Rīgas Sv. Jāņa baznīcas pirmsākumu pieņemts saistīt ar Alberta pils kapelu, kas rakstos pirmo reizi minēta 1209.gadā. Pirmā Sv. Jāņa baznīca uzcelta laikā starp 1234. un 1297.gadu. 1330.gada 3.augustā dominikāņi iegūst visu Bīskapa sētu un uzsāk baznīcas paplašināšanu, kas turpinājās līdz 14.gadsimtam. 16. gadsimta sākumā baznīca iegūva izskatu, kādu tā saglabājusi līdz mūsdienām. 1582. gada Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas dievnams. Reģistrēto draudzes locekļu skaits tuvojas 2000 cilvēkiem. Draudzes darbu vada vēlēta padome un valde. Kalpo mācītājs Juris Zariņš un mācītājs Ingus Dauksts. Ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis: dievnamu grezno tīklu velves un dekoratīvais rietumu frontons, saglabājusies arī trīsjomu altārtelpa, pašai draudzes telpai ar sienu pīlāru konstrukcijām ir tikai viens joms, kā tas raksturīgi dominikāņu tā sauktai šķūņu arhitektūrai, Sv. Jāņa baznīca ir rets šāda veida vēlās gotikas arhitektūras piemineklis Latvijā. Kalpo ne tikai kā kulta vieta, bet arī kā garīgās mūzikas - koru, ērģeļmūzikas - koncertzāle