Jaunjelgavas pilsētas vēsture sniedzas tālā senatnē. 13.gadsimtā Jaunjelgava vietā atradās sena sēļu pils ko nopostīja vācu krustneši. Jaunjelgava radusies tur, kur beidzas Daugavas lielo krāču posmi. Tāpēc šeit tika izveidots preču pārkraušanas punkts, lai tās varētu tālāk transportēt pa upi vai ceļu, izvairoties no krācēm.
1590.gadā Jaunjelgavai, kas savā pirmsākumā saukta par Sēreni, Jaunpilsētiņu, vai Jaunpilsētu (vācu Neustadtchen, arī Neustadt), vēlāk par Jelgaviņu, Jauno Jelgaviņu, Lubu Jelgavu, Kurzemes hercogs Frīdrihs piešķīra miesta tiesības.
Laika gaitā pilsētiņu ir postījušas dažādas nelaimes: uguns, plūdi, mēris, holēra un arī kari. Tomēr tā tikusi atjaunota un 1647. gadā tai piešķirtas pilsētas tiesības un ģerbonis. Godinot hercoga Frīdriha piemiņu, viņa atraitne Elizabete Magdalēna pilsētu nosauca to par Frīdrihštati.
Pēc Rīgas – Daugavpils dzelzceļa atklāšanas 1861.gadā Jaunjelgavas ekonomika turpināja attīstīties, bet kā ūdensceļa piestātne tā zaudēja savu sākotnējo nozīmi. 1.pasaules karā tika nopostīts vairāk nekā 1000 ēku. Jaunjelgavu. 20. un 30. gados Jaunjelgava izveidojās par tīru un sakoptu pilsētiņu. Tajā darbojās divas valču dzirnavas, zeltera un limonādes fabrika.
Object location (*):
National Library of Latvia
Location department:
Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija