Skrundas iedzīvotāja Alda Zalgaucka kolekcijas "Naudas otrā dzīve" eksponāti. Monēta jau pēc savas formas ir pateicīga pogu gatavošanai, tāpēc no sīknaudas bieži gatavoja parastas pogas, tām izurbjot caurumiņus. Bet no sudraba monētām gatavoja aproču pogas un kniepķenus. Cariskajā Krievijā galvenais monētas dekoratīvais elements bija ģerbonis ar ērgli, tāpēc to lika aproču pogas virspusē. Tām izmantoja gan pusrubļa (monēta poltina), gan rubļa monētas. Par kniepķenu sauc divas savā starpā savienotas pogas, kuras izmantoja krekla apkakles aizdarei, to iepogājot divos pogcaurumos. Kniepķens ir neatņemama tautastērpa sastāvdaļa arī vairākos Latvijas novados. Šeit redzams kniepķens, kam monētas datētas ar 1757. gadu, bet izcelsmes zemi ir grūti noteikt nodiluma dēļ.
Šo darbu aizsargā autortiesības un/vai blakustiesības. Šo darbu var brīvi lietot personiskai lietošanai, zinātniskam pētījumam vai pašizglītībai. Citiem izmantošanas veidiem jāsaņem tiesību subjekta (-u) atļauja.
APLIS tiesību paziņojums:
Ir aizsargāts ar autortiesībām — komerciālā apritē neesošs