Tagadējā Sv. Jura katoļu (Bezvainīgi ieņemtās Jaunavas Marijas) baznīca celta 1906. gadā iepriekšējās baznīcas vietā, tā ir ķieģeļu celtne pseidogotiskā stilā, tās ārējā fasāde ir bagāta ar dekoratīviem elementiem - pilastriem un konsolīmiem. Dievnama tornis ir smails un piradimāls. Tās celtniecību pēc Liepājas arhitekta Kārļa Eduarda Strandmaņa meta organizēja prāvests Kazimirs Jasens, kurš strādāja Jelgavā no 1902. līdz 1944. gadam. Baznīca ir Liepājas arhitekta Kārļa Strandmaņa pazīstamākais darbs Latvijā. Jaunā katoļu baznīca no vecās mantojusi trīs altārus. 1906. gada 19. novembrī (2. decembrī) jaunā baznīca tika iesvētīta Bezvainīgās Jaunavas Marijas godam [kas bija populārs tituls iesvētāmajām baznīcām tajā laikā, kas saistās ar Dievmātes parādīšanos 1858. gadā Lurdā, Francijā]. Baznīcu konsekrēja bīskaps Jāzeps Rancāns 1925. gada 20. aprīlī Bezvainīgi ieņemtās Jaunavas Marijas godam (mūra baznīcas tiek ne tikai iesvētītas, kā koka baznīcas, bet pēc tam arī konsekrētas, tā ir vismaz pie katoļiem). Kara darbības rezultātā, 1944. gada jūlija beigās baznīca nodega un palika tikai izdegušās baznīcas mūri. Pēc kara 1948. gada tika uzsākta baznīcas atjaunošana. 1992. gadā tika atjaunots arī tornis. 1995. gada 2. decembrī Pāvests Jānis Pāvils II deva rīkojumu izveidot Jelgavas diecēzi un par tās sēdekli nozīmēja Bezvainīgās Jaunavas Marijas baznīcu, piešķirot tai katedrāles statusu, ar visām tās tiesībām un privilēģijām
Object location (*):
National Library of Latvia
Location department:
Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija