- Title (latvian):
- Meža skrējiena uzvarētājas
- Date created:
- 1947-04-13
- Type group:
- Image
- Type:
- Photo
Metadata
- Title (latvian):
- Meža skrējiena uzvarētājas
- Date created:
- 1947-04-13
- Format extent (latvian):
- 1 fotogrāfija
- Subject:
- Fotogrāfijas
- Subject:
- Celtnes
- Subject:
- Apkaimes
- Subject:
- Sports
- Subject:
- Latviešu diaspora
- Subject:
- Latvieši -- Vācija
- Subject:
- Bēgļu nometnes -- Vācija
- Geographic name:
- Vācija
- Abstract (latvian):
- Pirmā 500 metru meiteņu meža skrējiena uzvarētājas Hānavas nometnē (amerikāņu zonā). Trīs meitenes stāv viena otrai blakus, divām rokās ir dokumenti. Fonā mežs. Skats no apakšas. No kreisās: Rūta Ruļikova (pr. Beķere), Ilze Birzniece un Melita Rieksta.
- Description (latvian):
- Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: Mūsu ģimene, vecāki Irma un Voldemārs Ruļikovi un māsa Rasma, izbraucām no Latvijas 1945. gada 1. janvārī. Līdz tam laikam slēpāmies Kurzemes lauku mājās, bridām pa māliem, ēdām aukstu jēra gaļu un dzērām novārītas ozola mizas viru. Doma bija vēl atgriezties. Kuģi Liepājā pielādēja ar zirgiem, un mēs, visi bēgļi, gulējām pie tiem. Tā nonācām Dancigā. Tikām uzskatīti par nevēlamiem cilvēkiem, un tā arī pēc pāris bēgļu nometnēm mūs nosūtīja uz Felteni pie Berlīnes, kur nometnei bija apkārt dzeloņdrāšu žogs. Tēvam bija jāstrādā lidmašīnu rūpniecībā. Rasma saslima ar difteriju, un viņu ar māti ielika karantīnā kādā citā vietā. Mums katram bija līdzi mugursoma ar drēbēm un mātei mazs koferītis ar zālēm – tā arī viņa toreiz izglāba manu māsu, jo Rasma bija jau tuvu miršanai. Sekas no slimības māsai bija visu mūžu, un tā arī viņa nomira 1999. gada 3. martā ar sirds problēmām, kuŗas iemantoja toreiz bēgļu gaitās Berlīnē. Feltenes nometnē bija arī kādas 50 latviešu leģiona karavīru sievas ar maziem bērniem. Daļa no šiem karavīriem bija ierauti vācu armijā. Mūsu māte, kad atgriezās no karantīnas, dabūja atļauju braukt uz Berlīni, kur viņa cīnījās ar vācu valdību pret netaisnībām, kas tika nodarītas leģionāru ģimenēm. Bijām lielās bailēs, vai māte no turienes atgriezīsies. Māte atgriezās un bija ieguvusi atļauju mums visiem atstāt Felteni. Rītā, kad pēc nometnes atstāšanas bijām jau vilcienā, nāca gaisa uzlidojums, un nometne pazuda liesmās. Nonācām Tīringā Cella-Melis (Zella-Mehlis) pilsētiņā, kur dzīvojām mazā kalnu mājiņā līdz tai dienai pēc kaŗa, kad uzzinājām, ka šī Vācijas daļa atdota krieviem. Tad nu paņēmām ceļa kūjas un kājām soļojām pretim brīvībai. Amerikāņu transporta mašīnas mūs un vēl kādus 20 latviešus paņēma, aizveda uz staciju, uzlādēja uz ogļu vagoniem un šoreiz ceļa mērķis bija Hanavas DP nometne. Nometnē nonākuši, mēs un pārējie 20 ieguvām telpas bijušā vācu karavīru cietumā. (Latvieši, kas dzīvoja nometnes 1. ēkā, dzīvoja kādreizējā cietuma ēkā.) Bija liela tīrīšana, mēbeļu meklēšana u.t.t. Logi bija mazi, restes priekšā, bet jutāmies labi brīvībā. Māte tūliņ sāka domāt par skolas dibināšanu. Tā arī notika. 1945. gada rudenī atsāku pamatskolu. Pēc pamatskolas beigšanas sāku iet ģimnāzijā un nogāju tur divas pirmās klases. Tā kā mana draudzene bija Rūta Bišentropa, mūs sauca par Rūtām kvadrātā. Mācījāmies kārtīgi, bet galvas bija pilnas ar visādiem "stiķiem", kā, piemēram: reiz nebijām sagatavojušas ķīmijas stundu un tad nolēmām "piesist vadziņu", un noslēpāmies skolas aizmugurē aiz malkas grēdas – tikai nepadomājām, ka klases logi otra stāvā iziet uz sētas pusi un skolotājs labi varēja redzēt, ka mēs tur tik "gudri" tupējām. Labi, ka viņš par to pateica mums, bet nevis vecākiem, jo tad gan būtu bijušas "ziepes"!!! Turpināju baleta stundas, ko jau sāku Latvijā mazā vecumā un kuŗas mani mācīja Beatrise Vīgnere, atbraukusi no Frankfurtes. Patika arī sportot, un tā arī es piedalījos meža gar gabalu skrējienos un stafetē. Treneri bija Spruzeniece un Skrastiņš. Braucām arī slēpot uz Berchtesgadenu. Ļoti iecienīti bija arī vācu tautības deju skolotāji, un deju stundu dalībnieki "valcēja un šīberēja". Spēlēju teātri un dejoju tautas dejas. Dzīve manā vecumā ritēja vienās aktivitātēs līdz aizbraukšanai uz Bucbachu (Butzbach) un tālāk uz Ameriku. Amerikā nonācām Teksasā. Vecāki un es strādājām kādā lauku saimniecībā. Mans darbs bija kaplēt kokvilnas laukus 12 stundas dienā, un kur tad vēl tās čūskas! Biju vienā panikā. Tēvam no lielā karstuma iesākās kājas vēnu problēma. Ārsti Skaidrīte un Olģerts Federi, ar kuriem bijām iepazinušies, dzīvojot Hanavas "cietumā", atsauca māti un tēvu uz Mineapoli. Paliku Teksasā pie kādas ģimenes, lai pabeigtu ģimnāziju – tas bija Kliftonas (Clifton) pilsētā. Pēc ģimnāzijas beigšanas atbraucu uz Mineapoli un sāku studēt Minesotas universitātē."
- Object location (*):
- Latvieši pasaulē - muzejs un pētniecības centrs
- Location code:
- LPplgD2022.2313.2
- Is part of collection:
- Latvieši pasaulē - muzeja un pētniecības centra krājums (Kolekcija)
- Origin:
- Rūta Beķere (dz. Ruļikova)
- Place:
- Amerikāņu zona
- Place:
- Hānava (Hanau)
- Date captured:
- 14.06.2022
- Date modified:
- 02.11.2022
- APLIS copyright status:
- Undefined APLIS copyright status
- APLIS access rights:
- Undefined APLIS access rights
- APLIS statement of rights:
- Undefined APLIS copyright statement
- APLIS access notice:
- Undefined Access Notice for APLIS is not defined
- Type group:
- Image
- Type:
- Photo
- URI:
-
https://dom.lndb.lv/data/obj/1045320
RDF data | XML data
Please wait