- Title (latvian):
- Skauti un gaidas pie nometnes vārtiem
- Date created:
- 1947
- Type group:
- Image
- Type:
- Photo
Metadata
- Title (latvian):
- Skauti un gaidas pie nometnes vārtiem
- Date created:
- 1947
- Format extent (latvian):
- 1 fotogrāfija
- Subject:
- Fotogrāfijas
- Subject:
- Celtnes
- Subject:
- Pagalmi
- Subject:
- Jauniešu biedrības un klubi
- Subject:
- Skauti
- Subject:
- Gaidas
- Subject:
- Latviešu diaspora
- Subject:
- Latvieši -- Vācija
- Subject:
- Bēgļu nometnes -- Vācija
- Geographic name:
- Vācija
- Abstract (latvian):
- Skauti un gaidas formastērpos stāv ierindā pie mūra vārtiem "Camp Mack" nometnē Baireitā (amerikāņu zonā) 1947. gada vasarā. Mūris pie vārtu ejas ir vairākus metrus biezs. Redzami trīs vīrieši: skautu priekšā skautu formastērpā, priekšplānā labajā pusē ar pīpi mutē un vārtu ejā. Skautu priekšā stāv: ? Zirnis (vadītājs).
- Description (latvian):
- Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Kara beigas, 1945. gada 8. maiju, sagaidījām mazā vācu pilsētiņā Hartenstein pie Zwickau, kur visa ģimene strādāja kara rūpniecībā. Mēs ar brāli bijām 12 gadus veci, un tad jau bija jāiet darbā. Amerikāņu kara vienības tur ienāca tikai pāris dienu pirms kara beigām. Kad tanki ar karavīriem gāja cauri pilsētiņai, tad mēs ieraudzījām pirmo reizi dzīvē nēģerus. Vecākie puikas gribēja iestāstīt, ka bijuši ar gredzeniem degunos. Vēlāk dzīvē redzējām, ka tie bija tikai stāsti no džungļu grāmatām. Kad dabujām zināt, ka sabiedrotie ir nosprauduši zonas un krievi ieņems apgabalus, kur dzīvojām, bija jābēg. Nekāda transporta nebija, tēvs vienu nakti “aizņēmās” no vāciešiem mazos ratiņus. Sakrāmējām savas mantiņas un kājām devāmies ceļā, lai aizbēgtu no krieviem. Pēc labas nedēļas, dūšīgi soļojot, sasniedzam Baireitu. Cik tagad atceros, mūsu ceļi veda cauri Zwickau, Bamberg, uz Bayreuth. Baireitā vispirms apmetāmies vienā lielā bēgļu nometnē, kur pārsvarā bija poļi. Pēc kāda mēneša nodibināja baltiešu nometni bijušajā trako namā Vendelhofenē. Ģimenēm ar maziem bērniem bija katram sava istaba. Ģimenēm ar lieliem bērniem un pieaugušajiem bija jādzīvo vairākām vienā istabā. Mēs dzīvojām 2 ģimenes vienā istabā, kas bija pārdalīta ar segām. Ēdām kopvirtuvē, lielāko daļu deva zupas un putras. Vēlāk, kad pārgāja uz sausajām devām, tad jau ēdienreizes katra ģimene gatavoja atsevišķi. Katrā “dzīvoklī” iemūrēja mazu ar malku kurināmu plītiņu, kas kalpoja arī siltumam. Sākās nometnes dzīve. Par nometnes komandantu bija Bruno (?) Albats. Visiem nometnes iemītniekiem bija savi pienākumi. Mans tēvs strādāja nometnes policijā. Māte strādāja nometnes virtuvē. Šodien nevaru pateikt, cik nometnē bija latviešu. Pēc atmiņas liekas, ka bija daudz, pēc latviešu skaita nāca lietuvieši un maza saujiņa igauņu. Tika dibinatas sporta vienības: voleja, basketbola, galda tenisa. Sestdienas vakaros bija ballītes, bet mūs, skolniekus, tur nelaida iekšā. Jauniešiem bija arī telpas, kur vakaros un nedēļas nogalēs varējām pavadīt laiku, runājot ar meitenēm un spēlējot galda tenisu. Mūsu tēvs tad smēķēja, un pirmo gadu ar cigaretēm bija ļoti bēdīgi, tāpēc pēc skolas mēs ar brāli gājām amerikāņu karavīru nometnes rajonā lasīt cigarešu galus (končikus). Kad nodibinājās pamatskola, par skolas pārzini bija Rungulis, latviešu valodu pasniedza Ozoliņa kundze, matemātiku Karps, ticības mācību Ratnieks. Pārējos skolotājus neatceros. Skola nemaz neatšķīrās no Latvijas skolas, jo bija tie paši Latvijas skolmeistari ar stingru disciplīnu un stingriem dzīves principiem. Bayreuth bija Richarda Vāgnera dzimšanas vieta, tur atradās Richarda Vāgnera Operas nams. Latviešiem tur notika daudz koncerti un izrādes, kad viesojās latviešu mākslinieki, kuri bija pēc kara palikuši Vācijā. Laikam 1947.gadā Baireitā arī notika dziesmu svētki. Mums, bērniem, jeb var arī teikt jauniešiem, dzīve bija interesanta. Mēs īsti nesapratām, ko mūsu vecāki ir zaudējuši un cietuši. Kaut gan kara laikā un tūlīt pēc kara mēs visi daudz cietām. Nevienu vien vakaru aizgājām gulēt ar asarām un sāpēm. Kad nebija skolas, braucām izbraukumos, ekskursijās, ar skautiem gājām nometņot un pārgājienos un arī darījām visādas “blēņas.” 1948. gadā sākās izceļošana, un 1949. gada beigās Camp Mack nometni slēdza, un visus bēgļus pārvietoja uz citām nometnēm. Mūsu ģimenei bija lemts pārcelties uz Memmingenu un pēc tam uz Ameriku. Rietumu pasaulē esmu saticis šādus Baireitiesus: Treigutu ģimeni, Laimoni Krūmiņu, Anniņu Šmits, Vilmāru Strautiņu, skolas pārzini Runguli Juri?, Gvīdo Zvīgzni, Vimbu Austrālijā, Intu Granbergu, Juri un Ilzi Puliņus. Ir pagājuši 55 gadi, kopš atstājām Baireitu, daudz kas ir aizmirsts, bet apmēram šādas ir manas atmiņas. Olgerts Kubuliņš."
- Object location (*):
- Latvieši pasaulē - muzejs un pētniecības centrs
- Location code:
- LPplgD2022.2079
- Is part of collection:
- Latvieši pasaulē - muzeja un pētniecības centra krājums (Kolekcija)
- Origin:
- Olģerts Kubuliņš
- Date captured:
- 14.06.2022
- Date modified:
- 02.11.2022
- APLIS copyright status:
- Undefined APLIS copyright status
- APLIS access rights:
- Undefined APLIS access rights
- APLIS statement of rights:
- Undefined APLIS copyright statement
- APLIS access notice:
- Undefined Access Notice for APLIS is not defined
- Type group:
- Image
- Type:
- Photo
- URI:
-
https://dom.lndb.lv/data/obj/1044914
RDF data | XML data
Please wait