Latvijā kokmateriālu pludināšanu izmantoja no 16. gadsimta līdz 20. gadsimta 70. gadiem. Izšķīra kokmateriālu vaļējo pludināšanu, pludināšanu maisa ragatās un plostos. Vaļējā pludināšanā palaida nesasietus kokmateriālu sortimentus pa straumi uz leju. Šo kokmateriālu pludināšanas veidu izmantoja mazās upēs un kanālos pavasara palu laikā, kad ūdens līmenis bija augsts un tecējums straujāks. Darba sezona bija īsa no 2 līdz 4 nedēļām. Lai novērstu kokmateriālu aizķeršanos veica upes nospārnošanu. Cieceres upe iztek no Cieceres ezera un ietek Ventā. Tās garums ir 51 kilometrs. 17. gadsimtā Cieceres upe bijusi kuģojama. Hercoga Jēkaba valdīšanas laikā Ciecere izmantota produkcijas pārvadāšanai no dažādām Saldus apkārtnes ražotnēm. Mūsdienās uz Cieceres upes ir uzbūvētas 3 hidroelektrostacijas: Cieceres dzirnavu HES, HES „Dzirnavnieki” un Pakuļu HES. Saldus pilsētas robežās uz Cieceres upes ir izveidoti trīs mākslīgi ūdenskritumi. Pēc HES „Dzirnavnieki” uzcelšanas, no tiem redzami tikai divi