Muižas apbūve sākusi veidoties 16. gadsimta beigās, kad tur uz dzīvi apmetās muižas īpašnieki fon Šepingi un uzbūvēja vienu no pirmajām Kurzemē nenocietinātajām kungu mājām (pārveidota tā saglabājusies muižas apbūves kompleksā). Jaunākā muižas dzīvojamā ēka uzcelta 18. gadsimta otrajā pusē un pārbūvēta 19. gadsimta sākumā un 1880. gadā pēc itāļu arhitekta P. Pončini projekta neogotiskās formās. 18. gadsimta otrajā pusē izveidots arī pils pagalma plānojums un apbūve - abās pusēs pagalmam simetriski uzbūvētas divas kalpu mājas. Muižas apbūves kompleksā ietilpst arī parks, kas ierīkots Lielupes krastā. Parka regulārā daļa, iespējams, veidota 17. gadsimtā, bet ainavu parks - 19. gadsimtā.
No Ziedoņa parka pāri Lielupei redzama Jumpravmuiža. Tās īpašnieks, gribēdams lepoties ar dižciltīgiem senčiem, dolomīta kraujā licis uzcelt mākslīgās pilsdrupas. Tās tapušas pagājušā gadsimta sākumā un ir spilgts tālaika romantiskā stila paraugs. Starp citu, Jumpravas pilsdrupas ir vienas no nedaudzajām Latvijā, kas saglabājušās. Zem tām izrakstas velves un dziļa ala, kas jau aizgruvusi. Ir nostāsti, ka zem Lielupes vedusi eja uz Bauskas pili. 1812. gadā brasla vetā pie iedoņiem pāri cēlies Napaleona karaspēks.
1927. gadā Ziedoņos atklāja dārzkopības skolu, kua pastāvēja līdz pirmajiem Lielā Tēvijas kara gadiem.
No 1990. gada muižas ēka praktiski stāv tukša, tādēl tā krieti ietusi no vandaļu uzbrukumiem. 1998. gadā Rundāles pagasta padome Bornsmindes muižas ēku iznomāja individuālajam uzņēmumam Rīts, kas plānoja to savest kārtībā un ierīkot bērnu un jauniešu atpūtas centru. Līdz 2009. gada rudenim tas nebija izdarīts
Object location (*):
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija