Tagadējā mūra celtne uzbūvēta 1830. gadā par muižkunga Ludviga Sobanska līdzekļiem un iesvētīta 1830. gadā 1.oktobrī Sv. Ludviga (Francijas ķēniņa) godam. Baznīca ir celta baroka stilā, bez torņiem. Tā celta no akmeņiem un apmesta ar kaļķu javu, kurā ir liktas akmens šķembas. Dievnama priekšējā sienā (ārpusē) ir divas nišas, kurās ir ievietotas Sv. Pētera un Sv. Pāvila koka statujas. Tās griezis vietējais kokgriezējs Vaišļa. Viņa darbi ir redzami arī Aglonas bazilikā. Dārza labajā pusē ir zvanu tornis ar 4 akmens mūra stabiem. Zvanu tornī uz ozola stabiem ir iekārti 4 zvani, kuriem katram ir dots savs vārds.
Dievnamam ir pieci altāri. Lielajā altārī Kristus krustā sistā glezna un Sv. Ludviga glezna.
Baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, bet baznīcas altāris, feretrons ar gleznām un skulptūras ir Valsts nozīmes mākslas pieminekļi.
Object location (*):
National Library of Latvia
Location department:
Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija