Novadpētniece Vaida Villeruša grāmatā "Gājums" atzīmē, ka pirmais tilts (ja neskaita kādus īslaicīgus pontona tiltus, kurus sapieri uzceļ karaspēka pāriešanai) pie Ikšķiles celts 1914. gadā no Līves muižas (Nāves salā) līdz labajam Daugavas krastam. Arī tas bija sapieru tilts, bet stiprs un pamatīgs, izturēja krievu armijas atkāpšanos 1915. gadā, bēgļu straumes, līdz 1915. gada rudenī to nodedzina. Dažas rotas bija aizkavējušās un nocietinājās, izveidojot Ikšķiles priekštilta nocietinājumus. Tos aizstāvot arī izveidojās Nāves salas placdarms. Pēc tam, sakaru uzturēšanai ar pārējām armijas daļām, sapieri uzcēla kājnieku tiltiņu uz Nāves salu. Vācu karaspēks pirmā pasaules karā bija izbūvējis no Nāves salas uz Baldoni šaursliežu dzelzceļu. Pār tiltu nav ziņu.
Otrreiz Ikšķilē kara vajadzībām vācieši uzcēla pamatīgu koka tiltu starp Vēveriem un Ikšķiles muižu. Tilts pastāvēja no 1943. līdz 1944. gadam, atkāpjoties vācieši to nodedzināja
Object location (*):
National Library of Latvia
Location department:
Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija