Kuldīgas 1797. gada plānā šajā teritorijā iezīmēts Dzirnavu dīķis un ūdensdzirnavas, kas, visticamāk, darbojušās jau 17. gadsimtā. Vēlāk tur iekārtota arī kokzāģētava un vilnas apstrādes fabrika, kura 20. gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados kļuva plašāk pazīstama kā A. Vintelera Kuldīgas tūku fabrika. 1909. gadā lielākā daļa no fabrikas ēkām, mašīnām un izejvielām gājušas bojā ugunsgrēkā. Bet jau 1910. gadā uzņēmums atjaunojis darbību no jauna uzceltā mūra ēkā. Sākoties Pirmajam pasaules karam, vilnas apstrāde tika pārtraukta. 1919. gadā – Ludvigs Vintelers dzirnavas un vilnas apstrādāšanas fabriku, kā arī kokzāģētavu nodeva savam vecākajam dēlam Arturam Vinteleram, kurš atjaunojis sapostīto fabriku un bijušajās labības malšanas telpās izveidojis austuvi. Otrā pasaules kara laikā, kamēr Kuldīgu bija okupējusi vācu armija, tūku fabrika darbojās kā firmas “Ostland Fahzer” filiāle. 1964. gadā Kuldīgas tūku fabriku pievienoja firmai “Rīgas Tekstils”, bet kopš 1965. gada līdz pat Latvijas neatkarības atjaunošanai uzņēmums bija Rīgas trikotāžas ražošanas apvienības “Māra” sastāvdaļa Vēlākos gados bijušās tūku fabrikas ēkās darbojās šūšanas uzņēmums “Kuldīgas tekstils” un konditorejas un kulinārijas izstrādājumu ražotne “Saules ieleja 3”.