Krimuldas muižas apbūve veidojusies Gaujas senlejas malā netālu no pilsdrupām. Pašreizējās ēkas tapušas 19.gadsimta vidū un veido divas zonas - saimniecisko un parādes. Saimnieciskajā ir stallis, ratnīca, laidars ar arkādes veidā celtu mūra sētu, klēts un kalpu mājas, aiz tām - šķūņi un, tuvāk pilij, pārvaldnieka māja. Greznākās no tām ir stallis (1893) un pārvaldnieka māja - neapmestu laukakmeņu ēkas gleznainiem siluetiem. Pils celta atstatu, vecās kungu mājas vietā, Gaujas senlejas malā, pēc 1848.gada vēlā klasicisma formās firstam Paulam fon Līvenam. Līvenu laikā, 19.gadsimta beigās, pils parka malā, pie pilsdrupām, uzcelta "Šveices māja" viesiem. Parka malā atrodas arī muižas siltumnīcas ar sarga mājiņu.
Abstract (latvian):
1255.gadā Krimuldas pils piederēja bīskapam Albertam II. Līdz 1566.gadam Krimula piederēja domkapitulam. Krimuldas muiža 18.gadsimtā piederēja landrātam Magnusam fon Helmersenam. 1842.gadā to ieguva firsts Johans fon Līvens, viņa dzimtas īpašumā tā palika līdz 1921.gadam No 20.gadsimta 20-30.gadiem pilī atrodas sanatorija. Pašlaik - rehabilitācijas slimnīca "Krimulda"