Ar grāmatām manas attiecības ir daļēji iracionālas. Jau mazotnē alku mist bibliotēkā, spēlējos,
kārtodams grāmatas itin kā publiskas grāmatu krātuves plauktos. Un, tā kā šobrīd man mājās
vairākas sienas klāj grāmatu muguriņas, jāteic, ka agrīnais sapnis ir būtībā piepildījies. Savu
grāmatu dārzu esmu iekopis un ziedinājis pats: mantots nav pārlieku daudz. Laipni sadāvināts –
gan. Arī alkaini meklēts un sālīti gādāts. Un ceļš urdīgi turpinās, jo allaž gribas ko savām
plauktuvēm piepulcēt. Grāmatplaukts – gara pieredžu, domu un ziņu avots. Bet tas ir arīdzan
īpatnas smaržas, noskaņas un pat taustāmas faktūras devējs, grāmatu ieguldot rokās;
patvērums no ārpasaules, kad tās paliek par daudz, un reizē durvis uz to, kad tās pietrūkst. Kā
ir dzīvot gluži bez grāmatām? Labāk to nemaz neuzzināt...
This work is protected by copyright and/or neighboring rights. It can be freely used for personal use, scientific research, or self-education. Other uses require permission from the right holder(s).
APLIS statement of rights:
Protected by copyrights - not in commercial circulation
APLIS access notice:
Accessible online (without the ability to download)