Ogres pilsētas veidošanās un tās apkaimes attīstība saistīta arī ar dzelzceļa izbūvi. 1861. gada 12. septembrī atklāja Rīgas – Dinaburgas dzelzceļa līniju. Dzelzceļš un labvēlīgie ģeogrāfiskie un klimatiskie apstākļi veicināja Ogres attīstību par vasarnīcu un atpūtas vietu, un jau 1862. gadā te sāka ierasties rīdzinieki, lai atpūstos un izklaidētos. 1908. gadā Ogrē bija jau 200 vasarnīcas, bet līdz 1. Pasaules karam tika uzceltas vēl simts, daļa no tām bija piemērotas arī dzīvošanai ziemā. 1920. gadā Ogre ieguva miesta tiesības, vēlāk miesta teritorija paplašinājās, pievienojot zemes gabalus no Ikšķiles un Ogresgala pagastiem. Līdztekus vasarnīcām tika celtas arī mājas pastāvīgai dzīvošanai. Pilsētas tiesības Ogrei tika piešķirtas 1928. gada 25. februārī. Ogre bija izvirzījusies starp Latvijas vadošajiem kūrortiem, atpaliekot tikai no Jūrmalas. 2. Pasaules karā Ogre cieta samērā maz, saspridzināts tikai dzelzceļa tilts, dzirnavas un daži rūpniecības uzņēmumi. Rīgas tuvums, ērtā satiksme, maz izpostītā infrastruktūra un lieliskie dabas apstākļi jau drīz pēc kara pastiprināja interesi par Ogri kā potenciālu rūpniecības pilsētu – sākās padomju industrializācijas periods un beidzās kūrorta laiki. Tika uzcelts būvmateriālu kombināts, norakts Ogres lepnums un senvēstures piemineklis – Ķentes kalns. Pārogrē, pie pilsētas austrumu robežas, izveidoja rūpniecības rajonu. Industrializācijas rezultātā Ogrē uzcēla vienu no lielākajiem vieglās rūpniecības objektiem Baltijas valstīs – trikotāžas kombinātu. Sākās masveidīgs cilvēku pieplūdums no citām PSRS republikām. Ogrē nojauca daudzas pirmskara vasarnīcas un to vietā uzcēla daudzstāvu dzīvojamās mājas, izjaucot vēsturisko, Ogrei raksturīgo apbūvi
Object location (*):
National Library of Latvia
Location department:
Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija