Vecauces (Alt-Autz) muižas areāls bija daļa no Dobeles kontūrijai piederošā Vecauces iecirkņa. Senos rakstos kā Vecauces muižas pirmais lēņu kungs minēts Johans fon Bremens, kas to saņēmis uz lēņiem. Vēlāk muiža pārgājusi minētā Bremena sievas brāļa Fridriha Fītinghofa īpašumā. Fītinghofiem Vecauce piederējusi līdz 1672.gadam. Vēlāk muižai vairākkārt mainās īpašnieki: Fridrihs Bērs; Kristaps Nikolajs fon Gamckovs; Heinrihs Krišjānis Brinkens; Hermanis Fridrihs fon Grothūss. Vecauci 1768.gadā ieguva Johans Fridrihs fon Mēdems, īpašumtiesības Mēdema dzimtai turpinājās līdz agrārreformai 1920. gadā. 1873.gadā izbūvēja dzelzceļu Jelgava- Mažeiķi un staciju pie Vecauces muižas nosauca par Auci. 1889.gadā grāfs Mēdems no savas muižas sāka iznomāt zemi uz obroka pamata apbūvēšanai. Tas bija sākums Auces pilsētai. 1905.gadā notika mītiņi, karaspēka un nemiernieku sadursmes uz tirgus laukuma un Vecauces muižas dārzā. Nodedzināja, izlaupīja pili un nodedzināja labības šķūni - pilnu ar nekultu labību. Pēc 1920.gada zemes reformas muiža atrodas Latvijas Universitātes īpašumā