējumi utt. Viss, kas nepieciešams, lai cilvēks varētu dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi!
Galvenais pabalsta lielums no šī gada 1. janvāra ir noteikts 109 eiro pirmajai personai mājsaimniecībā un katrai nākamajai 76 eiro jeb valsts garantētais minimālais ienākums personai, kura nonākusi grūtā brīdī. Tā ir summa, ar kuru personai pēc valdības saprašanas ir jāspēj izdzīvot veselu mēnesi. Šis cipars ir vienkārši paņemts no zila gaisa. Rodas jautājums, vai nevajadzētu Latvijas sabiedriskajos medijos izveidot kādu politisku televīzijas šovu par tēmu «Kā ar šo summu izdzīvot vienu mēnesi?» un alfabēta secībā aicināt visus obligātā kārtā piedalīties, visus, kas pieņēma šādu lēmumu! Es ar lielāko prieku pavērotu, kā to ir iespējams izdarīt Vai kāds no viņiem ir redzējis cenas veikalos, aptiekās, teātros, kultūras pasākumos, vai kāds no viņiem zina, cik maksā interešu izglītības pulciņš bērnam? Peldbaseins vai sportazāle?
Labi, ka Latvijā ir ļoti daudz nevalstisko organizāciju un nodibinājumu, kas var un vēlas palīdzēt cilvēkiem smagos brīžos: Latvijas Sarkanais Krusts, Pārtikas banka, Paliec mājās, Latvijas Samariešu apvienība un vēl daudzas citas biedrības, kuras nevērtē indivīda ienākumus un mēģina sniegt palīdzību netradicionālās situācijās. Ja kādam rodas personīga interese un vajadzība, esmu gatavs pakonsultēt un palīdzēt. Mani var sameklēt ar redakcijas starpniecību. Piebildīšu, ka no grūtiem brīžiem nav jākaunas, bet tie ir jāpārvar. Ja ir šādi valsts un pašvaldību atbalsta pasākumi un mehānismi, tad vajag tos izmantot, jo tie ir izveidoti, lai palīdzētu. Varbūt nepilnīgi vai daļēji, bet tomēr!
Nākamajā numurā tiks publicētas Rīgas Sociālā dienesta Iedzīvotāju informēšanas nodaļas vadītājas Litas Brices atbildes uz aktuāliem jautājumiem.
Lai jums veicas! G. Blumbergs
Labklājības ministrija
Pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas virkne epidemioloģiskās drošības pasākumu joprojām paliek spēkā, līdz ar to veikti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 360 «Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai», kuri nosaka, ka laika periodā, kamēr spēkā ir epidemioloģiskās drošības pasākumi, kuri liegs personām ar invaliditāti pilnvērtīgi izmantot asistenta pakalpojumu, tos varēs saņemt atvieglotā kārtībā, kāda tā bija ārkārtējās situācijas laikā.
Tātad asistenta pakalpojumam piešķirtās un neizmantotās stundas persona ar invaliditāti varēs izmantot sociālās iekļaušanas jeb brīvā laika pavadīšanas pasākumiem, nepārsniedzot personas iepriekšējos trijos kalendāra mēnešos vidēji vienā mēnesī izmantoto stundu skaitu, tik ilgi, kamēr valstī būs spēkā epidemioloģiskās drošības pasākumi, kuri liegs personām ar invaliditāti pilnvērtīgi izmantot asistenta pakalpojumu.
Ja asistenta pakalpojuma saņēmējs asistenta pakalpojumu epidemioloģiskās drošības pasākumu dēļ nevar izmantot atbilstoši piešķirtajiem mērķiem, tad asistentam atalgojums tiks aprēķināts atbilstoši iepriekšējos trijos mēnešos vidēji vienā mēnesī izmantotajam stundu skaitam. Asistentam un asistenta pakalpojuma saņēmējam sociālajā dienestā ir jāiesniedz parakstīts pārskats par iepriekšējā mēnesī sniegto/saņemto asistenta pakalpojumu, bet trešo personu apliecinājumi par izmantoto stundu atbilstību nav jāsniedz.
Ja asistenta pakalpojuma saņēmējs arī epidemioloģiskās drošības pasākumu laikā var izmantot asistenta pakalpojumu piešķirtajiem mērķiem, piemēram, iet uz darba vietu, saņemt ārstniecības pakalpojumu, apmeklēt bankomātu u.c. vietas un to var apliecināt līgumā noteiktajā kārtībā, tad reāli sniegtās asistenta pakalpojuma stundas tiks apmaksātas līdzšinējā kārtībā, t.i., saskaņā ar līgumā par asistenta pakalpojuma sniegšanu noteikto.
Atskaišu iesniegšanas procesu sociālajam dienestam ir jāorganizē pēc iespējas attālināti, izvairoties no dokumentu aprites klātienē. Par atskaišu aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību katrā pašvaldībā un katrā individuālajā situācijā ir jāinteresējas pašvaldības sociālajā dienestā, kurš organizē atskaišu pieņemšanu.
Ja asistenta pakalpojuma saņēmējam beidzas iepriekš piešķirtā asistenta pakalpojuma lēmuma un līguma periods, tad asistenta pakalpojums bez personas iesnieguma automātiski netiek atjaunots vai pagarināts. Asistenta pakalpojuma pieprasītājam arī epidemioloģiskās drošības pasākumu laikā ir jāraksta iesniegums un pašvaldības sociālā dienesta organizētajā kārtībā jāiesniedz sociālajā dienestā. Iesniegumu par asistenta pakalpojuma piešķiršanu pašvaldības sociālais dienests izskata viena mēneša laikā, tāpēc tas sociālajā dienestā ir jāiesniedz savlaicīgi.
Pirmreizējie asistenta pakalpojuma pieprasītāji un personas, kuras ilgstoši nav saņēmušas asistenta pakalpojumu (iepriekšējos trijos mēnešos asistenta pakalpojums nav izmantots), arī pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas, kamēr spēkā būs epidemioloģiskās drošības pasākumi, asistenta pakalpojumu bez apliecinājumu iesniegšanas varēs saņemt ne vairāk kā 10 h nedēļā.
Latvijas Neredzīgo bibliotēka
Audiogrāmatas
Ieskaņotās:
Aivars Upenieks «Vīza uz pasaules malu»
Lasa Jurģis Vancāns, 2021. gada ieraksts, 1 CD (8 st. 25 min.);
Mišela Obama «Izaugt»
Lasa Zane Bičevska, 2021. gada ieraksts, 1 CD (19 st. 50 min.);
Dace Judina, Arturs Nīmanis «Viļņos»
Lasa Zigurds Neimanis, 2021. gada ieraksts, 1 CD (8 st. 19 min.);
Lūkass Hartmanis «Tik garš deguns»
Lasa Jurģis Vancāns, 2021. gada ieraksts, 1 CD (4 st. 32 min.)
