Pirmā pieaugušo grāmata, kuru izlasīju, bija Noras Ikstenas un Imanta Ziedoņa “Nenoteiktā
bija”. To paņēmu no mammas grāmatplaukta. Tolaik vienīgais, kas piesaistīja, bija grāmatas
vāks. Un – vai, turot to rokās, es izkatīšos pieaugusi. Mana grāmatplaukta saknes ir vecajā
istabā, kuru dalīju ar brāli. Pazuda mīkstās mantiņas, galdaspēles tika nobāztas apakšējos
plauktos. Tolaik lasīju tikai tautas pasakas par trim dēliem un trīsgalvaino pūķi. Katru nedēļu
mamma man ieskaitīja desmit eiro, lai pēc skolas nopirktu ēst, taču es visu naudu iztērēju
grāmatām. Kad pārcēlos uz vecākās māsas istabu, atstiepu savas grāmatas un savas vecās
mantiņas. Mans grāmatplaukts ir mana istabas glezna, kas tapa desmit gadus. Skatoties uz to,
atceros, kā viss sākās un kā es uzbūvēju savu paradīzi.
This work is protected by copyright and/or neighboring rights. It can be freely used for personal use, scientific research, or self-education. Other uses require permission from the right holder(s).
APLIS statement of rights:
Protected by copyrights - not in commercial circulation
APLIS access notice:
Accessible online (without the ability to download)