Restaurētās:
Nikola Avrila «Ķeizariene»
Lasa Dzidra Liepiņa, 1998. gada digitāls audioieraksts (16 st. 34 min.);
Aivars Kļavis «Patvērums ilūzijām»
Lasa Uldis Deisons, 2001. gada digitāls audioieraksts (9 st. 57 min.);
Džanete Deilija «Vīnstīgu tīmekļos»
Lasa Dzidra Liepiņa, 1999. gada digitāls audioieraksts (18 st.);
Džeimss Patersons «Sūzannas dienasgrāmata Nikolasam»
Lasa Līga Liepiņa, 2002. gada digitāls audioieraksts (5 st. 28 min.);
Mērija Raiena «Vasaras beigas»
Lasa Uldis Deisons, 2001. gada digitāls audioieraksts (15 st. 48 min.);
Nikolass Spārkss «Vēstījums no jūras»
Lasa Dzidra Liepiņa, 1999. gada digitāls audioieraksts (10 st. 33 min.);
Irene Mellis «Trīsdesmit divi gadi kopā ar Zentu Mauriņu»
Lasa Dzidra Liepiņa, 1997. gada digitāls audioieraksts (10 st. 11 min.);
Deivids Morels «Spēle ar uguni»
Lasa Aivars Bogdanovičs, 2001. gada digitāls audioieraksts (13 st. 23 min.);
Vera Kovija «Ceļojums pagātnē»
Lasa Dzidra Liepiņa, 2001. gada digitāls audioieraksts (20 st. 13 min.);
Harolds Robinss «Pirāts»
Lasa Aivars Bogdanovičs, 1997. gada digitāls audioieraksts (14 st. 37 min.);
Ērihs Marija Remarks «Trīs draugi»
Lasa Aivars Bogdanovičs, 2001. gada digitāls audioieraksts (17 st. 43 min.);
Aleksandra Riplija «Skārleta» (1. un 2. grāmata)
Lasa Dzidra Liepiņa, 2002. gada digitāls audioieraksts (42 st. 58 min.);
Zigmunds Skujiņš «Jātnieks uz lodes»
Lasa Uldis Deisons, 1997. gada digitāls audioieraksts (12 st. 57 min.);
Daniela Stīla «Ilgais mājupceļš»
Lasa Līga Liepiņa, 2000. gada digitāls audioieraksts (15 st. 23 min.);
Di Moriseja «Seko rīta zvaigznei»
Lasa Dzidra Liepiņa, 2000. gada digitāls audioieraksts (20 st. 49 min.);
Elze Vildhāgena «Spītīgā sieva»
Lasa Līga Liepiņa, 2000. gada digitāls audioieraksts (5 st. 39 min.);
Barbara Teilora Bredforda «Viss vēl būs»
Lasa Dzidra Liepiņa, 1998. gada digitāls audioieraksts (13 st. 59 min.);
Džoanna Trollopa «Svešie bērni»
Lasa Dzidra Liepiņa, 2001. gada digitāls audioieraksts (13 st.);
Alisters Maklīns «Baltās nāves trase»
Lasa Aivars Bogdanovičs, 1996. gada ieraksts, 1 CD (7 st. 37 min.);
Elizabete Adlere «Agrāk vai vēlāk»
Lasa Aivars Bogdanovičs, 1999. gada ieraksts, 1 CD (14 st. 35 min.);
Kejs Rademahers «Prāmja Estonia noslēpums»
Lasa Aivars Bogdanovičs, 2000. gada ieraksts, 1 CD (11 st. 56 min.);
Valentīna Maļceva «KGB smokingā» (1. grāmata)
Lasa Aivars Bogdanovičs, 1999. gada ieraksts, 1 CD (19 st. 6 min.);
Valentīna Maļceva «KGB smokingā» (2. grāmata)
Lasa Aivars Bogdanovičs, 2000. gada ieraksts, 1 CD (24 st. 6 min.);
Valentīna Maļceva «KGB smokingā» (3. grāmata)
Lasa Aivars Bogdanovičs, 2000. gada ieraksts, 1 CD (16 st. 30 min.);
Valentīna Maļceva «KGB smokingā» (4. grāmata)
Lasa Aivars Bogdanovičs, 2000. gada ieraksts, 1 CD (15 st. 30 min.);
Tiražētās:
Džozefs Konrāds «Almajera muļķība»
Lasa Jānis Skanis, 2020. gada digitāls audioieraksts (8 st. 37 min.);
Aivars Kļavis «11 stāsti par vīriešiem»
Lasa Ģirts Jakovļevs, 2020. gada digitāls audioieraksts (5 st. 25 min.);
Dace Vīgante «Ledus apelsīns»
Lasa Anna Klēvere, 2020. gada digitāls audioieraksts (5 st. 26 min.)
Grāmatas Braila rakstā
Laura Vinogradova «Mežpasakas: par Zalktēnu un stirnu meitenēm» (1 sējums);
Nella no Krotes «Kumeļu sauks Delveris» (3 sējumi);
«Aleksis» (1 sējums; grāmata vieglajā valodā Braila rakstā ar palielināto druku);
Ieva un Aleksis (1 sējums; grāmata vieglajā valodā Braila rakstā ar palielināto druku);
Aivars Kļavis «Bēres ar priekšapmaksu» (3 sējumi)
Grāmatas palielinātā drukā
Jāns Undusks «Ceļojums, vārdā Spānija: neizdevušās piezīmes»;
Dzintra Žuravska «Nepabeigtā portreta noslēpums»;
Andre Snaijs Magnasons «Zilās planētas stāsts»;
Lilija Berzinska «Skelets skapī»
Grāmatas parastajā drukā
Krišjānis Barons «Mūsu tēvzemes aprakstīšana»;
Gunārs Freimanis «Es neesmu viens. Ar mani ir mana tauta»;
Ēvalds Grāmatnieks «Ziemeļu kapteiņa stāsti vai no Arktikas līdz Jamaikai»;
Agnese Margēviča «Brālība²»;
«Garā pupa» (dzejas gadagrāmata bērniem, 2020);
Aleksandrs Meņs «Cilvēka dēls»;
«Mēs neaizmirsīsim... 1939-1991» (katalogs);
Augusts Saulietis «Baltos ceļos» (dzejas izlase);
Egīls Vitauts Upelnieks «Nezāle neiznīkst»;
«Zīmuļu stāsti»;
Silvija Brice «Baigās piezīmes»;
Arnolds Auziņš «Masāža tikai vīriešiem»;
Ingo Zīgners «Mazais pūķis Kokosrieksts un mūmijas noslēpums»;
Kati Hiekapelto «Tumsa»;
Šarlote Linka «Pagātnes ēnas»;
Mišela Marlī «Koko. Mīlestības smarža»
Priekšējā vāka foto:
Žurnāla «Rosme» 1961. gada aprīļa mēneša izdevuma vāka attēls, piesakot jauno rubriku «No arhīva lappusēm». Uz bēšas krāsas papīra uzdrukāts: ROSME, LPSR Neredzīgo biedrības Centrālās valdes izdevums, Iznāk reizi mēnesī, 1961. gads, aprīlis, Nr. 4
Iekšlapu foto:
Raksts «Ar lepnumu un mīlestību atceroties Aleksandru Svilānu» papildināts ar Aleksandra Svilāna portreta fotogrāfiju, kuru mums, atsaucoties uz lūgumu, publicēšanai iesniedza A. Svilāna kundze, piebilstot, ka Aleksandram nav paticis fotogrāfēties.
Aizmugurējā vāka foto:
Pirmajā fotogrāfijā redzama melnbalta pasaules karte (2D mācību līdzeklis). Uz balta okeānu fona melni iezīmēti kontinenti. Uz katra no tiem balts taisnstūrveida laukums ar Braila punktiem kontinentu nosaukumi Braila rakstā. Braila rakstā atveidoti arī okeānu nosaukumi.
Otrajā fotogrāfijā redzami no visām pusēm taustāmi 3D mācību līdzekļi. Redzama puspavērta ābece ar taktiliem, krāsainiem burtiem, apmēram plaukstas lieluma, daudzkrāsainas varavīksnes, šūnu, ģitāras, dažādu latviešu ornamentu figūras.
PAR žURNāLU «ROSME»
Žurnāla izdevējs: Latvijas Neredzīgo biedrība
Redaktore: Santa Galiņa, Braila korektore: Inita Ozoliņa
Redakcijas adrese: Braila iela 3, Rīga, LV-1024
Tālrunis: 67533887
E-pasta adrese: rosme@lnbiedriba.lv
Facebook: https://www.facebook.com/rosmelnb
Masu informācijas līdzekļa reģistrācijas apliecības nr. 000700401 un 000700402
Publicētie materiāli ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli. Par skaitļiem un faktiem publikācijās atbild to autor